Pēc šīm pirmajām ļoti blīvajām dienām kinocentrā jāsaka, ka NKC ir labas iestrādes gan mūžizglītības jomā, gan dažādu projektu risināšanā. Viena no lielākajām problēmām, ko šajās dienās esmu sapratusi, ir absolūta komunikācijas pieticība vai komunikācijas fokusa trūkums,” intervijā Latvijas Radio raidījuma "Kultūras Rondo" studijā norāda NKC vadītāja.
Rietuma stāsta, ka viņu patiesi pārsteidzis lielais projektu apjoms, pie kura strādā NKC, taču informācija par to nebija viņu sasniegusi, kad viņa strādāja medijos. Tas nozīmē, ka informācija nav sasniegusi medijus un sabiedrību. Līdz ar to viens no prioritārajiem uzdevumiem NKC vadītājas amatā ir publicitātes sakārtošana, uzsver Rietuma.
„Mēģināt pierādīt sabiedrībai, ka latviešu kino ir dzīvs, vitāls, dinamisks, ļoti interesants process, kas īstenībā nepārtraukti notiek,” uzdevumu formulē Rietuma.
Pēc NKC vadītājas domām, par kino sabiedrība runā tad, kad tiek dalīta nauda, kad ir publiski skandāli un saņem balvas, bet netiek runāts vai minimāli tiek runāts par procesu no brīža, kad filmai naudu piešķir un filmas pirmizrādi.
Jā, varbūt kāds teiks – tas ir darbs un kas tur interesants, bet šis darbs ir ārkārtīgi interesants process, turklāt Latvijas apstākļos šis process ir ļoti ilgs,” norāda Rietuma. „Līdz ar to Kino centram ir jāiemācās stāstīt stāstus par latviešu kino un radīt ziņas.”
Komentējot tiesvedību strīdā par mantiskajām autortiesībām uz "Rīgas kinostudijā" tapušajām 973 padomju filmām, kas uzņemtas laikā no 1964.gada līdz 1990.gada 4.maijam, Rietuma nosauc situāciju par absurdu un traģisku.
„Kā kino speciāliste un kino vēsturniece es uzskatu, ka šī situācija ir gan absurda, gan traģiska,” saka NKC vadītāja, norādot, ka atbildības par to, ka valsts vismaz apgabaltiesas interpretācijā ir zaudējusi tiesības uz savu klasisko filmu mantojumu, jāuzņemas gan kino procesa kūrētājiem, gan privatizācijas procesā iesaistītajiem.
„Kas notiks ar šīm filmām, ja šī „Rīgas kinostudija” beigs savu eksistenci?” jautā Rietuma.
Kultūras ministre Dace Melbārde iepriekš publiski paziņoja ka ministrija pārsūdzēs Rīgas apgabaltiesas lēmumu atzīt „Rīgas kinostudijas” tiesības uz minētajām filmām.
Tāpat intervija Rietuma norāda, ka viens no aktuālajiem pienākumiem ir viņas vadītas iestādes darbības pārskatīšana. Lai gan lielie valsts finansējuma piešķiršanas konkursi kino jomā jau notikuši pirms Rietumas stāšanās amatā, joprojām turpinās satelītprojekti.
„Ja runājam par finanšu plūsmu jeb finanšu sadalījumu projektiem un projektu konkursiem, tad lielie konkursi ir jau šogad notikuši pirms manas stāšanās amatā. Tas formāli uz mani neattiecas. Protams, ir vēl izsludināmi konkursi, bet tie ir satelīta projekti, piemēram, filmu izplatīšana Latvijā, nesen izsludināts konkurss, kas noslēgsies maija beigās un kas līdz šim nav bijis NKC, - debijas filma,” stāsta Rietuma, norādot, ka debijas filmas projektu konkurss domāts kā uzmundrinājums jaunajiem režisoriem. „Manuprāt, tā ir laba iniciatīva, jo jaunam režisoram ir grūti un vienmēr ir bijis ļoti grūti tikt pie savas pirmās filmas.”
Jautāta, vai valstij ir kino politika, Rietuma skaidro, ka jebkura valsts finansējuma sadale ir uzskatāma par valsts politiku, kuru īsteno konkursu eksperti, izvēloties finansējamos projektus. Tomēr NKC akcentē, ka kinocentrs nenodarbojas tikai ar naudas sadali. NKC uzdevumos ir arī kino popularizēšana un izglītības projektu risināšana.
Kā vēstīts iepriekš, kino zinātniece Dita Rietuma sāka pildīt NKC vadītājas amata pienākumus no 30. aprīļa.
