Jau vairāk nekā 20 gadu savulaik cēlais piecstāvu nams ar tornīti Elizabetes un Marijas ielas stūrī stāv kā rēgs pašā pilsētas centrā. Pirmā stāva līmenī tas aizsists ar saplāksni un tam piestiprināts neliels jumtiņš, lai garāmgājējus pasargātu no potenciāli krītošām fasādes detaļām. Logu ailas aizdarītas ar puscaurspīdīgu plastikātu, kas dažviet ir zudis.
Laikraksts “Diena” 2004. gadā vēstīja, ka pirmskara Latvijas pēdējā ēkas īpašnieka meita namu atguvusi 90. gadu sākumā, un jau tad no tās bija palikušas tikai sienas un nesošās konstrukcijas. Vēlāk ēka vairākkārt mainījusi īpašniekus, taču turpinājusi iet postā. Tikai 2015. gadā šis vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis oficiāli klasificēts kā B kategorijas grausts ar paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli.
“Tolaik īpašumtiesības bija formētas uz pusēm: viena domājamā daļa – uz [Igaunijas pilsoņa] Tomasa Tūla vārda, otra – uz Baumanes kundzes vārda. Vēlāk, 2018. gadā, otrā daļa tika pārformēta uz Jevgēņija Petrova vārda...” Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāve Baiba Kantiņa stāsta, ka 2019. gada nogalē īpašumtiesības mainījušās vēlreiz, un tagad beidzot ēkai ir viens īpašnieks – Igaunijas pilsone Trīna Nelisa (Triin Nellis). Internetā pieejamā informācija liecina, ka viņa, tāpat kā viens no iepriekšējiem īpašniekiem Tūls, ir uzņēmuma “Silvano Fashion Group” padomē. Latvijā viņu pārstāv Aleksandrs Meikšāns no SIA “BREM nekustamā īpašuma birojs”.
“Mums pašlaik top projekts. Domājam, ka vasaras sākumā saņemsim būvatļauju, uzsāksim darbus,” stāsta Meikšāns, norādot, ka jau 2019. gada nogalē būvvaldē saskaņots būvprojekts minimālā sastāvā, tagad top projekts ēkas pārbūvei.
Taču Covid-19 pandēmija viesusi korekcijas īpašnieku plānos par to, kam ēkā atrasties.
“Bija domāts, ka tā būs daudzdzīvokļu māja, bet tagad... Kāpēc viss ievilkās? Jo nav saprotams, vai tur veidot dzīvokļus vai kaut ko citu. Pandēmijas laikā viss izskatās citādāk,” skaidro Meikšāns.
Tomēr jaunā īpašniece esot apņēmības pilna sākt atjaunošanas darbu pirmo posmu – stiprināt pamatus un sienas. Ēku pastāvīgi uzraugot, lai tā neapdraudētu cilvēkus.
“Taisām atzinumu katru pusgadu – cilvēki nāk, skatās, kā ir ar pamatiem, sienām, lai, nedod Dievs... Visu paredzēt nevar, bet darbi notiek,” stāsta Meikšāns.
Tāpēc īpašnieks par negodīgu uzskata Rīgas domes uzlikto sodu par ēkas neatjaunošanu, kas pašlaik aprēķināts 2290 eiro apmērā.
Viņš uzsver: “Vai ir taisnīgi, ka cilvēks vienu gadu un četrus mēnešus ir īpašnieks, un tagad viņai uzliek soda naudu par to, par ko bija vainīgi iepriekšējie? Nevajadzēja pirkt, nevajadzēja attīstīt?
Rīgai taču galvenais ir, lai šis īpašums būtu sakopts.
Jā, šobrīd tā situācija tāda ir, bet mēs ejam uz priekšu un lūdzam arī Rīgas domi novērtēt, ka nav nekas apstājies. Un nesodīt cilvēku, kas nav vainīgs!”
Rīgas domē skaidro, ka pienākums ēku atjaunot uzlikts jau 2018. gadā un saistošie noteikumi citādi neļaujot rīkoties. Īpašuma departamenta pārstāve Baiba Kantiņa norāda: “Īpašniecei pirms īpašuma iegādes bija izsniegta visa informācija par īpašumu, viņai bija zināmi visi nosacījumi par ēkas sakārtošanu. Viņa pārņēma ēku ar visiem nosacījumiem, kas attiecas uz šo ēku, un viņai tie ir saistoši.”
Kuram šajā gadījumā taisnība, marta vidū izšķirs tiesa. Kantiņa gan pieļauj – ja pilsēta redzēs, ka sākas būvdarbi, varētu atcelt gan sodu, gan paaugstināto nodokli, līdzīgi kā tas bijis citam bēdīgi slavenam graustam Vīlandes ielā 11.
Marijas ielas nama liktenim jau gadus 20 seko arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Ēka ir lielisks jūgendstila paraugs, saka Rīgas reģiona nodaļas vadītāja Ināra Bula: “Neatgriezeniski ir gājušas bojā iekštelpas, visi interjeri, bet bagātīgā fasāde ar jūgendstila detaļām un jumta forma – tas viss ir restaurējams.
Tas ir tas, ko mēs varam saglabāt – šis parādes vizuālais tēls, kas labi iederas un raksturo laikmetu.”
Pieminekļu sargi pagaidām saskaņojuši ēkas atjaunošanas projektu minimālā sastāvā. Tā kā iekštelpas gājušas bojā, par ēkas nākotnes funkciju noteikti varētu diskutēt, uzsver Bula: “Esam diezgan ilgi turējuši roku uz pulsa šim objektam un ļoti ceram un gaidām, kad notiks šis brīnums, un mēs noteikti atbalstīsim īpašnieku jebkādos centienos, ja redzēsim, ka īpašnieks tiešām vēlas šo ēku sakārtot un ar to kaut ko darīt.”
Īpašnieku pārstāvis Meikšāns lēš, ka nama atjaunošanai vajadzēs ne mazāk kā septiņus miljonus eiro.
Ja viss iešot gludi, pirmās kārtas būvdarbus varētu sākt jau šā gada otrajā pusē.