Dziesmu svētku gājiens – ļoti krāšņi – veda no tirgus laukuma, kas atrodas blakus rātsnamam, pie kura, starp citu, visu svētku laiku plīvo Latvijas karogs, līdz svētku lielkoncerta norises vietai. Gājiens nebija tāls, bet arī nebija viegls, jo Eslingenā ārā termometra stabiņš rāda +34 grādus.
Šis tiešām ir lielākais diasporas kultūras pasākums pēc Covid-19, te cilvēki to gaidījuši ar lielu nepacietību. Te ir vairāk nekā 860 dziedātāju, dejotāju, folkloras grupu un arī divi teātri – pavisam no 14 valstīm. Te Eslingenā latviešu valodu var dzirdēt gandrīz vairāk nekā vācu valodu, un parasti tik miegainā Vācijas mazpilsēta Eslingena vairs nemaz nav tik miegaina. Eslingena rātnamā notiek arī latviešu amatnieku tirdziņš – pilnīga Eslingenas okupācija.
Svētki ilgst četras dienas – svētku programma ir ļoti plaša un dažāda – ne tikai lielkoncerts, bet arī lasījumi par trimdas rokmūziku, multimediālas dejas izrādes, meistarklases, amatieraktieru teātra izrāde, dzejas lasījumi, koklētāju koncerts, garīgās mūzikas koncerts un, protams, katru vakaru arī balles.
Piektdien te notika arī koncertuzvedums ar "Čikāgas piecīšu" mūziku un autentiskām vēstulēm, ko trimdas latvieši savulaik rakstījuši no Eslingenam. Starp citu – apvienības radītājs Alberts Legzdiņš bērnībā te kopā ar ģimeni dzīvoja 6 gadus. Tolaik – 1947. gadā te bija apmēram 6000 latviešu bēgļu – tā bija lielākā latviešu bēgļu nometne pasaulē – pat ne viena nometne, bet vairākas un daži te arī paši īrēja dzīvesvietu. Te tolaik dzīvoja arī daudz radošās inteliģences pārstāvji, tika izdoti savi preses izdevumi, tāpēc loģiski – pie tik liela skaita latviešu – no dziesmu svētkiem nevar izvairīties – tolaik te piedalījās 24 kori un apmēram 1000 dziedātāju.
