Rīgas Valsts klasiskā ģimnāzija atrodas Rīgas mikrorajonā Purvciemā. Šeit krievu un latviešu valodā zinības apgūst vairāk nekā tūkstotis bērnu, pārsvarā no krievvalodīgām ģimenēm. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā skolā nevairās paust viedokli, nosodot okupantu agresiju. Atšķirīgu uzskatu dēļ skolu pametuši 20 audzēkņi, savukārt mācības skolā uzsākuši 22 bērni no Ukrainas.
Skolotāja palīdze no Ukrainas Inna Berežņaka teic: "Mēs esam ļoti pateicīgi Latvijai par atbalstu, ka pieņēmāt mūsu bērnus, un viņi ir priecīgi mācīties šeit. Viņiem tā ir jauna pieredze, iespēja turpināt apgūt arī jaunas zināšanas un šādā veidā var novērsties no problēmām Ukrainā un mazināt psiholoģisko slodzi."
Ideja apvienot Latvijas Neatkarības atjaunošanas gadadienas Baltā galdauta svētkus ar Ukrainas atbalsta dienas pasākumiem radusies, lai izceltu abu tautu kultūras tradīcijas. Jaunāko klašu skolēniem bija iespēja piedalīties dažādās meistarklasēs. Savukārt vecāko klašu skolēni pulcējās diskusijās par aktuāliem Ukrainas un Latvijas politiskiem, ekonomiskiem, kā arī sociāliem jautājumiem.
10. klases skolnieks Aleksandrs Smikovs stāsta: "Mēs uzstājāmies par elektroenerģijas problēmām Latvijā tagad saistībā ar Ukrainas situāciju un piedāvājām savas idejas, kā risināt šo problēmu. Tas paplašina mūsu redzesloku un, es domāju, ka varam pievērst uzmanību problēmām."
Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas direktors Romans Alijevs uzsver: "Mēs šeit vienojamies kopā ar ukraiņiem par mūsu neatkarību. Ir arī politiskas diskusijas. Gan politoloģijas, gan ekonomikas problēmas. Tie ir jautājumi, kas ir jāuzdod, un nedrīkst klusēt."
Ukrainas atbalsta dienas noslēgumā visi pulcējās koncertā, kur dažādos skolēnu priekšnesumos izskanēja gan ukraiņu, gan latviešu mūzika.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 5,5 miljoni bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
