Stāsti

Ļaušanās viltojumu kārdinājumam var nest materiālus zaudējumus

Stāsti

Kolektīvās iepirkšanās portāli piedzīvo norietu

Vēsturiskajos Rīgas ūdenstorņos piedāvā ierīkot pat skeitparku un zinātnes centru

Rīgas ūdenstorņos piedāvā ierīkot skeitparku, zinātnes centru un vietu rokkoncertiem

Pagājis jau pusotrs gads, kopš Rīgas pašvaldība atteicās no plāna izsolīt vēsturisko Alīses ielas ūdenstorni un sāka prātot, ko ar visiem četriem simtgadīgajiem Rīgas ūdenstorņiem iesākt turpmāk. Nupat jau otro reizi pagarināts koncepcijas izstrādes termiņš, šoreiz – līdz šā gada oktobrim. Ūdenstorņu saimnieks – „Rīgas ūdens” – pašlaik rādās atteicies no domas tos pārdot, bet kur ņemt vairāk nekā piecus miljonus eiro vareno kultūras pieminekļu savešanai kārtībā, joprojām nav skaidrs.

Pirkt gribētāju netrūka

Alīses ielas ūdenstornī Pārdaugavā Latvijas Radio viesojās pavasarī pirms diviem gadiem. Tolaik „Rīgas ūdens” bija apņēmības pilns ēku pārdot, un uzņēmuma runasvīrs Artūrs Mucenieks skaidroja argumentus. „Šobrīd jau 30 – 40 gadus šis tornis savu funkciju vairs nepilda," teica Mucenieks. "Ja kādreiz to izmantojām kā noliktavu un remonta brigādes šeit pavadīja savu darba dienu, tad šobrīd mums šis tornis vairs galīgi nekur nav liekams.

Visā pasaulē ir prakse, ka šādi objekti tiek nodoti privātās rokās un kā pilsētas rota pilda dažādas funkcijas – vai nu tas ir kāds birojs, dzīvokļi, muzejs vai tamlīdzīgi,” pauda Mucenieks.

Pirkt gribētāju netrūka, tomēr pašvaldība izsoli atcēla, pamatojot to ar sabiedrības spiedienu saglabāt ēku publiski pieejamu. Izveidoja komisiju visu četru vēsturisko ūdenstorņu iespēju apzināšanai, un ... viss pieklusa.

Divus gadus vēlāk „Rīgas ūdens” pārstāvis Mucenieks ar skaidru rīcības plānu vēl nevar iepriecināt.

„Torņi ir novērtēti, iztāmēti, torņiem ir uztaisīts gan arhitektoniskais novērtējums, gan attīstības vīzijas, gan veikta tehniskā ekspertīze. Ir apmēram skaidrība, kas un kā, bet šobrīd vēl ir nepieciešams ekspertu atzinums par to, kādas ir iespējas piesaistīt līdzekļus šiem torņiem," viņš norāda.

Skeitbordistiem, muzejiem vai mūzikai?

„Rīgas ūdens” grib saglabāt vecos ūdenstorņus publiski pieejamus un pārdošanu izsolē tagad sauc par pēdējo iespēju, ja nebūs citu variantu naudas piesaistei.

Katra torņa savešanai kārtībā vajagot vismaz miljonu eiro. „Ir idejas, tostarp arī trakas, par to, ko tikai tur nevarētu darīt. "Iekšējā rezervuārā torņa „galvā” varētu dot vietu skeitbordistiem, muzejiem, vēl dažnedažādām lietām. Bet jebkurā gadījumā tas droši vien nebūs peļņu nesošs objekts," saka Mucenieks.

Komisijas priekšlikumi ietver arī vietu rokmūzikas koncertzālei ar skatu torni Alīses ielā, iekštelpu skeitparku ar tribīnēm Matīsa ielā, skolu vai zinātnes centru bērniem Čiekurkalnā.

Rīgas domes un "Rīgas ūdens" izveidotās komisijas priekšlikumi par torņiem

Alīses iela 4

 

Dienas laikā iespēja apmeklēt muzejus, bet vakarā tiek apdzīvoti ēkas augšējie stāvi – koncerti, mēģinājumi, bārs.

 

Dienā augšstāva telpas pieejamas kā skatu tornis. Ūdenstornis varētu veidot labu komplektāciju ar tūristu un vietējo iedzīvotāju iemīļoto atpūtas vietu - Kalnciema kvartālu. 

Mazā Matīsa ielā 2a

 

Abu torņu izmantošana jāskata kopā. 

Industriālā mantojuma virziens: VEF – Gāzes rezervuāri Vagonu ielā – Matīsa iela. Aktīvās atpūtas virziens: Grīziņkalns – Mazā Matīsa iela – Miera dārzs.

 

Ar šīs vietas attīstību Rīgas centrs paies soli pretī Pļavniekiem.

Gaujas ielā 21

 

Publiskā funkcija:Valsts vai privātā alternatīvā skola, bērnu tehniskais vai zinātnes centrs.

Komerciālā funkcija: Viesnīca un SPA centrs. Mērķauditorija – sportiski darījumu cilvēki, ģimenes ar bērniem, SPA centram – jaunās apkaimes un Mežaparka iedzīvotāji. 

Lubānas iela 131

 

Atrodas Pļavniekos netālu no kapiem, faktiski Rīgas nomale, pie Stopiņu novada robežas.

Potenciāls - tehniska funkcija, piemēram, sakaru iekārtu izvietojums.

Lēpju iela 2B

 

Skatu tornis ar skatu uz Daugavgrīvas cietoksni, Daugavas izteku, jūras līci, ostu.

Apmeklētāju mērķa grupas: pludmales un pastaigu cienītāji, ģimenes ar bērniem, Daugavgrīvas cietokšņa apmeklētāji.

 

 

 

 

Galvenais - lai tukši neaizietu postā

Par Rīgas veco ūdenstorņu nākotni Latvijas Televīzijas raidījumā „Adreses” pērnruden sprieda arī žurnālisti Mārtiņš Ķibilds un Pauls Timrots. Latvijas Radio taujāja „Adrešu” autoram Ķibildam – kāds, viņaprāt, būtu labākais scenārijs šīm šodien nepraktiskajām, bet vēsturiski vērtīgajām ēkām.

„Visā šajā jezgā izšķiršanos par labu publiskam vai privātam īpašumam es uzskatu par vismazsvarīgāko lietu. Jo skaidram plānam un pietiekamiem līdzekļiem jābūt kā vienam, tā otram," norāda Ķibilds. "Ja pilsēta sapratīs, ka viņiem ir skaidrība, ko darīt ar šiem torņiem un ka tam ir nauda – super, cepuri nost! Tieši tāpat kā – ja pilsēta sapratīs, ko darīt, piemēram, ar Lielajiem kapiem. Bet, ja plānu joprojām nebūs vai būs rožaini plāni bez finanšu seguma, tad atkal ieslēdzas plāns – pārdot,” spriež Ķibilds, kurš savos raidījumos pēta arhitektūru, pilsētvidi un kultūras mantojumu mums līdzās.

Ķibilds nedomā, ka vēsturisko ūdenstorņu izsole būtu bijis sliktākais variants, ja vien stingri sekotu līdzi kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām.

Galvenais – lai tie tukši neaizietu postā. Pasaulē netrūkstot piemēru, kur vecajos ūdenstorņos šodien iemājojušas viesnīcas, dzīvokļi un pat bērnudārzi.

„Brīnišķīgu piemēru, ko ar šiem torņiem darīt, mums izdevās [radīt] pašiem Gaujas ielas tornī Čiekurkalnā, kur vienā no stāviem [kā īrnieks] ir iemitinājies foršs, mājīgs dizaina kantoris. Tas ir birojs! Patiesībā jau tiem, kuri ir bijuši šajos torņos iekšā, viegli top skaidrs, ka tajās ēkās nav nekā diži neparasta. Mums Latvijā ir daudz apaļu ēku, kuras tiek apsaimniekotas pilnīgi normāli. Pārdaugavā top divi apaļi debesskrāpji, Liepājā uzcēlām apaļu koncertzāli… Torņi ir tieši tādas pašas apaļas mājas," Ķibilds saka.

Pašvaldība tagad lūgusi ekspertiem līdz oktobrim apzināt iespējas ūdenstorņu atjaunošanai piesaistīt Eiropas fondu naudu un izvērtēt tādas sadarbības formas ēku apsaimniekošanai kā ilgtermiņa noma un publiskā – privātā partnerība.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt