Panorāma

Sludinājums: nopelni uz "Rail Baltica" rēķina

Panorāma

VM visas jaunbūves grasās nodot VNĪ

Restaurēs 500 gadu senos Rīgas pils ciļņus

Restaurē Rīgas pils konventa vārtu ciļņus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Turpinot Rīgas pils restaurāciju, sācies vērienīgs darbs pie 500 gadu veco pils konventa vārtu ciļņu saglabāšanas. Ievērojamie mākslas darbi atrodas pils pagalmā un, kopš pili izmanto Valsts prezidents, plašākai publikai nebija apskatāmi.

 Skulptūras tapušas tajā pašā 1515.gadā, kad uzcēla Rīgas pili. Laiks saēd pat akmeni, un skulptūras sākušas drupt. Speciālisti pārliecināti, ka restaurācijas laikā atklāsies daudz interesentu lietu un, iespējams, varēs izteikt pieņēmumus par to, kurā Eiropas reģionā skulptūras izgatavotas. 

Kā norāda pils apsaimniekotājs „Valsts nekustamie īpašumi”, Rīgas pils vēlās gotikas laikmeta ciļņi "Madonna ar bērnu" un "Mestrs Valters fon Pletenbergs" ir valsts nozīmes mākslas pieminekļi un vecākie viduslaiku tēlniecības pieminekļi Latvijā, ko krietni skāris laika zobs. Tādēļ ciļņus noņems, restaurēs un nākotnē izstādīs pils iekštelpās, bet ārpusē izveidos ciļņu kopijas.  

„Tie ir visas Baltijas mērogā vēlīnās gotikas izcili mākslas darbi, kas darināti akmenī un savā sākotnējā vietā greznoja ordeņa pili, rezidenci, kura būtībā bija politiskās pārvaldes centrs visā Livonijā. Abas 1515.gadā izgatavotās skulptūras, kuras laika gaitā nonākušas viena otrai blakus, atspoguļo Ziemeļeiropai, vācu kultūras un vācu ordeņa teritorijai raksturīgo māksliniecisko kvalitāti un retuma pakāpi, ar ko 500 gadu sena vēsture ir spējīga mūs šodien pārsteigt gan ar savu māksliniecisko meistarību, gan politisko piederību noteiktai zīmju sistēmai, kas raksturoja brīdi pirms reformācijas ienākšanas Livonijā,” par pils vārtu ciļņu vēsturisko nozīmi stāsta mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis.

Spārītis norāda, ka viena skulptūra attēlo idealizētu sievieti, dieva radītāju Dievmāti, un pārstāvošu vēlīnās gotikas un agrīnās renenanses mākslinieciskās tradīcijas Austrumeiropā.

„Būtībā neparasta, unikāla akmens tēlniecības liecība par laiku, no kura liecību praktiski nav. Un savukārt Voltera fon Pletenberga apaļa skulptūra jāuzskata par pirmo laicīgo tēlniecības darbu, kas attēlo laicīgu personu, valdnieku, kuram politiska situācija un viņa militārais statuss deva tiesības atrasties varas piramīdas pašā smailē šeit Livonijā. Nebija augstāka laicīga valdnieka par viņu,” stāstīja Spārītis.

Viņš norāda, ka šo skulptūru parādīšanās Rīgas pils fasādē bija saistīta arī ar Valtera fon Pletenberga politisku uzvaru, jo 16.gadsimta sākums bija nemierīgs laiks – savā starpā konfliktēja vācu ordenis un bīskapi, konfliktēja kaimiņi – krievu valsts izteica savas pretenzijas un vēlējās ienākt Livonijā. Vienīgais pretspēks tajā laikā bija vācu ordenis, kurš varēja likt kaimiņzemju ambīcijām pretī savu militāro spēku un garantēt, ka šeit saimnieciskā darbība var attīstīties miera apstākļos. „Tā kā ap šīm skulptūrām ir plašs kultūrvēsturiskais konteksts, ne tikai mākslinieciskais vai vēsturiskais konteksts,” uzsver Spārītis.

Pēc “Valsts nekustamo īpašumu” pasūtījuma veikta izpēte un konstatēts - unikālie ciļņi iet bojā, notiek straujš degradējošs process. Nolemts skulptūras izgriezt no mūra, padziļināti izpētīt un steidzami iekonservēt.

„Liels izaicinājums un sarežģīta  restaurācija. Tehniski sarežģīta. Izšķirties, kurš ir puteklis, kurš ir jāņem nost, kurš ne,” darbu raksturo Rīgas pils restaurācijas metodiskās padomes priekšsēdētājs Valdis Platais.

Pletenberga skulptūra ir dabīgi novecojusi. Stāvoklis nav tik dramatisks kā Madonnai.

„Man gribētos ticēt, ka tas var liecināt par viņu dažādo vecumu. Man tas būtu ļoti patīkami, ja Madonna būtu vecāka. Bet to redzēsim, varēs spriest, ka būs izņemtas laukā. Paņemsim paraugus un sūtīsim laboratorijām, uz ārzemēm, mēģināsim noskaidrot izcelsmi,” atklāja Platais.

Eksperti pārliecināti, ka pārsteigumi būs. Pēc konservācijas un daļējas restaurācijas, Madonnas un Pletenberga skulptūras izvietos pils iekštelpās un vēlāk būs apskatāmas muzejā. Savukārt oriģinālu vietā virs vārtiem uzstādīs kopijas – atbilstoši pasaulē pieņemtajai praksei. Kopijas būs gadsimtam raksturīgās krāsas.

„Zinātniskā izpēte parādīs, kādas krāsas ir iespējamas. Varēs redzēt, cik intensīvas krāsvielas ir bijušas,” saka Spārītis. 

Dievmātes un Pletenberga skulptūras jāatjauno līdz novembrim, kad noslēgsies pils restaurācijas pirmā kārta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti