Žūrijas komisijas priekšsēdētājs, Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Jānis Dripe sacīja, ka ir divas otrās un divas trešās vietas, bet nav pirmās vietas.
Vienu no otro vietu ieguvušajiem metiem veidojuši SIA “Trīs arhitektūra” un SIA “Sudraba arhitektūra”; darbu ir parakstījuši Zane Kalniņa un Reinis Liepiņš. Otrs darbs, kas arī ieguvis otro vietu, ir birojs “No Rules Just Architecture” – autori ir Uldis Lukševics, Ivars Veinergs, Zigmārs Jauja, Ilze Mekše, Elīna Lībiete, Ieva Lāce-Lukševica un Inga Dubinska.
Kā atzina Dripe: “Lielākie pārsteigumi vai izaicinājumi parādās fasādē pret Kalniņa ielu un kvartāla iekštelpā, jo skaidrs, ka jūs, visi autori, kas saņēmuši balvas, ļoti respektējat vēsturisko ēku.”
Cirka pagalms atvērts un caurstaigājams gluži kā netālu esošais Berga bazārs – tādu nākotnes vīziju starptautiskajā metu konkursā piedāvāja arhitekti Zane Kalniņa un Reinis Liepiņš.
Reinis Liepiņš, SIA "Sudraba arhitektūra” arhitekts un konkursa 2.vietas ieguvējs pastāstīja: “Tas aizraujošākais, kas bija konkursā, – mēs jau nerunājam tikai par Merķeļa ielas pusi, bet ir gruntsgabals, kas atrodas starp divām ielām, kas ir ļoti rets gadījums Rīgas pilsēttelpā, pie tam pašā centrā; atvērtība caur to, ka varēsim iziet no vienas ielas uz otru, tas nodrošinātu sabiedrības noskaņas maiņu pie stacijas tajā atmosfērā.”
“Otrkārt, domāt par mainību, to, ka cirks nekad nebūs pabeigts un visu laiku mainīsies un, treškārt, – par integrāciju – to, kā dažādas valodas un nacionālitātes satiekas,” kolēģi papildināja SIA "Trīs arhitektūra" arhitekte un konkursa 2.vietas ieguvēja Zane Kalniņa.
Starptautiskais metu konkurss vēsturiskās cirka ēkas rekonstrukcijai, kam bijuši teju pusotrs simts interesentu un kam beigu galā pieteikti 20 darbi, noslēdzies bez pirmās vietas ieguvēja, taču 11 cilvēku plašā žūrija lēmusi piešķirt divas 2. un 3. vietas.
“Šoreiz tā tiešām nav žūrijas neizlēmība, bet tie vadošie darbi ir tik salīdzināmi un līdzīgi, ka varbūt būtu pat neētiski kādu nosaukt par absolūti pirmo. Tajā pašā laikā – arī labākajiem darbiem bija būtiski trūkumi, līdz ar to pateikt, ka ir kāds skaidrs uzvarētājs, ja nav izdevies tik galā ar visām funkcionālajām prasībām, likumisko ietvaru 100%, tad bija vien godīgi pateikt, ka ir divi uzvarētāji, kas ieguvuši otro vietu un divi uzvarētāji ar trešajām prēmijām,” žūrijas lēmumu skaidroja Dripe.
Arī otrs visaugstāk novērtētais arhitektu piedāvājums runā par to, ka cirka teritorijai nākotnē jākļūst daudz ekstravertākai.
“Mēs mēģinājām maksimāli saglabāt visu vērtīgo, kas ir šajā ēkā,” sava meta ideju skaidroja Uldis Lukševics, arhitektu biroja “No Rules Just Architecture” arhitekts. “Tā neapšaubāmi ir piemineklis, mēs atklājam cirka manēžas kupola metāla konstrukcijas, kas ir interesantākā lieta, ko tagad varēs redzēt no ārpuses un iekšpuses, un jaunā arhitektūra kā fons vēsturiskajam un runā par funkciju, kas ir iekšā.”
Cirka ēku, kam šogad aprit 130 gadu, pārskatāmā nākotnē gaida vērienīgākās izmaiņas kopš tās uzbūvēšanas.
Pagaidām līdzekļi – 3 miljoni eiro atrasti tās pirmās kārtas rekonstrukcijai. Taču precīzs projekta budžets būšot zināms vēlāk.
“Piecdesmitajos gados bija viena no rekonstrukcijām, kur tika veikta 3.stāva piebūve, bet citādā ziņā šis ir vērienīgs atjaunošanas darbs, ko mēs plānojam,” skaidroja VSIA “Rīgas cirks” valdes locekle Ināra Kehre. “Pamatā arī visi darbi risināja jautājumu, kā ēku atjaunot un kā saglabāt vērtības.”
Kehre arī atzina – noslēdzot 1.kārtu, ir pilnībā jāspēj ekspluatēt vēsturiskā ēka, tāpēc skatītājiem tā būs pieejama.
“Bet es gribu piebilst, ka mēs, gatavojoties šiem pārbūves darbiem, arī pagaidu režīmā ceram izmantot teritoriju un cirka ēku un nodrošināt izrādes. Centīsimies darbību paralēli veidot, lai nav bijis tik liels laika pārtraukums,” noslēdza Kehre.
Komisijas izraudzītos pretendentus vērtēs iepirkumu uzraudzības birojs. Apmēram nedēļas laikā žūrija sagatavos rekomendācijas, tad arhitektiem tiks dotas 4–6 nedēļas, lai iepazītos ar šīm rekomendācijām un sarunu gaitā uzlabotu savu projektu, taču agrā rudenī jau varētu būt zināms uzvarētājs. Nav izslēgts, ka idejas pat varētu zināmā mērā apvienot, jo konkursa mērķis ir apzināt šīs idejas un arhitekti esot atvērti dažādiem scenārijiem. Pēc sarunām ar pretendentiem sekos līgumu slēgšana par būvprojekta izstrādi. Kehre pagaidām atturējās no projekta budžeta prognozēšanas. Noteiktais budžeta rāmis esot 3000 eiro par kvadrātmetru. Šobrīd nauda ir tikai ēkas energoefektivitātes stiprināšanai. Pārējā būs jālūdz valdībai. Ēkas pirmās kārtas būvniecībai jāsākas pēc diviem gadiem. To pabeigt vajadzētu 2023.gadā. Bet viss projekts prasīs krietni ilgāku laiku.
Rīgas cirka ēka Merķeļa ielā ir vienīgā saglabājusies celtne Baltijas valstīs, kas celta cirka mākslai. To projektējis arhitekts Jānis Fridrihs Baumanis un tā uzcelta pirms 130 gadiem – 1888.gadā. 1918.gadā ēka pārbūvēta pēdējo reizi.
