Mihails Parahins, Rīgas Lielo kapu vēstures entuziasts, aizvadītā gada pavasarī kapos uzgāja Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Oto Tīca kapavietu. Tīca kapavieta līdz tam nebija zināma, kaut arī viņš bija mūsu vēsturei ļoti nozīmīgs cilvēks. Pateicoties Parahinam, Tīca kapavieta gada laikā ir kļuvusi daudz sakoptāka. Pa šo laiku piemineklis ir uzcelts uz postamenta, tam izveidots jauns pamats un atjaunota fotogrāfija, kapavietai apkārt iestādītas tūjas.
Bet ar Mihailu Parahinu Lielajos kapos šoreiz esam citā saistībā. Viņš grib parādīt, kādas izskatās vēsturiskās kapu pieminekļu stēlas, kas uzstādītas 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Līdz mūsdienām Lielajos kapos to vairs nav palicis daudz, jo padomju gados šie fundamentālie, iespaidīgie obeliski lielā skaitā nelietīgi tika pārvietoti un iztirgoti uz citām vietām un kļuva par pieminekļiem citām personām. No tiem izgravēja veco īpašnieku vārdus un iegravēja jaunus.
"Kad es biju pavisam maziņš un dzīvoju netālu no Lielajiem kapiem, vietējie iedzīvotāji man stāstīja, ka uz kapu kantori, kas atradās pāri dzelzceļam un kura pārziņā bija Meža kapi, Raiņa kapi, Garnizona kapi, nākuši mirušo radinieki, ļoti bieži, starp citu, padomju armijas virsnieku ģimenes, un teikuši – mums vajag pieminekli. Un obelisku iespaidīgais izskats viņiem šķita visatbilstošākais variants. Bieži vien arī iestādes tos pasūtīja, piemēram, PSRS Aizsardzības ministrija. Viņus nemulsināja, no kurienes kapu kantoris ņem tos pieminekļus. Es domāju, ka bieži radinieki pat nezināja, no kurienes. Un sanāca diemžēl situācija, ka tie tika rupji ņemti no vēsturiskās Rīgas visvecākās kapsētas," skaidro Parahins.
Arī aizvadītajā nedēļā Ropažu novadā demontētais piemineklis ar uzrakstu "Rīgas atbrīvotājiem" bija viens no šādiem piemēriem, kur padomju laiku piemineklī bija izmantota skaista vēsturiskā akmens stēla no kapiem.
"Ir skaidrs, ka propagandas informācijas objektiem nav vietas publiskajā ārtelpā. Bet mums rūpīgi jāskatās, kas tas par pieminekli, no kurienes tas parādījies. Mani mulsina šī ļoti lielā steiga, kas var izraisīt nepārdomātus soļus.
Un Stopiņu obeliska piemērs to ļoti labi parāda. Man liekas, ka gan pašvaldības interesēs, gan visas sabiedrības interesēs būtu to pieminekli saglabāt. Tas arī nākotnē varētu kalpot par ļoti labu eksponātu, kāds liktenis bija šiem greznajiem, skaistajiem vēsturiskajiem pieminekļiem, kā to atkārtoti izmantoja, kā tos izmantoja arī propagandai," uzsver Lielo kapu entuziasts.
Stopiņu pagasta teritoriālās pārvaldes vadītājs Aldis Grunde stāsta, ka stēla tika piedāvāta gan Kara muzejam, gan Okupācijas muzejam, bet atsaucības nebija, un tagad jau tā iznīcināta pilnībā, jo to paredzot likums: "Ar to stēlu ir noticis tas, ka tā ir sadrupināta.
Likums paredzēja to tā darīt, lai mums nebūtu nekādas atgriezeniskās saites, ka kaut ko varētu atjaunot. Vai tas ir pareizi vai nav pareizi – ne man par to spriest.
Bet, tā kā tā ir paredzēts, tad mēs tā arī esam rīkojušies."
Juridisko šķēršļu dēļ demontēto stēlu vairs nebija iespējas savā pārraudzībā paņemt arī Rīgas pieminekļu aģentūrai, kaut tā labprāt to būtu darījusi, jo šāda melna obeliska aģentūras glabātavā līdz šim nav bijis, atzīst aģentūras galvenā speciāliste Guna Vainovska. Stēlas ir nozīmīgs vēsturiskais mantojums, no kura jau līdz šim daudz kas ir gājis zudībā.
"No Lielajiem kapiem tās ļoti daudz ir aizvestas projām. Ir ne tikai Rīgā palikušas, bet arī kapu pārzinis 60. gados šīs stēlas tirgoja uz Kaukāzu. Tur tās bija ļoti iecienītas. Pilnīgi vagoniem tās veda projām. Pēc tam viņš vēl par šādu valsts mantas izšķērdēšanu dabūja reālu cietumsodu.
Tā ka šo pieminekļu ir maz saglabājies, tāpēc, protams, būtu labāk tos neiznīcināt, bet nolikt kādā glabātavā, un tad tas būtu labs un vērtīgs muzejiskais eksponāts.
Ir teiciens – pirms nozāģē, labāk septiņreiz nomēri. Lūk, un šis ir tieši tas gadījums," pārliecināta Vainovska.
Pilnīgi iespējams, ka Latvijā vēl ir citi padomju režīmu slavinoši objekti, kas tapuši, izmantojot senāku vēsturisku pieminekļu daļas. Ja ir attiecīga informācija vai šaubas, pirms demontēt un iznīcināt šādus pieminekļus, pašvaldībām ir vērts konsultēties ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi vai Rīgas pieminekļu aģentūru, ja piemineklis atrodas Rīgas apkārtnē.