Rīta Panorāma

Rīta Panorāma

Rīta Panorāma

Dziedātājas AnnasKristas jaunais mūzikas videoklips «Nezvani vēl»

Režisore Dace Micāne-Zālīte - vēsturiskas filmas par tautas dziesmu teicējiem

Režisore Dace Micāne-Zālīte turpina operatora Andra Slapiņa ideju, dokumentējot teicējas

Režisore Dace Micāne-Zālīte turpina pētīt un izzināt latviešu tautas dziesmu teicēju atstātās vērtības. Pirms trīsdesmit gadiem doties kopīgās ekspedīcijās viņu aicināja kinooperators un tautas dziesmu teicēju dokumentētājs Andris Slapiņš. Tieši janvārī – tagad jau barikāžu laika zīmē – viņiem bija plānota pirmā ekspedīcija.  

Pirms trīsdesmit gadiem kinooperators Andris Slapiņš Komponistu savienībā satika Daci Micāni-Zālīti, kur viņa strādāja par režisori. Viņi sarunāja 21. janvārī doties filmēt latviešu tautasdziesmu teicējas Viļakas ansamblī “Abrenīte”. “Kā tagad vēl atceros – Jelgavā, mājās, ēdot vakariņas un skatoties “Panorāmu”, pēkšņi ienāk ziņa, ka Bastejkalnā ir apšaude un ka Andris Slapiņš ir nošauts,” atmiņās dalījās Dace Micāne-Zālīte.

Skarbie barikāžu laika notikumi iedeva lielāku spītu, režisore kopā ar operatoru Viesturu Graždanoviču brauca uz Viļaku un filmēja. Slapiņa ideja bija jāturpina, un vēlāk tapa filma “Divas Annas Strupkas”.

“Kad mēs Viļakā filmējām, Andrim Slapiņam Rīgā bija bēres. Viļakas teicējas skaitīja rožukroni tajā laikā, kad Andri glabāja. Viņas Andri zināja, tāpat kā Andri Slapiņu zināja citas teicējas, pie kurām mēs braucām vēlāk. Būtībā viņš jau to ceļu bija gājis iepriekš. Kad mēs braucām no Viļakas mājās, tad mēs ar operatoru Viesturu Graždanoviču aizbraucām uz Bastejkalnu, vēl bija laiks – dažas stundas, pirms jāatdod tehnika – mēs aizbraucām tur un fiksējām mirkļus, kur Bastejkalnā ir šis koks, ap kuru apvīta sēru lenta, tur ir Andra bilde, ir klājiens ar tulpēm… Jau toreiz visi saprata šī notikuma vēsturisko jēgu,” par pieredzēto pirms trīsdesmit gadiem stāstīja Dace Micāne-Zālīte.

No vērtīgajiem pirms trīsdesmit gadiem savāktajiem materiāliem tapušas jau sešas filmas, vēl būtu jāsamontē divas. Ideja par tautasdziesmu teicējām iedzīvināta arī izstādē “Tautasdziesmu teicējas. 1991” – pirmo reizi tā bija skatāma Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, bet Lieldienās sāks ceļu pa Latviju, un tā būs iespēja arī noskatīties filmas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt