Latvijas karogs, sena monēta un sejas aizsargmaska – šie ir vien daži no nozīmīgākajiem priekšmetiem, kas tika iemūrēti kastelas sienas mūrī. Tāds ir vēstījums, ko augstākās amatpersonas, Latvijas Nacionālais muzejs un būvnieki vēlas nodot nākamajām paaudzēm.
Rīgas pils kastelas daļas atjaunošanas darbi sākās pērn oktobrī. Rekonstruējot Rīgas pili Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vajadzībām, Mozus zāles sienas mūrī trešdien pulcējās restaurācijas darbos iesaistītās puses, lai sagatavotu laika kapsulu nākamajām paaudzēm.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) norādīja: “No Kultūras ministrijas es gribētu ievietot šo vēstījumu – sarkanbaltsarkano karogu kā vēlējumu, lai tas mūžīgi mūžos plīvo pie Svētā gara torņa.”
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs kapsulā ievietoja kādu senu monētu un citus priekšmetus, būvnieki līmeņrādi.
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” pārstāvis Jānis Ivanovskis-Pigits sacīja: “Būvdarbi Rīgas pilī ir sarežģīts process, jo visapkārt ir vēsture. Un kā vēstījumu nākamajām paaudzēm liksim šo sejas masku, kas raksturo laiku, kurā mēs dzīvojam un arī apstākļus, kādos mēs strādājam.”
Kad visi priekšmeti ievietoti kapsulā, katram tika dota iespēja sienā iemūrēt pa ķieģelim vai vairākiem.
Plānots, ka šajās telpās varēs atgriezties Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, kas Rīgas pili bija spiests pamest pēc 2013. gada ugunsgrēka. Darbi katrā no stāviem pilnā sparā norit arī šobrīd, un būvnieki uz solītajiem darbu izpildes termiņiem raugās visai optimistiski.
“Mēs esam apmierināti ar darbu veikšanas tempiem, līdz ar to pagaidām mēs uzskatām, ka viss notiek tā, kā līgumā ir noteikts, un nav pamata satraukties nevienai no pusēm. Pirmā kārta ir jāpabeidz jau 2022. gadā,” atklāja uzņēmuma “LNK Industries” valdes loceklis Kaspars Ratkēvičs
Darbi rit kastelas dienvidu korpusā. Bēniņos noņemti pārsegumi un grīdas, tiek stiprinātas sienas un kolonnas. Darbu gala termiņš ir 2024. gads.
Valsts prezidenta Egila Levita vēstījumā teikts:
“2021. gada 12. maijā, kad Rīgas pilī tiek ievietota šī ziņa, Latvija ir sava valstiskuma 102. pastāvēšanas gadā.
Mēs esam Eiropas Savienības un NATO valsts, kas sekmīgi attīstās. Mums ir strauji augoša informācijas tehnoloģiju nozare, daudzi uzņēmīgi cilvēki, kas iekaro visu pasauli ar šīs jomas izgudrojumiem.
Arī mūsu latviešu valoda, kas ir mūsu nacionālās identitātes centrāls elements, tiek arvien vairāk nostiprināta, tostarp arī mākslīgā intelekta pasaulē. Tas nozīmē, ka latviešu valoda pārdzīvos tehnoloģiju sprādziena laikmetu un turpinās attīstīties.
Tāpat kā visa pasaule, Latvija šobrīd cīnās un tiks pāri Covid-19 pandēmijai.
Mēs dzīvojam laikmetā, kad ļoti domājam par to, kā dzīvot ilgtspējīgi un mazināt tos pāridarījumus, ko cilvēki ir nodarījuši dabai.
Esam stiprinājuši Rīgas pils, Rīgas pilsētas un visas Latvijas ilgmūžību.
Saules mūžu un stipru valstsgribu Rīgas pilij, Rīgas pilsētai un visai Latvijai!”
