Kultūras Rondo

Mākslinieka Riharda Zariņa devums latviešu etnogrāfisko materiālu popularizēšanā

Kultūras Rondo

Mākslinieka Riharda Zariņa prasmes heraldikas veidošanā

Rakstnieks un komponists jeb mūždien mainīgais Marģeris Zariņš

Rakstniekam un komponistam Marģerim Zariņam – 110

110 gadi kopš dzimšanas 24. maijā atzīmējami romāna "Viltotais Fausts jeb pārlabota un papildināta pavārgrāmata" autoram, filmu "Ceplis" un "Pie bagātās kundzes" mūzikas autoram Marģerim Zariņam.

"Ar Marģeri Zariņu attiecības veidojās ļoti personiskas, kaut personiski tā arī neizdevās ar viņu iepazīties,” stāstu par sastapšanos ar viņa literāro devumu sāk rakstnieks Guntis Berelis Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo".

"Tas sākās, kad biju 13-14 gadus vecs. Es kvēli nīdu latviešu literatūru, par to bija parūpējusies skolas izglītība.

Es biju pārliecināts, ka latviešu literatūrā nekā nav, - tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tur nekas nevar būt,” atminas Berelis.

"Es diezgan daudz lasīju, no latviešiem gandrīz neko. Tad gluži nejauši vecāku grāmatplauktā uzdūros grāmatai "Viltotais Fausts". Autora vārds man pilnīgi neko neizteica, bet pēc tam es sapratu, ka acīmredzot mani ir fascinējis "Viltotā Fausta" tiem laikiem ļoti ekstravagantais vāks un ilustrācijas. Mākslinieks bija Jānis Anmanis. Ilustrācijas bija viduslaicīgā stilizācijā, tur bija sievietes ar dunčiem rokās, sapratu – asinis līs, tad to grāmatu ir vērts lasīt.

Sāku lasīt, atceros - vecāki nosmīkņāja, ka ar to grāmatu neaizies, bet kaut kā aizrāvos un sapratu, ka vismaz viens latviešu rakstnieks pastāv – Marģeris Zariņš,” stāsta Berelis.

"Viltotajam Faustam” sekojušas citas Maģera Zariņa grāmatas un arī mēģinājums lasīt Gētes "Faustu”. Berelis atzīst, ka viņu uzrunājuši ārkārtīgi daudzie slāņi Zariņa prozā.

Rakstniecības un mūzikas muzeja kolekciju kuratore Inese Žune atzīmē, ka Marģera Zariņa mūzika ir stilu sintēze, spēle mūzikā, apspēle, saspēle, kuras pamatā ir erudīcija un pētījumi.

Bet par kalpošanu divām mūzām mākslinieks pats teicis, ka mūzika viņam esot sieva, literatūra – mīļākā, turklāt sieva zinot par mīļāko un piemiedzot ar aci.

"Tā viņš pats interesanti formulējis, jo daudzi viņam jautājuši, kādēļ 59 gadu vecumā pēkšņi pievērsies literatūrai," atzīst Žune.

Rakstniecības un mūzikas muzeja Marģera Zariņa arhīvā glabājas 1733 priekšmeti, ļoti dažādi – dokumenti, fotogrāfijas, daudz piemiņas lietu. Un viņa humora izjūtu apliecina arī muzejam nodotā baltā papīra lapa no 1885. gada. Vienkārši kā vēsturiska liecība.

Jautāts par humoru Marģera Zariņa literatūrā, Berelis norāda, ka viņš to nesauktu gluži par humoru, bet arī saista ar spēli:

"Drīzāk Marģeris Zariņš pirmais latviešu literatūrā ārkārtīgi spilgti parādīja, kas ir spēle literatūrā, ka literatūrā ir spēle, ka spēle ir visnopietnākā nodarbošanās, ko varam iedomāties,” skaidro Berelis. "(..) Teorētisku darbu viņam nav literatūrā, bet viņš, domāju, labi apjēdza, ka visa māksla, mūzika, literatūra ir lielā mērā ir spēle. Spēlē viss ir kārtu kārtām, ir nopietnas lietas, ir ironija, groteska, parodija. Un tās nav jēgas citu no citas atdalīt, vismaz runājot par Marģeri Zariņu."

 Kā Marģera Zariņa tradīcijas turpinātāju latviešu literatūrā Berelis min rakstnieku Juri Zvirgzdiņu.

"Tās nav ietekmes, viņi ir līdzīgi domājoši cilvēki,” atzīst Berelis.

Svētdien, 24. maijā, Marģera Zariņa dzimšanas dienā Inese Žune iesaka noklausīties viņa "Partitu baroka stilā" vai arī Pirmo ērģeļkoncertu, bet Guntis Berelis par ieteikumiem literatūrā atbild īsti "zariņiski”: nepazīstot konkrēto cilvēku, es viņam neko neiesaku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti