15 valstu pētnieki, kā arī Latvijas kultūrpolitikas veidotāji un jomas praktiķi dalīsies pieredzē un secinājumos par mākslas un kultūras izglītības teorētiskajiem, praktiskajiem un komunikācijas aspektiem. Konferences programmā paredzēta plenārsēde, notiks divas paneļdiskusijas, kā arī darbs trīs paralēlās tematiskajās sesijās.
Konferences ievada daļā referātu prezentēs mākslas izglītības pētnieks profesors Pīters Guzuasis (Peter Gouzouasis) no Britu Kolumbijas universitātes Kanādā. Profesors Guzuasis dalīsies ar savu pētījumu rezultātiem par to, kā mākslas mācību priekšmetu apguve un mākslinieciskā pašizpausme ietekmē mācību sekmes citos vispārizglītojošās skolas mācību priekšmetos.
Organizatori uzsver, ka konference ir iespēja sniegt Eiropas kolēģiem ieskatu Latvijas mākslas un kultūras izglītībā.
Tā ir īpaši interesanta starptautiskā kontekstā, jo Latvijā ir unikāls un tradīcijām bagāts visaptverošs profesionālās ievirzes izglītības iestāžu tīkls. Vienlaikus sistēmā notiek arī pārmaiņas: vispārējā izglītībā tiek gatavots jauns saturs kultūrizpratnes un mākslinieciskās pašizpausmes jomā.
Šo un citas konferences tēmas vieno jautājums par mākslas un kultūras izglītības ietekmes noteikšanu. Pētnieki un praktiķi diskutēs par to, kā iespējams iegūt pierādījumus dažādām mākslas un kultūras izglītības ietekmes formām un kā par to pastāstīt sabiedrībai un politikas veidotājiem.
Sākotnējo vielu diskusijai par ietekmes pierādījumu gūšanas izaicinājumiem piedāvās Latvijas Kultūras akadēmijas profesore Anda Laķe. Pētnieki no Portugāles, Austrijas, Kipras, Somijas, Polijas, Vācijas dalīsies ar pieredzi inovatīvu metožu izmantošanā, lai “notvertu” dažādas ietekmes: kā paši mākslinieki kļūst par pētniekiem, kā izmantot digitalizācijas sniegtās iespējas, kā ietekmes vērtēšana var palīdzēt organizācijām pilnveidoties.
Skatot praktiskos mākslas un kultūras izglītības devumus, konferences dalībnieki īpaši pievērsīsies tās potenciālam sociālu plaisu pārvarēšanā, kopīgu vērtību atrašanā.
Pētnieki un aktīvisti no Vācijas, Austrijas, Portugāles un Latvijas tematiskajās sekcijās analizēs, kā, piemēram, fotomāksla palīdz skolēniem saredzēt diskrimināciju skolā, kā skaņas māksla var ļaut atrast kopīgu valodu atšķirīgu sociālo slāņu un kultūru jauniešiem pilsētas mikrorajonā. Vai un kādā veidā Grieķijā kultūrizglītība palīdz attīstīt kritisko domāšanu, bet Igaunijā – saglabāt mūzikas izglītības tradīciju?
Konferences noslēgumā dalībnieki diskutēs par to, kā pierādījumi par mākslas un kultūrizglītības ietekmi var tikt izmantoti, lai veidotu jaunas iniciatīvas kultūrizglītības politikā. Diskusijai tiks piedāvāts arī inovatīvs Latvijas piemērs – programma “Latvijas skolas soma”.
Konferences programma pieejama šeit.
Konferences darba valoda: angļu (konferences norisēm Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē tiks nodrošināts sinhronais tulkojums). Interesenti līdz 13. martam aicināti aizpildīt pieteikumu konferences apmeklējumam. Dalība konferencē ir bez maksas, bet konferences apmeklētāju skaitu ierobežo norises vietas ietilpība.
19. marta vakarā visiem konferences dalībniekiem un apmeklētājiem paredzēta pieņemšana pie kultūras ministra Naura Puntuļa (Nacionālā apvienība) un tematiska ekskursija Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.
Konferences darbu turpinās divu starptautisku tīklojumu dalībnieku sanāksmes: 20.–21. martā notiek ENO (The European Network of Observatories in the Field of Arts and Cultural Education) dalībnieku sanāksme, bet 18. marta pēcpusdienā un 20. martā notiek ACEnet (Network of European policy makers, civil servants and academics working in the fields of arts and cultural education) – Eiropas politikas veidotāju, publiskās pārvaldes un pētnieku tīklojuma mākslas un kultūras izglītības jomā – sanāksme.
