Uz konferenci, ko rīko Starptautiskās muzeju padomes Literatūras un komponistu muzeju komiteja, ieradīsies vairāk nekā 50 muzeju ekspertu no 18 valstīm, lai četru dienu garumā dalītos pieredzē un diskutētu par to, kā laikmets ietekmē personības atspoguļojumu muzeja ekspozīcijā.
Starptautiskā muzeju padome ir lielākā muzeju nozares organizācija pasaulē, kas darbojas jau vairāk nekā 70 gadu. Padomes dažādās komitejas ir viena no svarīgākajām platformām, kurās satiekas dažādu valstu muzeju profesionāļi, lai dalītos pieredzē, pārrunātu sasāpējušus jautājumus un gūtu jaunas idejas. Viena no tām ir tieši Literatūras un komponistu muzeju komiteja, kuras dalībnieki ik gadu tiekas konferencē. Pirmoreiz tā notiks Latvijā.
Komitejā darbojas arī Aleksandra Čaka memoriālais dzīvoklis – muzejs Rīgā, kura vadītāja Antra Medne ir viena no konferences rīkotājām.
“Mums kā muzeju darbiniekiem tas ir diezgan liela mēroga, pat pasaules mēroga pasākums, jo konferencē ir pieteikušies kolēģi no trim dažādiem kontinentiem. (..) Pirmkārt, tā ir mūsu kopējā satikšanās, un, otrkārt, tā ir izrādīšanās. Jo mums ir tiešām labas lietas, ko rādīt. Viņi varēs iet uz mūsu muzejiem, iepazīties, diskutēt, vērtēt,” stāsta Antra Medne.
Vairāk nekā 50 memoriālo jeb personību muzeju eksperti šajās dienās apskatīs Raiņa un Aspazijas, Akuratera, Vācieša muzejus, Lipkes memoriālu, brauks uz Emīla Dārziņa un Rūdolfa Blaumaņa dzimtajām mājām. Bet pasākuma centrālā daļa ir konference, kurai pieteikti vairāk nekā 30 referātu.
“Mūsu galvenā doma, izvirzot vadmotīvu šī gada konferencei, bija paskatīties, ko laiks dara ar personībām, ar atmiņām, ar tautas un zinātnieku atmiņu.
Un kādā veidā, mainoties politiskajai iekārtai, mainās vai nemainās arī personību muzeju ekspozīcijas,” skaidro Medne. “Jo tie, kas ir bijuši ļoti populāri, slaveni, atzīti, bagāti varbūt padomju laikā, tad kādā veidā mēs šodien varam iepazīstināt tautu ar viņu devumu? Par ko runājam, par ko nerunājam, par ko izvēlamies klusēt?”
“Kaut vai Andrejs Upītis,” piebilst Maira Valtere, Akuratera muzeja speciāliste un otra konferences rīkotāja.
“Mums vairs nav Viļa Lāča muzeja, bet ir viņa mantojums – ko ar to darīt? Tāpat Sudrabkalns. Mums ir Emīla Dārziņa un Jāņa Sudrabkalna muzejs, bet vai esam gatavi tā ļoti atklāti muzeja valodā runāt par visu šo sarežģīto laikmetu, ko Sudrabkalns ir izdzīvojis un kā viņš to ir izdzīvojis? Arī Linardam Laicenam ir veltīta ekspozīcija Trapenē. (..) Arī šīs ir tās personības, par kurām ir vērts padomāt,” uzskata Valtere.
Kā mainās stāsts par personību un tās daiļradi dažādos laikmetos – tas ir jautājums, ar ko saskāries arī Raiņa un Aspazijas muzejs, saka muzeja vadītāja Zanda Rozenberga.
“Viens no izaicinājumiem ir tas, ka senākos vēsturiskos periodos šīs personības ir tikušas ļoti idealizētas, pat sakralizētas. Tagad mēs nolaižamies atpakaļ uz zemes, jo nāk jauna paaudze, kurai nav šo uzslāņojumu. Un mēs esam izaicinājuma priekšā: nesākt no augstā plaukta, cik viņi ir lieli, bet vienkārši lasīt viņu dzeju, darbus, analizēt tos, stāstīt par paveikto. Pieiet tam no otras puses, nevis no tās idealizētās,” situāciju analizē Zandra Rozenberga.
Raiņa un Aspazijas muzeja filiāles pēdējos gados piedzīvojušas pamatīgu restaurāciju un ekspozīcijas atjaunošanu, ko konferences starplaikos dosies lūkot arī ārvalstu kolēģi.
Bet muzeja vadītāja stāstīs, ko nesušas šīs pārmaiņas: “Tas ir absolūts restarts. Mainās muzeja komunikācijas veidi. Tās nav tikai ekskursijas, tās ir daudzas un dažādas muzejpedagoģiskās aktivitātes, bērnu rīti, dažādi pasākumi. Muzejs cenšas būt arī platforma jaunajiem literātiem, māksliniekiem, kopā radot dažādus jaunus mākslas darbus.”
Ārvalstu kolēģi savos referātos savukārt pievērsīsies tādu personību kā Pētera Čaikovska, Henrika Ibsena, Hansa Kristiana Andersena un citu dzīvesstāstu un daiļrades stāstiem muzeja valodā. Latviju pārstāvēs Raiņa un Aspazijas, Andreja Upīša, Imanta Ziedoņa un citu personību muzeji. Piemēram, Antra Medne stāstīs par personību un sociālo atmiņu caur Aleksandra Čaka piemēru.
“Esmu uzdevusi sev un uzdošu arī kolēģiem trīs jautājumus, kas mani pašlaik uztrauc un par kuriem es domāju. Kādu nospiedumu uz radošu personību atstāj vēsturiskā un politiskā situācija, kurā viņš dzīvo? Kas un kāpēc saglabājas tautas atmiņā, vērtējot radošu personību ar laika distanci?
Un trešais jautājums – ko mēs varam vai nevaram no tā visa parādīt personību muzeju ekspozīcijās?”
ar saviem centrālajiem izpētes jautājumiem iepazīstina Medne.
Savukārt Maira Valtere no Akuratera muzeja runās par literatūras muzeja tapšanas aizsākumu Latvijā gan divsimt gadu senā pagātnē, gan 20.gadsimta pirmajās desmitgadēs.
Konference “Personība un laiks muzeja ekspozīcijā” notiks no 3. līdz 7.augustam Rīgā un Jūrmalā un ir domāta muzeju nozares profesionāļiem.
