Tāpat arī bronzas aproces un to fragmenti, deformēta bronzas kārbiņsakta, arī važiņrotas, pakavsaktas, dzelzs uzmavas šķēpa uzgalis, fragmentārs dzelzs iedzītņa nazis, keramikas lauskas, dažādi bronzas sakusumi un vēl citi priekšmeti “sapucēti” – izgājuši caur restauratoru rokām, un nu iekārtoti katrs atsevišķā nodalījumā. Priekšmeti atrasti Turlavas pagastā esošajos Kundu senkapos.
Ja kādam tie varētu šķist nenozīmīgi nieki, tad arheologiem tie ir izziņas avots, kas dod pilvērtīgāku informāciju par konkrētās teritorijas kultūrvēsturi.
Vietā, kas 9., 10. gadsimtā kļuva par cilvēku mūža mājām, šobrīd atrodas jauktu koku mežs. To, ka te atrodas Kundu senkapi, atklāja 2016. gada pavasarī, kad vietējais mežzinis ziņoja par mantraču postījumiem un senlietu atradumiem.
Pēc ziņojuma saņemšanas šai vietā pārbaudes izrakumus, izpētot divus ugunskapus, veica Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde un iekļāva šo vietu Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Pēc gada plašākus pētījumus deviņos izrakuma laukumos, kuros atklājās vēl trīs kapu vietas, veica arheologs Mārtiņš Lūsēns. Apbedīšanas paražas un senlietu formas liecina, ka senkapi saistāmi ar 9.–10. gadsimta skandināvu ieceļotājiem, kuru dzīvesvieta varētu būt atradusies kapulauka apkārtnē.
Līdz šim par skandināvu klātbūtni un līdzās pastāvēšanu vietējiem iedzīvotājiem Kuldīgas pusē liecināja Lapsu senkapi un dažādi savrupatradumi.
Kuldīgas novada muzeja Krājuma un pētniecības nodaļas vadītāja Inna Rozentāle uzsver, tas ir nozīmīgs atradums visā Baltijas jūras reģionā: “Tā ir savā ziņā jauna lapaspuse vēstures izpētē, mēs parasti runājam par Daugavas ūdensceļu, Grobiņa tiek pieminēta, tagad plašāk būs jauni dati par skandināvu līdzāspastavēšanu. Tas ir jauns, iepriekš nezināts materiāls.”
Cilvēki Kundu senkapos atrastos priekšmetus varēs aplūkot tematiskās izstādēs un ekspozīcijās, tie tiks izmantoti arī zinātniskajā izpētē.
