"Muzeja sešpadsmit ekspozīcijas zālēs var iepazīties gan ar Rīgas vēsturi no vissenākajiem laikiem līdz pat 20. gadsimta noslēgumam, kā arī ar kuģniecības vēsturi Latvijas teritorijā," stāst muzeja pārstāve Ingrīda Lukašēviča.
Muzejā apskatāmi gan senie ieroči, gan ekspozīcijas par to, kā savulaik dzīvojuši Rīgas iedzīvotāji. Šeit vietu atradis arī oriģinālais Lielais Kristaps, kura kopiju ikviens interesents var apskatīt Daugavmalā. Muzeja krājumos ir vairāk kā pusmiljons dažādu priekšmetu, viens no tiem – 17. gadsimta signalizācija.
"Šī ir viena no pirmajām signalizācijas sistēmām Rīgā. Tas ir bundzinieks. Tādi bundzinieki Rīgā bija 20 gabali, un tie atradās Rīgas Arsenālā," rāda muzeja pedagogs Mārtiņš Kazainis.
Tolaik Arsenālā tika glabāti pilsētas ieroči.
"Tas mehānisms ir tāds, ka kāds uzliktu kāju uz paneļa, tad, savienojot ar diegu, šis diegs būtu savienots ar aizmugures mehānismu. Diegs raustītu mehānismu, bundzinieks paceltu rokas un sistu pa bungām un grozītu galvu, tādējādi signalizējot sargam, ka Arsenālā ir kāds svešais," skaidroja muzeja pedagogs.
Tāpat ekskursiju grupām tiek piedāvāta iespēja iejusties bruņinieka ādā.
Viena no spožākajām telpām muzejā ir sudraba kabinets, kur aplūkojami dažādi trauki, kausi, pat sudraba kuģis. Kuģiem muzejā veltīta atsevišķa ekspozīcija. Galu galā Rīga un Latvija jau gadsimtiem ilgi nav iedomājama bez kuģu satiksmes.
"Ir tādi kuģu modeļi, kas nes slavenu vēstures slodzi. Šis ir tvaikonis "Saratov", uz kura savulaik Liepājā atradās pirmā Latvijas Pagaidu valdība," stāsta muzeja Latvijas kuģniecības vēstures nodaļas vadītājs Andris Cekuls.
Šim kuģim ir ļoti raibs mūžs. Diemžēl tagad tas guļ Baltijas jūras dzelmē netālu no Akmeņraga.
Apmeklējot muzeju, jārēķinās, ka tā izstaigāšana aizņems gana daudz laika.
Bet muzeja plašā kolonnu zāle nereti tiek izmantota dažādiem publiskiem pasākumiem. Arī jaunlaulātajiem šī ir iemīļota vieta laulības zvēresta nodošanai.
