Kultūras ziņas

Sācies Latvijas dizaina pavasaris

Kultūras ziņas

Mākslinieku pāru izstāžu cikls KIM? galerijā

Kādus amatierkolektīvus finansēs Rīgas dome?

Rīgas domes kritēriji finansējuma sadalē atstāj aiz borta cienījamus amatierkolektīvus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Sākoties jaunajam gadam, Rīgas dome (RD) ir apstiprinājusi tos mūzikas un mākslas amatierkolektīvus, kuriem piešķirs pilsētas finansējumu. Šoreiz RD ir izvirzījusi būtisku kritēriju, pēc kura notikusi atlase, pateicoties kuram daži cienījami pilsētas kolektīvi ir palikuši, tā sakot, aiz borta.

Plānots, ka no šī gada laika posmā līdz 2018.gadam RD finansiāli atbalstīs simts pilsētā bāzētos amatiermākslas kolektīvus. Tā kā Rīgā darbojas vairāk nekā 100 šādu kolektīvu, ne visi tiks pie gaidītā finansējuma. Kā vadošos atlases kritērijus dome ir izvirzījusi – kolektīva stabilitāti, ieguldījumu pilsētas un valsts kultūras dzīvē, kā arī aktīvu piedalīšanos to pasākumos. Tomēr šoreiz vadošais kritērijs finansējuma sadalē ir cits.

Mums bija jānovelk līnija, kas ir tas, par ko mēs atbildam, kas ir tas, par ko mēs rūpējamies, un kas ir tas, ko mēs varam atbalstīt mūsu esošā budžeta ietvaros," skaidro RD Kultūras iestāžu un amatiermākslas nodaļas vadītāja Aija Kalniņa. "Un šī līnija bija Dziesmu un deju svētku process."

Ar šādu RD Kultūras iestāžu un amatiermākslas nodaļas lēmumu nav apmierināts Latvijas Universitātes (LU) kamerorķestra vadītājs. Kolektīvs pārsvarā atskaņo akadēmisko mūziku un līdz ar to mazāk iekļaujas Dziesmusvētku kustībā.

LU Kamerorķestra diriģents Andris Gailis skaidro, ka simfonisko orķestru mūziķi parasti gājienos nepiedalās nevis tāpēc, ka negribētu, bet gan tāpēc, ka, piemēram, stīgu instrumenti nav piemēroti šādiem gājieniem - parādes vairāk domātas pūtēju kolektīviem.

Kamerorķestrī mūziķi darbojas bez atalgojuma, telpas mēģinājumiem atvēl Latvijas Universitāte, nauda netiek prasīta arī instrumentiem. Finansējums tika prasīts un atteikts tikai diriģenta atalgojumam. Taču ar tā atteikumu pietiek, lai orķestra pastāvēšana tiktu apdraudēta.

"Kā arguments tika minēts tas, ka mums taču arī operete tika likvidēta un šis arī neesot vienīgais kolektīvs, kurš šī paša iemesla nav saņēmis finansējumu," stāsta diriģents. 

Kā skaidro RD pārstāve, LU kamerorķestrim ir citas iespējas tikt pie domes finansējuma.

"Šie kolektīvi var rakstīt dažādus projektus, ko liela daļa arī dara," norāda Aija Kalniņa. "Vai šajos projektos būs nauda atalgojumiem, es nevaru pateikt."

Kopumā Rīgas dome amatierkolektīviem plāno piešķirt vairāk nekā divus miljonus eiro. Cik lielas summas tiks atvēlētas katram no simt kolektīviem, būs zināms pēc pilsētas budžeta pieņemšanas, kas plānota 27.janvārī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti