Sadaļas Sadaļas

Rīgā Jesajas Berlina dienas

Jau piekto gadu pēc kārtas Rīgā notiek īpašas Jesajas Berlina dienas.

Rīdznieks, cilvēks ar enciklopēdiskām zināšanām, apguvis daudzas valodas, pazinis sava laika ievērojamākos inteliģences pārstāvjus visā pasaulē, bijis skolotājs un draugs cilvēkiem, kuri vēl šobrīd nosaka intelektuālo dzīvi Britu salās. Neviens students Latvijā nevar pabeigt humanitāro zinātņu studijas neiepazinis Rīgā dzimušā ebreju izcelsmes domātāja Jesejas Berlina idejas par brīvību.

Viņa draugi bija zinātnieks Alberts Einšteins, izcilā krievu dzejniece Anna Ahmatova, Džons Kenedijs, Vinstons Čērčils un citas spožas personības. Viņa idejām par brīvību bija liela nozīme visas Eiropas cilvēku dzīvē. Turklāt sarežģītus filozofiskus tematus viņš prata skaidrot vienkāršā visiem saprotamā valodā. Viņš bija slavenība visās sabiedrības aprindās. BBC producents Deivids Hermans par Rīgā dzimušos filozofu veidojis biogrāfiskas pārraides. Šodien Rīgā viesojas dokumentālās filmas "Jesaja Berlins: brīvība un tās ienaidnieki" producents.

Anglijā šādu piemiņas dienu diemžēl nav, lai gan vajadzētu. Kad 1997. gadā Berlins nomira, tas bija ļoti nozīmīgs notikums. Anglijā par to runāja visās televīzijās un radio stacijās. BBC radio visu vakaru raidīja diskusijas par Berlina dzīvi. Angļu kultūrā viņš bija ļoti nozīmīga un ietekmīga figūra," atzīst filmas „Jesaja Berlins: brīvība un tās ienaidnieki" producents Deivids Hermans.

Politologs Ivars Ījabs stāsta - Latvijai ir gods un pat nepieciešamība rīkot ikgadējus Jesajas Berlina atceres pasākumus.

"Lielā mērā pateicoties tam, ka viņš bija sociāli aktīvs un daudzi viņa skolnieki ir dzīvi un tur godā viņa piemiņu, un tādēļ piekrīt atbraukt un pastāstīt mums lietas, ko mēs ikdienā nedzirdam - tas mūsu humanitārajām zinātnēm piedod tādu pasaules elpu, kuras mums ļoti pietrūkst un no tāda viedokļa Berlins ir resurss, kuru mums vajag izmantot," skaidro politologs.

Filozofs mira 1997. gadā 88 gadu vecumā. Latvijas Universitāte 100. gadadienā Jesajam Berlinam piešķīra Latvijas augstskolu vēsturē pirmo pēcnāves goda doktora grādu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt