Kultūras Rondo

Kur Rīgā būvēt Nacionālo akustisko koncertzāli?

Kultūras Rondo

Gleznotājas Aijas Jurjānes neatkārtojamais rokraksts un vērtības izstādē "Jaunības avots"

Norisinās apjomīga Latvijas muzeju priekšmetu digitalizācija

REPORTĀŽA no Rundāles: Digitalizācija palīdz citādi uzlūkot ierastos muzeja krājuma priekšmetus

Vēl pirms aktīvās tūrisma sezonas sākuma Rundāles pils hercogienes apartamentos norit aktīva rosība – tur norisinās muzeja krājuma priekšmetu fotografēšana, aprakstīšana un digitalizācija, lai tos varētu iekļaut Nacionālajā muzeju krājuma kopkatalogā.

"Lielāko daļu kā no jauna ierauga, jo tie ir atrauti no interjera un uzreiz izskatās pilnīgi citādi,” atzīst Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse.

Dienā, kad muzejā viesojās Latvijas Radio, fotografē priekšmetus, kurus var pārvietot. Rundāles pils muzeja galvenā krājuma glabātāja, Krājuma nodaļas vadītāja Līva Klabere paskaidro, ka līdz šim muzeja jaunākie priekšmeti ir digitalizēti, citādi ir ar senākiem priekšmetiem.

"Pilnīgi jebkura lieta, kura ienāk krājumā, tiek momentā digitalizēta. Tās bildes jau ir.

Šajā procesā digitalizē tieši to, kas ir ienācis pirms tam. Šo ekspozīciju  izvēlējāmies, jo tajā ir tieši tas krāšņums, kas pilij pieder. Tāpēc, lai tas kļūtu pieejams arī elektroniskā formātā.

Šī ir ļoti jauka izdevība, kā to ļoti raitā solī izdarīt,” atzinīgi vērtē Līva Klabere.

Pašlaik Latvijas reģionos norit apjomīga muzeju priekšmetu digitalizācija. Muzeju vērtības tiek fotografētas, skenētas un padarītas pieejamas interneta vidē, proti, iekļautas Nacionālajā muzeju krājuma kopkatalogā un būs brīvi pieejamas apskatei ikvienam interesentam.

Gada otrajā pusē digitalizēs Rīgas muzeju vērtības. Kultūras informāciju sistēmu centrs kopš gada sākuma uzsācis arhīvu un muzeju priekšmetu digitalizāciju, kas paredz digitalizēt turpat 70 000 Latvijas akreditēto muzeju krājumā esošus priekšmetus.

Rundāles pilī procesā, kad priekšmeti jāpārvieto, iesaistīti visi Krājuma nodaļas darbinieki. Krājuma nodaļas galvenā speciāliste Katrīna Vilka ar sarakstu rokās rūpīgi seko priekšmetu pārnešanai uz vietu, kur tos fotografē.

"Pašlaik mēs gatavojamies fotografēt mēbeles, pirms tam bija gleznas un vēl pirms tam pārnēsājamie priekšmeti. Respektīvi, mazāka izmēra priekšmeti, kurus var pārnest un tad smuki ar fonu aizmugurē arī nobildēt,” skaidro Katrīna Vilka un atzīst, ka šī ir jauna, interesanta pieredze, kas ļauj pārbaudīt arī spējas strādāt komandā.

Fotogrāfi Miks Užāns un Sintija Selicka ļauj ielūkoties arī sava darba aizkulisēs.

"Rundālē viņi paši ļoti labi zina, ko grib, mazliet ir jāpielāgojas. Mums ir sava rokasgrāmata, man nav sava viedokļa, ir rokasgrāmatas viedoklis. Pieejamības ziņā tie [krājuma priekšmeti] ir sarežģīti, bet ne bildēšanas ziņā, jo bildēšanas ziņā tajā brīdī, kad noliec gaismu, viss jau sanāk. Vienkārši ir jādomā, kā to panākt līdz tam,” ar savu darbu iepazīstina Miks Užāns.

Fotogrāfs atklāj, ka kādā telpā nācies bildēt gleznas, kas bijušas izvietotas augstu pie sienas. Pati fotografēšana nav bijusi sarežģīta, vienīgi bailīgi bijis kāpt uz kāpnēm.

"Es pat teiktu, laikam vissarežģītākais ir kaut kādas eļļas gleznas bildēt, jo tur vienmēr kaut kas mazliet atspīdēs. Vai arī ir stikls priekšā, kuru nevar noņemt,” vērtē Miks Užāns.

Sintija Selicka atklāj, ka digitalizētāju komandā ir arī skenētāji, kas uzreiz ieskenē foto negatīvus, arī aprakstītāji, kas dokumentē katru nofotografēto lietu

"Īstenībā tas darba process pēc fotografēšanas ir daudz ietilpīgāks un sarežģītāks. Mēs arī runājām kolēģiem, ka tā fotografēšana ir baudāmākais process un interesantākais, priekšmeti citādāki, un katru reizi pie jaunām lietām vajag atrast kaut kādus risinājumus,” atzīst Sintija Selicka.

"Bija arī fotografēšanas, piemēram, es visu dienu stāvu uz kāpnēm un fočēju no augšas. Beigās ir tā, ka nokāp un vienkārši nevari pakustēties. Nu aptuveni tā, tu nekad nevari zināt, bet visnotaļ interesanti,” turpina fotogrāfe.

Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse atzīst, ka uz kultūras mantojuma digitalizāciju ir jāskatās plašākā kontekstā, ne tikai saistībā ar muzejiem, bet vispār ar kultūras mantojumu, arhīva lietām un priekšmetiskajām vērtībām, ka tās tiek digitalizētas, līdz ar to – padarītas sabiedrībai pieejamas.

"Tas ir apsveicami ne tikai muzeja kontekstā, bet arī Nacionālās bibliotēkas, Nacionālā arhīva, tāpat arī Kultūras mantojuma pārvaldes arhīvu kontekstā, jo tie visi ir materiāli, kas ir būtiski pētniekiem,” norāda Laura Lūse.

Lūse arī vērtē, ka īpaši nozīmīgi tas ir muzejiem tieši Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga jautājumā.

"Tāpēc, ka ir šī prasība, ka ir jāievada muzeja priekšmeti nacionālajā kopkatalogā, bet ne vienmēr muzejiem ir pietiekami daudz resursu, lai nodrošinātu kvalitatīvus attēlus un tādas fotogrāfijas, kuras varētu pastāstīt par priekšmetu vairāk, nekā to spēj aprakstīt cilvēks.

Līdz ar to tas ir viennozīmīgi ļoti apsveicams projekts, un mēs arī priecājamies, ka Rundāles pils muzejam ir šī iespēja izmantot digitalizācijas piedāvāto produktu jeb darbu,” komentē Lūse.

Digitalizācijas projekta gaitu kopumā vērtē Kultūras informācijas sistēmu centra projekta koordinatore Annija Paula Vucāne. Viņa atklāj, ka projekts aptver vairāk nekā simt muzejus un divu gadu laikā ir paredzēts digitalizēt 68000 priekšmetu.

"Galarezultāts varētu būt ļoti iepriecinošs jebkuram Latvijas vai ne tikai Latvijas iedzīvotājam,” vērtē Annija Paula Vucāne.

"Visi attēli tiks ievietoti Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga sistēmā, datubāze kļūs bagātāka ar attēliem, līdz ar to jebkuram pētniekam vai vienkārši interesentam, vai arī muzeja darbiniekam ir krietni vieglāk to izmantot, tie paliek funkcionālāki.

Var atrast un pētīt daudz ērtākā veidā.”

Projekta īstenošana paredzēta vairākās kārtas, un skaidrs, ka digitalizētājiem turpmākos gadus darba netrūks.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti