Eiropas latviešu kultūras svētki šogad notika otro reizi. Pirmie notika pirms četriem gadiem Briselē, kur pulcējās aptuveni 800 dalībnieku, šoreiz Dublinā tie bija gandrīz 1000 dalībnieki no 18 Eiropas valstīm.
Svētku atklāšana notika piektdienas vakarā Dublinas pilsētas hallē. Lielākoties tas bija pasākums pašiem dalībniekiem. Programmā - dejas un dziesmas, sākot no folkloras mantojuma un beidzot ar mūsdienu autoru kompozīcijām korim un īru tautas dziesmu apdarēm.
Galvenie pasākumi notika sestdien, un tiem Dublinas pašvaldība bija atvēlējusi vienu no pilsētas centrālajiem laukumiem – Smitfīldskvēru. Visu dienu šeit darbojās latviešu amatnieku un ēdienu meistaru tirdziņš, kā arī aktīvi tika mēģināta lielkoncerta programma.
Dalībnieki joko, ka šie svētki lēni pietuvojas Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku apjomam. Tam varētu noticēt, jo latviešu Eiropas zemēs kļūst arvien vairāk.
Četras stundas ilgajā lielkoncertā izskanēja populāras kordziesmas un Dziesmu svētku repertuāra skaņdarbi. Pie diriģentu pults stājās kolektīvu mākslinieciskie vadītāji, kā arī viesi no Latvijas - Jānis Baltiņš un Mārtiņš Klišāns. Skanējumu papildināja folkloras grupas “Raxtu Raxti” un “Austrumkalns”.
Eiropas latviešu kultūras svētki noslēdz Latvijas simtgades svinību ciklu Eiropā. Plānots, ka tie notiks reizi četros gados, taču rīkotāji šobrīd vēl nav gatavi atklāt nākamo svētku norises vietu.
