Kultūras rondo

Grāmatā apkopoti Ivara Poikāna preses izdevumiem veidotie zīmējumi

Kultūras rondo

Rīgas Porcelāna muzeja skatlogos aplūkojami Daigas Krūzes apgleznotie trauki

“Kaņepes kultūras centra” un kultūrvietas “Viskaļi” aktuālie plāni

Rīgas kultūrvietu izaicinājumi – trūkst pašvaldības atbalsta

Palaižot vaļīgāk epidemioloģiskās drošības ierobežojumus, kultūras iestādēm paplašinās nākotnes ieceru vēriens. Notiek darbs pie jaunu, drošu pasākumu plānošanas un arī kultūrvietu tehniskā stāvokļa uzlabošanas. Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” ilggadīgās privātās uzņēmējdarbības un kultūras iestādes “Kaņepes kultūras centrs”, kā arī savas aktivitātes salīdzinoši nesenāk uzsākušās kultūrvietas “Viskaļi” pārstāvji norāda, ka privāto un nevalstisko organizāciju loma valsts un pašvaldību līmenī nav līdz galam novērtēta. Lielu atspaidu sniegtu valsts un pašvaldību līdziesaistīšanās telpu uzturēšanas jautājumā. 

Kaņepes Kultūras centrs Lāčplēša un Skolas ielas stūrī savas pastāvēšanas deviņu gadu laikā rīkojis ap trim tūkstošiem kultūras pasākumu. Tajos piedalījušies mākslinieki no 72 valstīm, pulcinot simts tūkstošu cilvēku gadā. Centra 430 kvadrātmetru apdzīvojamais nekustamais īpašums pieder studentu korporācijai “Fraternitas Lettica”. Tā dibināta Maskavā, 1902. gadā un apvieno dažādās nozarēs studējošus latviešu studentus. Nomas līgumā ar korporāciju ir paredzēts, ka nomātājs veic arī nepieciešamos renovācijas darbus, kuru rezultātā apdzīvojamās, proti, kultūras un atpūtas norisēm paredzētās platības apjoms palielinātos par 40%.

Pandēmijas iestāšanās apstādināja Kaņepes Kultūras centra regulāros ieņēmumus, tādēļ tagad tas ir nonācis krasas nepieciešamības priekšā rīkot ziedojumu kampaņu, lai savāktu ēkas un telpu renovācijai nepieciešamos 150 tūkstošus eiro. 

Centra veidotāji ir apzinājuši un veikuši pārrunas ar iespējamajiem finanšu atbalstītājiem, taču tās bijušas tikai provizoriskā līmenī, jo nav bijis pieejams konkrēts būvplāns.

Kaņepes Kultūras centra projektu vadītājs Kaspars Kondratjuks atzīmē, ka tāpat, kā paši radīja ziedojumu kampaņu, paši arī gājuši cauri būvprojekta veidošanas procesam: “Iespējams būtu gudrāk algot kādu cilvēku, kurš to ir darījis 84 reizes un izdarītu īsākā termiņā, bet tas vienmēr atduras pret rocību. Ļoti daudz lietu varēja darīt savādāk, bet mēs izvēlējāmies to [ceļu], kas galu galā neizrādījās tik veiksmīgs.” 

"Vai ir apsvērta iespēja ar īpašnieku pagarināt nomas līgumu uz vēl vienu termiņu?" Kondratjuks atbild, ka termiņu, ļoti iespējams, pat varētu pagarināt, bet tas ietekmē aizņemšanās rocību. Viņš turpina:

“Jo ilgāk mēs atliekam renovācijas darbus, tā summa, kas jāiegulda, jau nesamazinās. Šobrīd būvniecības izmaksas pat sāk ļoti strauji palielināties.”

Ņemot vērā šo apstākli, pastāv iespēja, ka aizdevumu, kas būtu ņemts pašiem nepiederošas ēkas restaurācijai, jaunā īres līguma termiņa ietvaros vienā brīdi vairs nevarētu atdot. Centra darbinieki apzina un izsver visus iespējamos riskus. 

Neskatoties uz neskaidrajiem nākotnes scenārijiem saistībā ar pandēmiju, interesi par iesaisti kādreizējās Jāzepa Mediņa mūzikas skolas ēkas nākotnē ir izteikuši vairāki uzņēmēji un mazās uzņēmējdarbības grupas – pat ja ne finansiāli, tad koprades līmenī.

Kaņepes Kultūras centra vadītājs Dāvis Kaņepe norāda uz būtisku aspektu vispārējā nevalstisko, privāto Rīgas kultūras centru eksistences sarežģītībā: “Mēs zinām, ka valsts, pašvaldības kultūras iestādes bez atbalsta nevarētu eksistēt.

Līdzīgi ir ar privāto un nevalstisko kultūras sektoru, kas darbojas fiziskās telpās, bet atšķirībā no valsts un pašvaldību kultūras iestādēm, nesaņem dotācijas ēku uzturēšanai, tehnikas iegādei un kur nu vēl organizatorisko darbu nodrošināšanai (administrācija, tehniskie darbinieki).

Līdz ar to privātajam vai nevalstiskajam kultūras sektoram ir jādarbojas tirgus apstākļos, jo [..] kāda labā nodoma vadīts ēkas īpašnieks dotu lētāk savu māju, ja tur varētu uztaisīt restorānu, banku vai advokātu biroju, kas spētu samaksāt tirgus cenu.” 

Kaņepe atgādina, ka kultūras centri pilda visdažādākās funkcijas, tostarp rada kultūras piedāvājumu jauniešiem, rīko diskusijas bez ieejas maksas, piedāvā telpas citām nevalstiskajām organizācijām, sociālajiem uzņēmumiem utt., un pēdējo gadu laikā bijusi iespēja pārliecināties, ka tas viss mūsu sabiedrībai patiesi ir nepieciešams. Jāapzinās, ka šīs funkcijas un norises nevar konvertēt tirgus diktāta produktos. Piemēram, par kādu diskusiju cilvēki būs gatavi maksāt? Kas tad uzturēs sarunu par sabiedrībai ne tik ērtajiem jautājumiem? 

“Vai un cik ilgi mēs Rīgā dzīvosim tādos apstākļos, kuros neaizsargātā, nevalstiskā vai jauniešu auditorijai mērķētā kultūra vienmēr atradīsies puspagrabos, neizremontētās garāžās, kuras tiek atjaunotas ar pašu entuziasmu,”

vaicā Kaņepes Kultūras centra vadītājs. Viņam ir pāris risinājumi: valsts un pašvaldība aktīvi iesaistās, piedāvājot savus īpašumus, kuru netrūkst; tiek veidots fonds, kur sevi jau pierādījušas nevalstiskās organizācijas, kultūrvietas var iegādāties īpašumus vai arī tos iegādājas valsts, pašvaldība un nodod kultūras organizācijām ilgtermiņā. 

Visbeidzot Kaņepe vērš uzmanību, ka Latvijā valsts vai pašvaldību līmenī nav iespējams iesaistīties privātīpašumu investīcijās. Pretstatā viņš liek Vācijas pieredzi – tur, ja konkrētais privātīpašums var apliecināt savu sociālo ietekmi un nozīmīgumu vismaz astoņu gadu apjomā, tad ir iespējams saņemt valsts atbalstu īpašuma turpmākai uzturēšanai. 

Savukārt Viskaļu ielā apvienība "Free Riga", nu jau Dzīves kvalitātes dizaina institūta “Viskaļi” iterācijā, veido jaunu kultūrtelpu, kurā savulaik atradusies Rīgas Tehniskās universitātes Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāte. Kultūrvietas ideja ir piesaistīt rezidentus, kuri varētu nomāt pieejamās telpas, taču nomas principus salāgojot ar konkrētā interesenta vai mākslinieku grupas specifiku un rocību. Šobrīd ēkā darbojas aptuveni 60 rezidentu, aizņemot pusi no visām ēkā esošajām telpām, pārējās vēl gaida savus iemītniekus.

Arī dizaina institūta “Viskaļi” līdzdibinātājai Zanei Ruģēnai ir kāda piebilde par Dāvja Kaņepes minēto nevalstisko kultūras centru situāciju:

“Kopumā tā tiešām ir, ka tāda veida organizācijas kā "Free Riga", kuras aktivizē tukšas telpas ar sabiedrības iesaisti un dod sociālo pienesumu, ir ļoti svarīgas, bet nevar teikt, ka ļoti atbalstītas. 

[..] Pēc būtības mēs gan veidojam kultūru pilsētā, gan atsaucamies uz esošām kultūras un sociālajām vajadzībām. Kaut kādā ziņā mēs pildām pilsētas veseļotāju funkciju. Tā ir arī pašvaldības loma, bet viņi to dara daudz birokrātiskāk, sarežģītāk.”

Jau šobrīd “Viskaļi” piedāvā apmeklēt “Brīvbodi” – tā ir mantu apmaiņas vieta. Jūnijā un jūlijā, atkarībā no epidemioloģiskās situācijas, “Viskaļu” kvartālā ir paredzēta laikmetīgās mūzikas un dejas performanču programma. Dzīves kvalitātes dizaina institūta “Viskaļi” līdzdibinātājs un kādreizējais Tallinas ielas kvartāla kurators Kaspars Lielgalvis uzsver, ka potenciālajiem radošā kvartāla rezidentiem ir iespēja līdzdarboties arī ar savu garīgo un fizisko, ne tikai bankas konta spēku palīdzību. 

Par iespējām piedalīties un atbalstīt gan Kaņepes Kultūras centru, gan Viskaļu kvartālu ikkatrs var uzzināt tiešsaistē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt