ĪSUMĀ:
- Pašvaldība kavējas ar Rīgas festivālu mērķprogrammas izsludināšanu.
- Latvijas kultūras organizāciju apvienības pauž satraukumu par iespējamu kultūras norišu pārrāvumu galvaspilsētā.
- Rīgas dome izstrādā jaunu finansējuma piešķiršanas kārtību kultūras pasākumiem.
- Rīgas kultūras budžets šogad samazināts par 7 miljoniem eiro.
- Kultūras dzīves organizētājiem, lai tiktu pie atbalsta, būs jādomā arī par savu pasākumu "ekonomisko pienesumu" Rīgai.
- Rīgā vairs nebūs krāšņu salūtu un Līgo svētku krastmalā.
- Jaunie Rīgas kultūras dzīves vaibsti iezīmēsies tikai pavasarī, kad tiks izsludināts gada projektu konkurss un būs zināmi tā rezultāti.
Apdraudēta džeza festivāla "Rīgas ritmi" norise
Mūzikas festivāls "Rīgas ritmi" radās laikā, kad galvaspilsētas varas groži atradās Gundara Bojāra (LSDSP) rokās. Ceturto daļu finansējuma festivāls saņēma no domes, ik gadu piedaloties konkursā. Šī gada festivālu konkurss pamatīgi aizkavējies, "Rīgas ritmu" idejas autoram un mākslinieciskajam vadītājam Mārim Briežkalnam radot bažas, kā festivāls varēs notikt: "Faktiski "Rīgas ritmi" ir sākušies ar Rīgas domes zvanu, ka Rīgai nav sava festivāla – nāciet, organizējiet! Tā arī 2001. gadā mēs iesākām, bet tāda situācija, kad tūlīt būs marts, un mēs vēl nezinām, ko mēs varam aicināt, nekad nav bijusi. Normāli ir gadu iepriekš jāizziņo, bet mēs vēl šobrīd neesam izziņojuši. Visiem ir skaidrs, ka publika būs minimāla, ja arī nauda būs. Atdeve būs minimāla." Mūziķis nesaprot, kas notiek, jo festivāls izdzīvoja pat pandēmijas apstākļos iepriekšējos gados: "Tas, protams, neietekmē tikai mūs kā koncertu organizatorus, bet
šī neizlēmība ietekmē arī viesnīcas, arī ēdināšanas biznesu, jo tūristi un kultūras tūristi, kas parasti brauc uz pasākumiem, viņi jau ilgi negaidīs, ja viņi redz, ka nekas nenotiek."
Neziņā arī pārējie kultūras dzīves organizētāji galvaspilsētā
Rīgas Mākslas telpā šobrīd tiek iekārtota jauna Māra Čačkas izstāde "Neirotaciņas". Pagaidām nav zināms, kā izstāžu zāle strādās tālāk. Mākslas telpas vadītāja Agita Ikauniece-Rimšēviča atzīst, ka visi saprot, ka pārmaiņas būs, bet nekas nenotiek: "Es neesmu pret pārmaiņām.
Es esmu par to, ka var ik pa laikam veikt inventarizāciju un īpaši jau laikā, kad nāk jauna vadība, cilvēki, jauni redzējumi. Tas ir ļoti labi, bet šī pārmaiņu gaidīšana un neziņa, ko tas nozīmē, es domāju, ir ilgusi jau diezgan ilgi."
Satraukumu par iespējamu kultūras norišu pārrāvumu galvaspilsētā atklātā vēstulē Rīgas domes un arī valdības amatpersonām paudušas vairākas Latvijas kultūras organizāciju apvienības. Tajā kultūras dzīves veidotāji norāda, ka pašreizējā situācija Rīgas domē liecinot par dziļu kultūras procesu krīzi. Uzskaitīti arī iepriekš atbalstītie festivāli, kuru liktenis šogad neskaidrs. To vidū, piemēram, laikmetīgās mākslas festivāls "Survival Kit", starptautiskais jaunā teātra festivāls "Homo Novus", "Rīgas Fotogrāfijas biennāle". "Dzejas dienas", nepieradinātās mūzikas festivāls "Skaņu mežs", "Rīgas Starptautiskais kino festivāls/ Riga IFF".
Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas valdes priekšsēdētāja Solvita Krese norāda, ka konkursā iegūtā nauda veido daļu no šo festivālu bāzes finansējuma: "Tas nosaka, cik daudz māksliniekus varēs uzaicināt, kādā veidā šis festivāls notiks, kāda būs šī festivāla programma. Un arī pat tiem festivāliem, kas notiek rudenī, programmu izsludina tagad."
Rīga naudu kultūras dzīves organizētājiem grib dalīt skrupulozāk
Rīgas domē Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja Iveta Ratinīka ("Latvijas attīstībai") uzskata, ka lielam satraukumam nav pamata. Tomēr iemesls, kāpēc konkursi vēl netiek izsludināti, ir gana nopietns.
Tiek mainīta kārtība, kas un kā pie pašvaldības līdzekļiem varēs tikt.
Nekāda vienkārša sarunāšana, pēc Ratinīkas teiktā, vairs nebūs iespējama: "Revolūcijas te nav, bet sakārtošanas elements pilnīgi noteikti ir klātesošs. Nereti arī kultūras cilvēki pārmeta, ka daudzi lēmumi kultūrā tiek pieņemti vienpersoniski vai tendenciozi un tiek atbalstīti, piemēram, lielformāta krastmalas pasākumi vai kaut kāds cits formāts, kas bija mēriem vai vicemēriem tuvs, mīļš un saprotams, tas bija viens aspekts; otrs bija pretenzijas pret kaut kādiem naudas sadales principiem, prioritāšu neskaidrība un tā tālāk." Tāpēc domes ierēdņi šobrīd strādā pie jauniem saistošiem noteikumiem, kas arī noteiks, kā turpmāk nauda tiks dalīta trešajām personām – biedrībām, privātiem uzņēmējiem sporta un kultūras jomā.
Ratinīka atzīst, ka izmaiņas varēja tikt sagatavotas laicīgāk, bet aizbildinās ar pandēmiju, jo šobrīd tāpat liela mēroga pasākumi nevar notikt.
Sociologs Aigars Freimanis atzīst, ka šīs izmaiņas, kuras nav veiktas laikā, ir slikts signāls kultūras nozares cilvēkiem, kas vismaz daļēji bija rēķinājušies ar ierasto atbalstu: "Es kaut kādu pārdabisku reformu vajadzību kultūras jomā Rīgā šobrīd vismaz neredzu. Ja mums ir daudzi aktīvi cilvēki, kas darbojas dažādos pašdarbības kolektīvos un realizē kādas savas intereses, nu viņi līdzdarbojas, ir gatavi darīt. Mums ir mākslinieki, mūziķi. Domāju, ka tas potenciāls ir.
Tas radošais gars ir pietiekami liels, jautājums tikai, vai nav kaut kādi politiski filtri, greizsirdības, aizdomas, kas liedz to darīt.
Svarīgākais jautājums jeb gandrīz svarīgākais jautājums – tie līdzekļi, ciktāl Rīgas dome ir gatava piedalīties tajā procesā."
Kultūrai Rīgā šogad budžets samazināts par 1/5 daļu
Salīdzinot ar pagājušo gadu, Rīgas domes budžets kultūrai no 39,3 miljoniem ir samazināts līdz 32 miljoniem.
Tas nozīmē, ka ieilgusī Saistošo noteikumu rakstīšana nenozīmē tikai birokrātijas posmu, pēc kā viss būs tāpat kā agrāk. To nenoliedz arī Iveta Ratinīka: "Vēsma, ka viss tiek atklātāk un pārskatāmāk un viennozīmīgi formulēts – tāda vēsma nebūtu slikta. Plus varbūt izvērtēt, vai tiešām katra tradīcija ir tik ļoti būtiska un pienesumu nesoša. Ļoti bieži ieskanas, ka "mēs tā vienmēr esam darījuši, un mums tā vienmēr ir izdevies". Varbūt jātiek prom no domas, ka mums pienākas obligāti un ka mēs esam pilnībā pārliecināti par savu kvalitāti, pienesumu, idejām."
Kultūras dzīves organizētājus uztrauc vēsmas, ka atbalstīti tikšot tikai tie pasākumi, kuri nes peļņu.
"Nu negribu tiešām konfrontēt ar citiem nozares pasākumiem, bet, piemēram, tiek pieminēts "Positivus", kurš pārnāks uz Rīgu un kuram ir iezīmēts konkrēts atbalsts. Šis ir ļoti, ļoti labs pasākums savā žanrā un savā nišā. Bet es gribētu atgādināt, ka
Rīgas dome tomēr nav biznesa uzņēmums, kuram ir jāorientējas tikai uz peļņas gūšanu un [kuram ir uzdevums] tikai skatīties, kā iegūt kaut kādu papildu ienākumu,"
ir pārliecināta Solvita Krese.
Jaunās vēsmas, kas saistītas ar spēju kultūras pasākumiem pelnīt, Iveta Ratinīka nenoliedz:
"Jāsaprot, ka festivāliem būs jādomā par to, ka viņi ne tikai popularizē šo atsevišķo savu mākslas jomu, bet arī nāk ar zināmu ekonomisko pienesumu.
Te uzreiz jānomierina, ka "Positivus", kas arī ieskanējās šajā vēstulē kā milzīga problēma, startē citā budžeta programmā un tur nauda nāk ne caur šo konkursu, [..] ne caur piešķīrumiem, kas būtu vērsti, pieņemsim uz Dzejas dienām vai Prozas lasījumiem, vai ar kādu fotogrāfiju saistītu festivālu."
Sociologs Aigars Freimanis pieļauj, ka jaunās domes jaunās vēsmas nozīmēs arī jaunu saturu, kas daļai galvaspilsētas iedzīvotāju būs grūti pieņemams: "Tas ir ideoloģisko metu jautājums, kas dominē pašreizējā Rīgas domes politiskajā daļā.
Manuprāt, tur ir neadekvāti liela ietekme, vismaz tas vizuāli parādās un medijos parādās, cilvēkiem ar tādiem galēji liberāliem uzskatiem, kas izsauc zināmas pretreakcijas no nosacīti konservatīvā spārna.
Rīga arī nav nekāda jaunu cilvēku pilsēta. Ir jauni cilvēki, bet te dzīvo pietiekami daudz cilvēku pensijas vecumā, dažādu tautību cilvēki ar savu pieredzi, izglītības līmeni, priekšstatiem, kurus viņiem ir grūti mainīt; viņus varbūt var par kaut ko ieinteresēt, bet es domāju, ka radikāli pārtapt par liberāļiem viņi noteikti nebūs gatavi. Nu gadījums ar tā saukto murāli uz Akas ielas [to pierāda]."
Vairs nebūs krāšņu uguņošanu un līgošanas Daugavmalā
Jaunais domes sasaukums Rīgā cer svītrot politisko priekšteču mantojumu arī pasākumu izteiksmē un formā.
Iveta Ratinīka kā pirmo pasākumu, kura vairs nebūs, min Līgo svētku svinēšanu krastmalā: "Mums ir pietiekami daudz vietu Rīgā, lai tā nebūtu krastmala, jo, manuprāt, tā ir visnepiemērotākā vieta jebkam lielam.
Jā, vērienīgs mērogs un tā tālāk, bet Jāņi un Līgo, visa šī mistika un viss šis dabas gars un krastmala man kaut kā visgrūtāk līmējas kopā.
Es neredzu arī Rīgā salūtus vairs nekad kā konceptu. Es neredzu vienkārši, jo ne tas ir dabai draudzīgi, ne tas ir cilvēkam draudzīgi.
Jā, varbūt kaut kādi gaismas šovi vai kāds cits veids un risinājums, bet ne šie lielie, pusmiljonu vērtie vienas dienas risinājumi."
Aigars Freimanis neslēpj, ka viņam visu laiku bijusi sajūta, ka iepriekšējās domes koalīcijas veidotāji – "Saskaņa" un "Gods kalpot Rīgai!", kas netaupīja naudu uguņošanai un aizsāka Līgošanu krastmalā, izjuta zināmu parāda sajūtu pret Latviju un latviešiem: "Elektorāta masa, kas viņus ievēlēja amatā, lielākā daļa bija krievvalodīgie vēlētāji, ņemot vērā Rīgas etnisko struktūru un daudzas citas lietas. Tā kā viņi centās. Kas ir tagad –
man liekas, ka Rīgu grib uztaisīt pastorālāku.
Tas pastorālisms jau pagājušajā vasarā bija labi redzams. Augi bija izvietoti dažādās vietās Rīgā. Viņi gan bija tādos lielos plastmasas podos – ārkārtīgi neizteiksmīgos un estētiski grūti uztveramos, bet – ja tas zaļums ir tik liels un karājas pāri malām, varbūt, ka viss ir kārtībā, es nezinu, es pieņemu, ka viņi taustās."
Agita Ikauniece-Rimšēviča uzskata, šīs ārēji redzamās lietas jauno domi novērsušas no satura:
"Es patiešām neredzu, ka tie ir būtiski jautājumi – piepildīt Rīgas centru ar zaļumu grupējumiem, ar kokiem, ar soliņiem. Nesaku, ka tas nav vajadzīgs, bet tas nav primārais jautājums.
Pēc tam seko stabiņi, zaļās ielas, brīnišķīgās lampiņas. Bet es domāju, ja vispirms sakārtotu satura lietas, tad pēc tam varētu domāt arī par to, kā to visu iepakot. Šobrīd man liekas, ka pilsēta dzīvo tādu iepakojuma dzīvi."
Skaidrība, kādi pasākumi šogad notiks Rīgā, gaidāma tikai pavasarī
Jaunie galvaspilsētas kultūras dzīves vaibsti, visticamāk, daudz skaidrāk iezīmēsies tikai pavasarī, kad būs pabeigts darbs pie Saistošajiem noteikumiem un kultūras pasākumu organizatori varēs pieteikties izsludinātajiem konkursiem. Iveta Ratinīka apzinās, ka līdz ar to tradicionālās Rīgas pavasara norises ir apdraudētākas nekā citus gadus:
"Bet atkal jāsaprot, ka tas būs konkurss, nevis garantēts piešķīrums jebkuram, kas ir saņēmis naudu gadiem."
Latvijas Radošo savienību padomes valdes priekšsēdētāja Inga Brūvere uzskata, ka jaunā dome, demonstrējot šādu uzvedību, atļaujas pārāk daudz: "Ir tomēr jāsaprot, ka tie cilvēki, kas nonāca Rīgas domē, tas tiešam nav tāds privātais biznesiņš vai kroga vadīšana, jo pat nelielas galerijas, pat nerunājot par muzejiem, plāno programmu divus, trīs, četrus gadus uz priekšu."
Mūzikas festivāla "Rīgas ritmi" idejas autors, mākslinieciskais vadītājs Māris Briežkalns uzskata, ka stratēģiski pareizas plānošanas trūkums radīs sekas: "Es domāju, ka mēs paši iešaujam sev kājā un pēc tam brīnāmies, kāpēc mums tik maz cilvēku ir uz ielām un kāpēc tik maz cilvēku, jo mēs paši varbūt vienkārši nemākam strādāt.
Vai Rīga grib būt Baltijas nomale un viss notiks Igaunijā un Lietuvā?"
