Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Baltkrievu «stulbings» par «Zapad 2017» – tas, kurš smejas, vairs nebaidās

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Kavējas administratīvās imunitātes atcelšana tiesnešiem un prokuroriem

Reģionu teātri nemierā ar Kultūras akadēmijas monopolu aktieru izglītošanā

Reģionu teātri nemierā ar Kultūras akadēmijas monopolu aktieru izglītošanā

Liepājas Universitāte nupat uzņēmusi savu pirmo aktierkursu. Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) to sauc par nelietderīgu dublēšanos, Liepājas teātris – par akūtu vajadzību.

Aktiera profesija allaž bijusi apvīta ar noslēpumainas un elitāras pievilcības auru. Gados, kad LKA izsludina jauno aktieru uzņemšanu, uz to nemainīgi traucas liels pulks gribētāju – desmit, piecpadsmit cilvēku uz vienu vietu. Un tomēr reģionu profesionālie teātri hroniski cieš no aktieru trūkuma, jo vairums jauno grib palikt Rīgā. Liepājas teātris to nolēmis risināt ar jaunu aktiermākslas programmu pašmājās, izpelnoties tradīcijām bagātās aktierkalves – Kultūras akadēmijas – kritiku.

Liepājas teātra kursā izdodas aizpildīt 10 no 12 pieejamajām budžeta vietām

Mēroju ceļu uz Kūrmāju, Liepājā tur atrodas Liepājas Universitātes ēka, kurā tad arī notiek jaunā aktieru kursa uzņemšana. Kādā telpā liepājnieks Jānis Treimanis spēlē ģitāru - tas mazina nokaitēto gaisotni un satraukumu, kas te valda. Uzstāšanās žūrijas priekšā un rezultātu gaidīšana dara savu.

Lai netraucētu 36 gribētājiem rādīt savus talantus un prasmes, pirmajā uzņemšanas dienā telpas durvis, kur uzstājas jaunieši žūrijas priekšā, žurnālistiem ir aizvērtas. Uzrunāju vairākus pretendentus ārpusē, kur viņi satraukti staigā, atnākuši no veikala, ko apēd un gaida žūrijas vērtējumu.

„Šodien bija jāstāsta prozas gabaliņš, jāskaita dzejolis un vēl bija jānodzied tautasdziesma. Man pašai gāja labi, biju sagatavojusies. Uztraukums bija, kā jau visiem,” saka Eva Liepa no Saldus.

„Esmu no Engures. Jau Rīgā mēģināju gan režijā, gan aktieros. Vispār man bail no tās Liepājas. Es ļoti pieķeros vietai, kur dzīvoju. Teātris Liepājā ir augstā līmenī, tādi ir visi Latvijas teātri,” spriež Ralfs Liepa.

Pēc uzņemšanas eksāmeniem jaunajā Liepājas teātra kursā izdodas aizpildīt 10 no 12 pieejamajām budžeta vietām. Gaidāma vēl papildu uzņemšana, lai kurss būtu nokomplektēts pilnībā.

Apmeklēju pirmo nodarbību, kuru vada Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins. Pirmais uzdevums – nolikt pusaplī krēslus bez skaņas. Topošie aktieri mēģina trīs reizes. Klusi neiet.

„Esmu bijusi arī iepriekš Liepājā, ir laba sajūta, es te ātri iedzīvošos,” spriež aktieru kursā uzņemtā Estere Graumane no Druvienas pagasta. „Ir patīkams satraukums, jo mēs te esam tie cilvēki, kuri grib strādāt. Nav vairs runas par to, ka tevi nepaņems vai te neatgriezīsies, bet esi šeit un darīsi visu. Lieliska sajūta – būt šeit un būt vienam no šiem desmit cilvēkiem.”

Savukārt Hugo Puriņš dzimis Baldonē, bet vēlāk pārcēlies uz dzīvi Rīgā, tagad ceļš viņu atvedis līdz Liepājai.

„Esmu pietiekami motivēts šīm studijām. Liepāja ir forša pilsēta, man šķiet, ar to nebūs problēmu. Varu tikai apsolīt, ka es un mūsu kurss var radīt labu pienesumu Liepājas teātrim,” pārliecināts ir topošais aktieris.

Uzrunāju arī vietējo puisi no Velnciema, kurš spēlēja ģitāru laikā, kad citi satraucās par pārbaudījumiem. Liepājnieks Jānis Treimanis ir apguvis pavāra profesiju un šobrīd vēlas izmēģināt savus spēkus aktiermākslā.

„Drošāk noteikti nejūtos. Es vēl pāris dienas nevarēju saprast, ka esmu uzņemts. Kad pateica, biju apjucis tik ļoti, ka īsti vairs nedzirdēju ko man tur stāsta. Nevarēju saprast, vai esmu ticis vai nē. Tagad esmu apjautis, ka esmu iekšā un būs jāsāk mācīties.”

Laukšteins: Nebija citas izvēles

Daudzi uz Liepājas jauno aktierkursu nāca stāties pēc neveiksmēm Kultūras akadēmijas aktieru eksāmenos. Licencēšanas procedūra uzņemšanu Liepājā iekavēja līdz pat septembrim. Arī konkurence bija stipri mazāka – ja Rīgā uz vienu budžeta vietu pretendēja 14, tad Liepājā – tikai trīs studētgribētāji.

„Nu, ja vienreiz ir uzkāpts uz šī grābekļa, un Liepājā nav to cilvēku, kas bija domāti… Tam ir objektīvi iemesli,” - tā lēmumu audzināt aktierus pašu mājās komentē Liepājas teātra un arī Liepājas Universitātes jaunās aktiermākslas programmas vadītājs Herberts Laukšteins.

Viņš saka: nebija citas izvēles.

„Četru [studiju] gadu laikā notiek normāla dzīve – iepazīstas, iemīlas, kāpēc šķirties…? Ja es kā jauns cilvēks esmu nonācis Rīgā, es gribu tur palikt. Kāpēc man braukt uz provinci, uz Liepāju?”

Un šīs bažas var saprast, jo teātrim ir sāpīga pieredze ar savulaik Rīgā, Kultūras akadēmijā, tieši Liepājas teātrim audzinātajiem aktieriem. Laukšteina teikto apstiprina arī viens no šī kursa beidzējiem, tagad Nacionālā teātra aktieris Artūrs Krūzkops.

„Tajos gados, tajā jaunatnē, tas tevi nekā nepieslēdz, ja tev tajā brīdī dzīve ir Rīgā. Tu aizbrauc uz to Liepāju, ir foršs atpakaļceļš, un tu turpini mācīties Rīgā. Tev tomēr viss ir šeit,” saka Krūzkops.

No padsmit aktieriem, kuri 2004.gadā beidza Kultūras akadēmijas Liepājas teātra kursu, Liepājā strādā tikai viens – Armands Kaušelis. Vairums pārējo darbu atrada Jaunajā Rīgas teātrī un Nacionālajā teātrī.

„Mūsu nostāja bija tāda, ko sākumā gribēja arī pats teātris – ka ņems visu kursu. Un tad kādā brīdī parādījās, ka visu kursu tomēr nē, ņems tikai kādus sešus cilvēkus… Un mēs kā jaunie „mazie ģēniji” uzreiz teicām – nē, tad mēs visi nē. Protams, paralēli jau pēdējā gadā parādījās arī tas, ka kādu no kursa biedriem grib uz Jauno Rīgas teātri, kādu uz Nacionālo teātri… Un, protams, notiek šķelšanās un kursa kopība pazūd,” skaidro Krūzkops.

Krūzkops atceras, ka arī pašā Liepājas teātrī situācija tobrīd nav bijusi stabila, mainījusies vadība. Teātris neesot īpaši iesaistījies sava kursa audzināšanā, un saikne ar Liepāju aktieriem tā arī nav radusies: „Arī tas, ka tu mācoties vari tikt uz to teātri, uz izrādēm, skatīties… Mēs bijām redzējuši tikai tās izrādes, ko atveda uz Rīgu. Un tolaik Liepājas teātris nemaz tik daudz nebrauca. Bija „Kaupēn, mans mīļais”, un tas arī būtībā viss… Bet, kas pārējā teātrī notika, mēs nezinājām. Mēs zinājām, kas notiek JRT, kas notiek Nacionālajā, Dailē, bet tā bija cita republika. (..) Ja tu esi Liepājā tos četrus gadus pavadījis, nevis tikai kā mēs, vairāk vai mazāk tikai pēdējā kursā, tad es uzskatu – jā, tas var tevi pieradināt pie vietas, pie teātra. To var redzēt ar Klaipēdas kursu.”

Klaipēdas kurss ir Liepājas teātrī pirms septiņiem gadiem ienākušie 16 aktieri, kuri studēja pie latviešu pedagogiem simt kilometru attālajā Klaipēdas Universitātē. 15 no viņiem joprojām strādā Liepājas teātrī. Un šis nav vienīgais piemērs, stāsta teātra vadītājs Herberts Laukšteins: „Astoņdesmito gadu beigās es pirmoreiz ierados Liepājas teātrī, un 1991.gadā mēs uzņēmām kursu pie Liepājas Lietišķās [mākslas] skolas. Tajā bija Egons Dombrovskis, Edgars Pujāts, Inese Kučinska, Vita Vārpiņa, Anna Putniņa, Sigita Jevgļevska… Cilvēki, kas pēc tam un patiesībā līdz pat šai dienai ir uzturējuši to teātri dzīvu.”

Viena no viņiem – aktrise Inese Kučinska – par aktieru skološanos pašu pilsētā saka: tas veido asinsradniecību ar vietu, kurai tu tiec gatavots.

„Protams, nekas nav simtprocentīgi, bet tomēr ir kaut kāda garantija, ka tie jaunieši uzkāps uz skatuves un veidos tādu sava vecuma aktieru kodolu. Arī šobrīd esam mēs – tie, kam pāri 40 – mūsu nav daudz, bet tas ir mūsu kodols. Tad ir Klaipēdas kurss un viņu kodols, mēs tiekam veiksmīgi sapludināti. (..) Man liekas, ka tas ir ļoti, ļoti svarīgi, ka viņi ir Liepājā. Jo pieredze rāda, ka tie, kas skolojas Rīgā – viņi atnāk, uz brītiņu aizkavējas un aiziet,” norāda Kučinska.

LKA rektore: Mums ir žēl, ka Liepājas teātris nevēlējās sadarboties

…pēc četru dienu ilgas topošo Valmieras drāmas teātra aktierkursa atlases maratona Zirgu pastā no apmēram 140 studētgribētājiem…”.

Kolēģi no Latvijas Televīzijas Kultūras ziņām jūlijā filmēja skarbo aktieru atlases procesu Kultūras akadēmijā, kur arī šogad uzņēma nevis Rīgai, bet gan Valmieras teātrim paredzētu aktierkursu. To vada režisore Indra Roga, kura no šī gada ir arī Valmieras teātra mākslinieciskā vadītāja. Un, kā norāda Kultūras akadēmijas Katedras vadītāja skatuves mākslas nozarē Zane Kreicberga, topošajiem aktieriem jau agri tiks veidota cieša sasaiste ar Valmieras teātri, lai neatkārtotu pirms 15 gadiem uzņemtā Liepājas aktierkursa kļūdas.

„Mēs esam plānojuši to darbošanos tā, ka faktiski jau otrajā kursā viņi ved savus eksāmenus rādīt uz Valmieru, un trešajā kursā mācības ļoti lielā mērā tiek pārceltas uz turieni. Viņi reāli ilgu laiku pavadīs Valmierā, savos meistarības mēģinājumos. Mēs mēģināsim šīs programmas plānojumu pielāgot tā, lai šī saikne būtu pēc iespējas spēcīgāka,” stāsta Kreicberga.

Piespiedu mehānismu kā padomju laikos – pēc studijām tik un tik gadus strādāt konkrētā pilsētā – šodien nav. Tādēļ, ja kurss tiek gatavots konkrētam teātrim, veidot spēcīgu saikni ar to jau studiju laikā ir vienīgais ceļš.

Kultūras akadēmija būtu bijusi gatava piedāvāt savu programmu arī Liepājā, saka rektore Rūta Muktupāvela. Viņa ir neizpratnē, kādēļ programmas jādublē.

„Protams, mums žēl, ka Liepājas teātris nevēlējās ar mums sadarboties, jo aktieru sagatavošana ir Kultūras akadēmijas niša, esam to darījuši kopš akadēmijas dibināšanas brīža. Šajā situācijā, protams, mēs izmantojām visus legālos līdzekļus, lai nepieļautu programmu dublēšanos, informējām savu resoru – Kultūras ministriju. No otras puses – izglītības politikas veidošana nav mūsu funkcija. Un šajā situācijā laikam gan nozīmīgi ir tas, ka aktieru sagatavošanu Liepājas teātrim finansē Liepājas pašvaldība. Saprotams, ja pašvaldība sevi uzskata par turīgu, tai ir tiesības ieguldīt līdzekļus, kur vien tā vēlas,” skaidro Muktupāvela.

Turklāt izrādās, ka, neskatoties uz nozares uzņemto kursu mazināt programmu pārklāšanos, augstākās izglītības programmu licencēšanas kritērijos dublēšanās nemaz netiek vērtēta. Tā Latvijas Radio norādīja Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras eksperte Asnate Kažoka: „Attiecībā tieši uz šo programmu būtisks bija Liepājas pašvaldības atbalsts programmas atvēršanai un arguments, ka Liepājas teātrim ir nepieciešams atjaunot sastāvu. Un Kultūras akadēmijas programma to nenodrošina.”

Šapošņikovs: Neviens teātris netaisās cīnīties ar LKA argumentiem par kvalitāti

„Daugavpils teātris pirms diviem gadiem arī īstenoja līdzīgu programmu, kad mēs gatavojām aktierus savam teātrim tepat, Daugavpilī, uz vietas,” - tas ir Daugavpils teātra mākslinieciskais vadītājs Oļegs Šapošņikovs. Viņš atsaucas uz koledžas līmeņa aktierkursu vietējā mākslas vidusskolā, no kura tagad teātrī ienākuši seši jaunie aktieri. Viens jau nominēts „Spēlmaņu nakts” balvai. Šapošņikovs teic: Liepājas rīcība ir ļoti saprotama, jo pat mazajā Latvijā 200 kilometri līdz Liepājai un Daugavpilij ir izšķiroši. Tikai Valmieras teātris varot atļauties skolot aktierus Rīgā, jo ir divreiz tuvāk galvaspilsētai.

„Neviens teātris netaisās cīnīties ar Kultūras akadēmijas argumentiem par kvalitāti, bet mums ir vajadzīgi aktieri. (..) Atkārtoju – neapstrīdu Kultūras akadēmijas iespējas un kvalitātes līmeni, bet tur, kur nav konkurences, nav arī kvalitātes izaugsmes. Tāpēc es neredzu nekādu problēmu, ka paralēli varētu tikt gatavoti aktieri [arī ārpus Rīgas] tikpat labā līmenī kā Latvijas Kultūras akadēmijā,” turpina Šapošņikovs.

Atgriežoties pie stāsta par Liepājas teātri, sarunas par sadarbību ar Kultūras akadēmiju ir bijušas. Bet, pēc akadēmijas teiktā, tās sākušās tikai pēc tam, kad lēmums par pašiem savas aktiermākslas programmas veidošanu Liepājas Universitātē jau bijis pieņemts. Un te saduras divas nostājas: Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins saka, ka sadarboties nav gribējusi Kultūras akadēmija, kamēr akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela teic, ka sadarboties atteicies Liepājas teātris. Visdiplomātiskāk to komentē akadēmijas skatuves mākslas katedras vadītāja Zane Kreicberga: „Korekti droši vien būtu teikt tā: nevis kāds negribēja, bet mēs nevarējām īsti atrast tādu sadarbības modeli, kas abas puses pilnībā apmierinātu.”

Liepājas jaunā aktiermākslas programma balstīsies uz Liepājas Universitātes un Liepājas teātra mācībspēkiem. Atsevišķas nodarbības gan pasniegs arī individuāli uzrunāti Kultūras akadēmijas pasniedzēji. Viens no Liepājas aktierkursa pedagogiem, režisors Dmitrijs Petrenko ir pārliecināts, ka ar studiju kvalitāti problēmu nebūs.

„Galvenais, par ko mēs esam atbildīgi, ir profesionāli pedagogi, tas, lai mums veidojas profesionālas attiecības ar studentiem, un par savu darbu. Tas ir tas, ko mēs stāstījām arī licencēšanas komisijai, un viņi ir pārliecinājušies, ka mēs to spējam,” norāda Petrenko.

Jaunajā aktiermākslas programmā liepājnieki plāno sadarboties arī ar Klaipēdas Universitāti, kurā skolojās iepriekšējais Liepājas teātra aktierkurss. Par pedagogiem kļūs arī vairāki Liepājas teātra aktieri – Inese Kučinska, Leons Leščinskis, Mārtiņš Kalita.

Cik spēcīgus aktierus savā pirmajā pieredzē būs izdevies izaudzināt Liepājas Universitātei, manīsim pēc dažiem gadiem. Liepājas un Daugavpils teātru iepriekšējā pieredze liek secināt, ka spoži jaunie talanti mēdz izaugt arī ārpus Kultūras akadēmijas. Bet, lai galvaspilsēta jaunos talantus pēcāk neaizvilinātu prom, reģionu teātriem un pašvaldībām arī turpmāk nāksies ieguldīt daudz resursu jau studiju procesā.

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti