Rīgas pieminekļi - vecāki par pašu pilsētu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Rīgā ir aptuveni 180 pieminekļi. Materiāli novērtēti ir vien 37 no tiem. Novērtēto pieminekļu vērtība ir 25 miljoni eiro. Pirmie pieminekļi Rīgā radās tālajā 12.gadsimtā, kad veidoja pirmās piemiņas zīmes un kapakmeņus. 

Senākais piemineklis, kura reprodukcija ir apskatāma, ir plostnieku un zvejnieku aizgādnis Lielais Kristaps, kas dzīvo stikla namiņā pie Daugavas promenādes, bet jaunākais izveidots par Teterevu fonda līdzekļiem un atrodas pie Operas.

Latvijas Radio kopā ar Rīgas pieminekļu aģentūras pārstāvi Mārīti Šenbergu devās nelielā ekskursijā caur Vērmanes dārzu uz operu un noslēgumā uz Brīvības pieminekli, lai izzinātu vēsturiskos mākslas objektus. Ar laikapstākļiem nav paveicies, jo līņā, taču Rīgas pieminekļu aģentūras pārstāve ekskursiju neatceļ: 

“Mēs atrodamies Vērmanes dārzā un pie obeliska, kas ir veltīts Vērmanes parka dibinātājai Annai Ģertrūdei Vērmanei. 1929.gadā šis obelisks tika uzstādīts, viņu sargā divi lauvas, kuru autors ir Folcs.”

Rīgā ir 178 pieminekļi, no tiem aģentūras pārvaldībā - 126, kas pieder Rīgas pašvaldībai. No visiem aģentūra vērtējusi 37 pieminekļu vērtību, kas ir 25 miljoni eiro. Starp tiem, protams, nav visu laiku dārgākais - Brīvības piemineklis.

Pirmie monumenti veidoti tālajā 12.gadsimtā, vēl pirms pilsētas dibināšanas, par ko stāsta Šenberga:

“Jau 12.gadsimtā sāka izmantot akmeni kā celtniecības materiālu, tika veidoti arī pirmie kapakmeņi, piemiņas zīmes plākšņu veidā par kaut kādiem īpašiem notikumiem. Tādā veidā akmens ienāca kā ne tikai celtniecības, bet arī kā mākslas darbu izpausmes materiāls. Un vecākais piemineklis, kas ir aģentūras uzskaitē, ir no 1682.gada, - tas ir Lielais Kristaps, kura kopija ir skatāma stikla namiņā Daugavas promenādē. Oriģināls no 1682.gada tika veidots kokā un atrodas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā.”

Vērmanes dārzā vien ir daudz ko apskatīt - bez pieminekļa Annai Ģertrūdei Vērmanei, kuru sargā divas lauvas, ir piemineklis arī šahistam Mihailam Tālam, Dainu tēvam Krišjānim Baronam, aiz parka žoga pretim Latviešu biedrības namam stāv mākslinieks Kārlis Padegs. Bez šiem zināmākajiem ir arī daudzi citi.

“Šie pieminekļi ir, es teiktu, kā rozīnes kliņģerī vai kā puķes pogu caurumā.

Tie ir tēlnieka Andra Vārpas darbi. Ja mēs iesim tagad tālāk, virzībā uz Latvijas Nacionālās operas skvēra pusi, arī tur ir viens šī autora darbs. Tas ir piemineklis Rīgas mēram Džordžam Armitstedam. Tur viņš ir kopā ar savu kundzi un sunīti. To pieminekli 2006.gadā svinīgi atklāja Anglijas karaliene Elizabete II šeit – Rīgā,” stāsta Mārīte Šenberga.

Visvairāk jaunu pieminekļu Rīgā ierīkots šī gadsimta sākumā, kad tika uzstādīti vairāki pieminekļi izcilām vēstures personībām, kā, piemēram, piemineklis Nobela prēmijas laureātam Vilhelmam Ostvaldam 2001.gadā, Memoriāls nacisma upuriem Rumbulā 2002.gadā, piemineklis zinātniekam un ķīmiķim Paulam Valdenam Kronvalda parkā 2003.gadā un citi.

Savukārt visvairāk demontēti pieminekļi tika pēc neatkarības atjaunošanas politisku iemeslu dēļ, piemēram, komunāru krūšutēli un Ļeņina piemineklis, kas kopš 1950.gada bija stāvējis Brīvības (tolaik Ļeņina)  un Elizabetes (tolaik Kirova) ielas krustojumā.

“Mēs šobrīd atrodamies pie Nacionālās operas un jau pieminētā pieminekļa  Džordžam Armitstedam, Rīgas mēram. Un šis ir uzņēmēja Jevgēņija Gomberga finansēts projekts. Tāds jaunu pieminekļu uzplūds bija 2000.gadu sākumā. Piemēram, viens no šādiem pieminekļiem ir arī šeit, - krūšutēls mūsu izcilajam diriģentam Leonīdam Vīgneram. Tepat pie operas ir visjaunākais piemineklis – Borisa un Ināras Teterevu fonda finansētais piemineklis baletdejotājam Mārim Liepam,” stāsta Šenberga.

Pēdējos gados jauni pieminekļi tiek veidoti vien tad, ja to sponsorē organizācijas, biedrības, fondi vai uzdāvina ārzemju sadraudzības pilsētas.

“Ir daudzi pieminekļi, kuri ir dāvināti Rīgai kā diplomātiska dāvana, piemēram, no Uzbekistānas, vai tās ir sadraudzības pilsētu dāvanas, kā, piemēram, ķīniešu paviljons un arka Kronvalda parkā, vai Brēmenes muzikanti, kas ir Vecrīgā. Tātad tās ir mīļas dāvanas pilsētai. Ir ļoti būtiski, lai šīs dāvanas atrastu sev pienācīgu vietu un, protams, dāvinātāji vēlas, lai tas būtu Rīgas centrā, tepat – šajos parkos, bet, protams, ka visiem nav vietas, tāpēc uzmanīgi ir jāskatās, kur mēs šīs dāvaniņas novietojam," skaidro Rīgas pieminekļu aģentūras pārstāve Mārīte Šenberga.

Aptuveni viena trešā daļa jeb 56 mākslas objekti atrodas centra rajonā, gandrīz tikpat daudz Pārdaugavā, bet pārējie - priekšpilsētās.

Rīgas dome pieminekļu aģentūrai šogad atvēlējusi vairāk nekā 360 000 eiro, kas paredzēti gan darbinieku algām, gan pieminekļu uzkopšanai. Reizi gadā, parasti vasarā, pieminekļi tiek tīrīti, mazgāti ar šļūtenēm un sūkļiem, tiek sakopta arī to blakusteritorija. Dārgākie darbi ir Brīvības piemineklim, kuru 1935.gadā atklāja toreizējais prezidents Alberts Kviesis:

“Cienījamie svinību dalībnieki! Apsveicu Jūs valsts svētkos, visus, kas esat šeit klāt! Un tāpat visus tos, kas savās sirdīs un domās dzīvoja šim svarīgam brīdim līdzi. Un tauta ir uzcēlusi šo pieminekli! Ar pašas tautas labprātīgi ziedotiem līdzekļiem. Novēlu tam tik ilgu mūžu, cik ilgi vien saule pār zemi spīdēs!”

Šī pieminekļa būvniecībai tika saziedoti trīs miljoni latu četru gadu laikā, un tas ir līdz šim vienīgais šāds precedents. Latvijas Radio izdevās aprunāties ar garāmgājēju Elvi.

"Tas ir mūsu brīvības simbols vienmēr bijis un it sevišķi padomju gados. Es tos piedzīvoju un labi atceros, ka tas tā vienmēr bija. Jau mazi bērni mēs sapratām, ka tur attēloti ir kareivji. No sākuma mēs viņus saucām par vāciešiem, jo tur ir ķiveres. Vēlāk jau mums izstāstīja, kas tur ir un kā. Šeit tuvumā ir piemineklis Alfrēdam Kalniņam, māksliniekam Padegam. Protams, 1991.gada janvāra notikumiem veltītie piemiņas akmeņi”.

2011.gadā Brīvības pieminekļa aizmugures ieejā tika atklāta goda telpa, par kuru sīkāk stāsta Šenberga:

“Šobrīd mēs slēdzam vaļā vēsturiskās durvis, kas atrodas Brīvības pieminekļa mugurpusē. Tās ir ar vēsturisko apkalumu, ar vēsturiskajiem rokturiem, dodamies iekšā!

Šī telpa sākotnēji tika paredzēta tikai un vienīgi tehniskā darba veicējiem, bet pašlaik telpa ir pieejama Latvijas goda viesiem un citiem interesentiem, iepriekš piesakoties aģentūrā."

Augšā kāpt laikā no oktobra līdz pat aprīlim nevar, jo lūkas, no kurām var pārredzēt Rīgu, ir slēgtas. Mārīte Šenberga lasa iekšpusē iegravēto dzeju:

"Es nevaru nociesties, man gribētos nolasīt dažas rindiņas no dzejnieka Leonīda Breikša: Cepuri šai vietā noņem.
Kādu brīdi stāvi kluss...
Klausies sirdī, klausies Dievā.
Vēro dzīvos akmeņus.
Akmens runā, akmens Dievu lūdz.

Kad 1935.gadā tika svinīgi atklāts šis piemineklis, cilvēki ar lielu cieņu, ar lielu bijību gāja garām šim piemineklim, armijas cilvēki atdeva godu. Vīrieši noņēma galvassegas, pārējie garāmgājēji palēnināja soli un dziļā cieņā nolieca galvu."

2015.gadā Latvijas brīvības simbolam apritēs 80 gadi, kad ikviens ir aicināts nolikt ziedus, palēlināt soli un cieņā noliekt galvu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti