LNVM ar Rīgas pili vieno cieša saikne - gandrīz gadsimtu pils bijusi muzeja mājvieta. Taču pils jubilejas izstādē tās sienām pieskarties nevar, jo pēc postošā ugunsgrēka muzejs pārcēlies uz pagaidu telpām Brīvības bulvārī, tā sauktajā "Saktas" mājā. Nelielajā izstāžu zālē kompakti izkārtotas vitrīnas, ekrāni ar pils plāniem un arheoloģisko izrakumu attēliem.
"Šeit ir Rīgas pilsētas nocietinājumu tornis, Svētā gara torņa bilde un plāns, kas izrakumos tika atklāts un agrāk nebija zināms," ar izstādes ievadu iepazīstina LNVM Arheoloģijas departamenta vadītājs Jānis Ciglis. Sākums veltīts pils priekšvēsturei - liecībām no pilsētas un arī pirmās Livonijas ordeņa pils, ko uzcēla 1330. - 1340.gadā, bet 15.gadsimta beigās rīdzinieki karā ar ordeni nojauca. Biezās grāmatās aprakstītā pils būvvēsture izstādē tikai ieskicēta, uzsvari šoreiz ir citi.
"Mēs izgājām no tā, ka rādām tos priekšmetus, ko pils iemītnieki lietoja, un oriģinālās liecības, kas ir no pils. Mēs nerādām tik daudz plānus, jo tik tiešām var paņemt Māras Caunes grāmatas un papētīt gan plānus, gan fotogrāfijas. Negribējām atkārtoties, bet parādīt pili citādi," norāda Jānis Ciglis.
"Pils ekspozīcija veidota tā, ka katram gadsimtam šeit ir viena vitrīna. Te ir 16.gadsimts - ordeņa laiks un poļu laiki. Te ir Pletenbergs, kura laikā pils tika uzcelta, un blakus - hronika. Nākamais ir 17.gadsimts, zviedru arsenāla bruģis, ļoti daudz atrastas lodes, bruņu fragmenti, viss, kas saistās ar militāro tehniku. 17.gadsimtā [pils bija] zviedru cietoksnis, militārā tēma ir dominējošā," Rīgas pils raibo vēsturi ieskicē Jānis Ciglis.
Caur Livonijas ordeņa, poļu un zviedru laikiem nonākam pie 18.gadsimta sākuma, kad pēc kapitulācijas Ziemeļu karā Rīga nonāca Krievijas varā un pils kļuva par Krievijas kroņa ēku. To sauca par cara pili, vēlāk - par imperatora pili, un tajā atradās Vidzemes ģenerālgubernatora sēdeklis.
"[Šeit skatāms] 19.gadsimts, kad te dzīvoja ierēdņi, gubernatori. Lūk, rozete, kas ziemā nokrita no galerijas pils pagalmā, to mēs muzejā paņēmām krājumā. Tāpat pirmā stāva parketa imitācija - grīdas dēlis, uz kura uzkrāsots parketa raksts, lai būtu smalkāk. Gubernatora virtuvē lietotie trauki, piemēram, Ķīnas 19.gadsimta sākuma šķīvis," ekskursiju caur Rīgas pils vēstures līkločiem turpina muzeja eksperts.
Vairāki izstādītie priekšmeti atrasti 2008.gada arheoloģiskajos izrakumos pils pagalmā, kad atsegts pat 13.gadsimta pilsētas kultūrslānis. Izrakumus vadīja LNVM Arheoloģijas departamenta galvenais krājuma glabātājs Artūrs Tomsons.
"Šī atslēdziņa Nr.3 arī ir no maniem rakumiem. Tā bija tur, kur atradās koka guļbūve, pilnīgi kā zem sliekšņa būtu parakta. Bija tāds noblīvētāks laukumiņš, kur pamatā bija smiltis, un tur bija tāds grantaināks. Noņemot to, atklājās divi vainagi, pie viena no tiem bija pilnīgi negaidīts pārsteigums - šāda gotiska atslēdziņa. Acīmredzot atslēgas slēpšana zem paklājiņa ir diezgan vecs pasākums," smejas arheologs.
Rīgas pils 20.gadsimta vēsturi iezīmē Valsts prezidenta rezidences interjers, Sūtņu akreditācijas zālei pēc Anša Cīruļa meta gatavotās mēbeles. Padomju gadus ilustrē daudziem vēl labā atmiņā palikušas ainas no Pionieru pils sarīkojumiem. Par pils jaunāko laiku vēsturi stāsta pirms diviem gadiem notikušajā ugunsgrēkā izglābtie un restaurētie eksponāti, piemēram, 1988.gadā Svētā gara tornī paceltais karogs un Kurzemes hercogienes Dorotejas glezna.
"Ja pils būtu nodegusi, tad arī viss būtu sadedzis. Tādēļ mēs arī uzsveram šo notikumu, ka laimīgā kārtā ir palikušas visas liecības un mēs varam šo izstādi uztaisīt," ugunsgrēka pieminēšanu izstādē pamato Jānis Ciglis.
Uz gaišākas nots izstādi noslēdz arhitektu vizualizācijas pils atjaunošanai, ko plānots pabeigt 2018.gadā. Tad muzejs cer pilī atgriezties. "Tā ir Latvijas vēsturē pati nozīmīgākā celtne. Lielā mērā tajā pieņemti tie politiskie lēmumi, kas uz daudziem gadsimtiem ietekmējuši mūsu tautas un zemes likteņus," rezumē eksperts.
Kā vēstīts, izstāde "Rīgas - pilij 500" LNVM muzejā būs skatāma līdz 13.septembrim.
