Rīgas Doma tornī - lielākie remontdarbi kopš 16.gadsimta beigām

Baltijas lielākā viduslaiku baznīca atkal sastatnēs - vairākkārt pārbūvētajā Rīgas Doma tornī pašlaik rit, iespējams, lielākie remontdarbi kopš 16.gadsimta beigām.

Pirms dažiem gadiem Rīgas Domam atjaunoja fasādi un uzlika jaunu jumtu vidus un sānu jomos, jo vecais bija katastrofālā stāvoklī. Tagad pienākusi kārta vēl daudz sarežģītākam darbam - katedrāles torņa koka konstrukciju pastiprināšanai un nomaiņai. To pirmsākumi meklējami jau 1598.gadā. Lai gan nesošie stati no ārpuses daudzviet vēl izskatās veseli, iekšpusē tie ir satrupējuši un kukaiņu saēsti. Būvnieki un restauratori sākuši sarežģītu konstrukciju protezēšanas darbu, lai glābtu UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā iekļautā dievnama torni.

Latvijas Radio bija reta iespēja ielūkoties torņa kupola iekšpusē.

Pagaidām Doma laukumā zvana tikai Rīgas biržas pulkstenis. Rīgas Doma zvani, sarindojušies Doma dārzā, gaida torņa rekonstrukciju. Rīdzinieku acīm tā kļuvusi pamanāmāka, kopš torņa kupols ietērpies sastatnēs, bet remontdarbi te rit jau kopš pērnā gada nogales.

Ar būvdarbu vadītāju un Rīgas Doma pārvaldes vīriem dodamies augšup ar kravas liftu gar nesen restaurēto Doma rietumu ārsienu. Pie kājām paliek Vecrīga, gar acīm slīd vēja appūstie tumšsarkanie Doma ķieģeļi, un drīz jau esam pie baznīcas zelta krāsas pulksteņa ciparnīcas.

"Pašlaik esam torņa mūra daļas augšā, apmēram 50 līdz 54 metru augstumā," Doma atjaunošanas vadītājs Ronalds Lūsis aicina iekšā kupolā, ko tur koka sijas pat no 16.gadsimta. Satrupējušie posmi tiek aizstāti ar priedes koka protēzēm.

"Redz, kur jau ir protēzīte iekšā [sijā], tas jau ir nomainīts, izveidota josla, uz kā tas tagad balstās. Te ir bijis tas nopuvušais gals, kas ir izzāģēts, pēc šablona izgatavots un ielikts iekšā. Bet šie vēl ir vecie koki, kas ir rūpīgi salikti atpakaļ iekšā jaunajā galā," stāsta Ronalds Lūsis.

Torņa centrā uzbūvēta koka konstrukciju replika jeb, kā saka Ronalds Lūsis, "tornis tornī": "Lai ar to koku varētu strādāt, protezēt, tā konstrukcija ir mazliet jāatslogo. Un tad būvnieki radīja šādu "torni tornī" - šī jaunā konstrukcija iet uz riņķi, ar tās palīdzību vēsturiskā koka konstrukcija tiek mazliet pacelta uz augšu, lai tur varētu kaut ko nomainīt."

Ap koka siju balstīto kupolu arvien augstāk slejas sastatnes. Te rosās strādnieki un profesionāli alpīnisti, lai jau tuvākajā laikā nomainītu vēl tikai 80.gados likto kupola vara segumu.

"Padomju laiku remontos ir izdarītas absolūtas muļķības - koks zem vara seguma piesūcināts ar pretdegšanas šķidrumu, kas ir ķīmiski aktīvs. Veidojoties rasas punktam, veidojās reakcija un daudzās vietās jumts bija caurs. Viņš "ēd" to varu, un to nevar apturēt," stāsta Doma draudzes priekšnieks Kaspars Upītis.

Jāatgādina, ka pirms dažiem gadiem par Rīgas Doma torņa rekonstrukcijas iecerēm iebildumi bija Valsts kultūras pieminekļu inspekcijai. Pirmais risinājums paredzēja torni stiprināt ar metāla serdi un iekārtot arī liftu apmeklētājiem, bet no tā atteicās. Inspekcijas pārstāvis Jānis Asaris apstiprina, ka ar tagadējo restaurācijas gaitu pieminekļu sargi ir mierā.

Remontdarbi turpinās arī Rīgas Doma baznīcas Dienvidu un Marijas kapelā, tādēļ ieeja dievnamā pašlaik ir no Doma laukuma puses. Tiek restaurēts greznais Marijas kapelas altāris ar kokgriezumiem, akmens rotājumi un citi mākslas priekšmeti.

SIA "Arčers" būvdarbu vadītājs Dzintars Miķelsons kā lielāko izaicinājumu raksturo daudzos "nezināmos", kas atklājas tikai remonta gaitā: "Interesantas lietas ir atklātas, piemēram, trokšņu slāpētavā, kas ir mazliet augstāk, ko pirms tam nevarēja iedomāties, jo bija aizkrāmēts ar visādiem ventilācijas modernākiem agregātiem. Piemēram, kāds smuks vai vērtīgs zīmējums."

Remonts notiek tā, lai pēc iespējas mazāk traucētu baznīcas ikdienas darbu, uzsver Rīgas Doma draudzes priekšnieks Kaspars Upītis. "Prioritāte ir sekojoša - dievkalpojumi, celtniecība, koncerti, tūristi," viņš paskaidro.

Darbi Rīgas Doma tornī un kapelās jāpabeidz šā gada laikā, tiem izmantos vairāk nekā sešus miljonus eiro Eiropas Savienības fondu naudas. Ar to gan varenā dievnama atjaunošana nebūs galā - savu kārtu vēl gaida sastatnēs iesprostotais ērģeļu prospekts, bedre pie Doma ārsienas, tālākā nākotnē - fundamentāls darbs pie pamatu stiprināšanas, kuru kustību pagaidām var novērot vien līdz ar plaisām sienās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti