Tas, ka Rīgas pils rietumu korpusa pagraba telpā atrodas krāsns, kļuva zināms pirms nepilniem 3 gadiem, veicot pils rekonstrukcijas priekšizpēti. Toreiz tika atsegta maza krāsns daļa, nu dienasgaismā parādījusies tās lielākā daļa. Regulārās atveres krāsns malās varētu liecināt, ka šī ir viduslaikiem raksturīgā siltgaisa apkures ierīce.
Arheologs Mārtiņš Lūsēns skaidroja: “Šīs atveres tiek aizvērtas, kamēr krāsns kurās un tad, kad dūmi ir izklīduši, šīs atveres atver un siltais gaiss ceļas uz augšu. Viņa darbojas tikai tad, ja viņas virsma atrodas 2. stāva grīdas līmenī, kur tad šis te siltais gaiss varētu pacelties, vienīgi šobrīd mēs nezinām, vai mēs neredzam šīs krāsns tikai pašu apakšējo daļu un visa tā augšējā daļa varētu būt gājusi bojā vēlāku laiku telpu pārbūvēs."
Otra arheologu versija – krāsns kalpojusi kā ēst gatavošanas pavards, jo šis pils nostūris zināms arī kā virtuves zona.
Lūsēns atzīmēja: “Interesanti ir tas, kas nebija arī līdz šim zināms, tas faktiski ir pēdējās dienās, šī stūra telpiņa tā varētu būt kurtuves daļa, speciāli norobežota telpa no visas pārējās lielās telpas kur notiek šī krāsns kurināšana, respektīvi krāsns mutei ir jābūt šinī pusē, ko aizsedz vēlāk 17. gadsimtā tāds piemūrējums.”
Pētniecība turpināsies, un šis piemūrējums, visticamāk, tiks noņemts, lai vēl vairāk atsegtu krāsns uzbūvi un saprastu, kam īsti tā kalpojusi. Bieži šādi atradumi un to dziļāka izpēte paildzina projekta gaitu.
Tomēr VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs uzsvēra: “Ja skatāmies no projekta kopējā termiņā, neparedzam, ka termiņš tiks pagarināts, plānojam iekļauties termiņā un budžetā, lai jau 2024. gada nogalē nodotu šīs telpas Nacionālajam vēstures muzejam un tas būtu pieejams sabiedrībai.”
Spriežot pēc ķieģeļu izmēriem un būvēšanas principiem, speciālisti lēš, ka krāsns piederīga laika posmam no 14. gadsimta pirmās puses līdz 15. gadsimtam. Pēc pamatīgākas izpētes tiks lemts, vai senās krāsns daļu atstāt apskatīšanai arī sabiedrībai, kad šeit iemājos Nacionālais vēstures muzejs.
Kā paziņojumā medijiem norādīja VNĪ, Rīgas pilī R korpusā pagraba atsegtās konstrukcijas šobrīd ir otrs nozīmīgākais atklājums pēc iepriekš pils D korpusā atklātajiem sienu gleznojumiem. “Lai saglabātu Latvijas kultūras mantojumu, pret katru atradumu izturamies atbildīgi. Būvdarbi Rīgas pilī ir izaicinājumiem bagāts un tehniski sarežģīts process, jo viscaur ir vēsture, tāpēc paralēli būvdarbiem turpinās pētniecības darbi. Tas ir intensīvs, nepārtraukts darbs cieši pasūtītājiem sadarbojoties ar būvnieku, arhitektiem un kultūras mantojuma saglabāšanas ekspertiem. Pēc projekta īstenošanas tam būtu jāieņem pirmā vieta Latvijas kultūras pieminekļu rangā restaurācijas kvalitātes ziņā,” uzsvēra Renārs Griškevičs.
KONTEKSTS:
Rīgas pils kastelas pārbūves un restaurācijas darbu mērķis ir saglabāt vēstures mantojumu, izcelt Rīgas pili kā nozīmīgu vēsturisku vietu un izveidot telpas mūsdienīgam muzejam. Šobrīd tiek atjaunota pirmā daļa no apjomīgā Rīgas pils konventa (kastelas) ēkas pārbūves projekta, kura atdalīta atbilstoši valsts budžeta iespējām, lai 2024. gadā pabeigtu darbus un Latvijas Nacionālais vēstures muzejs varētu atgriezties vēsturiskajā mājvietā, sākt iekārtot un atvērt sabiedrībai daļu ekspozīciju. Nākamajā projekta kārtā tiks restaurētas un pārbūvētas atlikušās kastelas telpas, lai pilī iekārtotu arī Latvijas vēstures pamatekspozīciju.
