Rīgā uzstāda piemiņas zīmes kara laikā vajāto ebreju slēpējiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Pieminot drosmīgu rīdzinieku rīcību, Otrā pasaules kara laikā glābjot vajātos ebrejus, Žaņa Lipkes memoriāls sadarbībā ar nodibinājumu "Rīga 2014" ir uzstādījis piemiņas zīmes pie desmit namiem Rīgā.

Projekts "Pagrīdes Rīga" tika atklāts 18.septembrī pie nama Brīvības bulvārī 32. Otrā pasaules kara laikā šajā namā elektriķis Jānis Ozols ar kundzi Liliju slēpa nacistu režīma vajātos ebrejus. Pieminot šo cilvēku un daudzu citu drosmīgu rīdzinieku varoņdarbu, šajā vietā tika atklāta piemiņas plāksne.

Kopumā dažādās Rīgas vietās izvietotas desmit piemiņas plāksnes, kas vēstīs pilsētniekiem un Rīgas viesiem par mazāk zināmu vēstures lappusi - laika posmā no 1941. līdz 1944.gadam, riskējot ar savu un savu ģimeņu dzīvību, pašaizliedzīgi rīdzinieki sniedza patvērumu nāvei nolemtajiem ebrejiem.

Zīmes atrodas arī Tērbatas ielā 56, kur rīdziniece Elvīra Rone slēpa pasaulslavenā vijolnieka Gidona Krēmera tēvu Marku Krēmeru; Meža prospektā 86, kur Kristus Karaļa baznīcas prāvests Vilnis Kazimirs sniedza patvērumu no geto izbēgušam ebrejam Dāvidam Packinam, kā arī citviet. Zīmju dizaina autore ir māksliniece Laima Laizāne.

Projekta "Pagrīdes Rīga" iecere ir ar izstādes, interaktīvas kartes un ekskursiju palīdzību radīt priekšstatu par pilsētu kā telpu, kurā cilvēki ne vien dzīvo, strādā un atpūšas, bet arī rod patvērumu brīdī, kad viņu dzīvībai un brīvībai draud briesmas. Kā norāda Žaņa Lipkes memoriāla pārstāvji, zīmes pilsētvidē būs projekta papildinājums, kas rīdziniekiem ļaus iepazīt savu pilsētu no neierasta skatpunkta, bet pilsētas viesiem vēstīs par Rīgas 20.gadsimta vēsturi vizuāli tiešā veidā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti