Rakstniecības muzejs pievērš sev uzmanību ar alternatīviem līdzekļiem

Ejot pa Mārstaļu ielu Vecrīgā, vienā no skatlogiem uzmanību pievērš liela Jāzepa Vītola fotogrāfija, kurā viņš redzams ar savu iemīļoto papagaili Pēterīti. Ar šo sirsnīgo fotostāstu par sevi atgādina Rakstniecības un mūzikas muzejs, kas šobrīd atrodas „uz koferiem”, bet par kura jauno mājvietu pēc aptuveni trim gadiem kļūs nams Mārstaļu ielā 6. Fotostāsti ir tikai viens no saziņas veidiem ar apmeklētājiem.

Muzejs katru mēnesi apskatei nodod arī kādu īpaši interesantu priekšmetu no saviem krājumiem, tāpat visa aktuālā informācija regulāri pieejama muzeja mājaslapā. Šobrīd tā vēsta, ka no 12. augusta tiks slēgta muzeja lasītava, jo muzejs sāks gatavot savu krājumu pārvešanai uz jauno krātuvju kompleksu Pulka ielā.

Rakstniecības muzejs pievērš sev uzmanību ar alternatīviem līdzekļiemBaiba Kušķe, Latvijas Radio

    „Mēs šobrīd atrodamies Mārstaļu ielā 6, un, jā, šajā fotostāstā mēs redzam komponistu Jāzepu Vītolu, kur viņš ir redzams vaļasbrīdī kopā ar savu uzticamo draugu papagaili Pēterīti,” stāsta Rakstniecības un mūzikas muzeja mājaslapas redaktore Zane Brūvere-Kvēpa.

    Zilgani tonētā fotogrāfija no muzeja krājuma redzama pa visu ēkas skatlogu, un uz tās lasāms arī leģendārā komponista citāts: „Katra pilnīgā brīvībā pavadītā stunda atmaksājas vēlāk pie rakstāmā galda”.

    Fotostāsts par Jāzepu Vītolu parādījās 26. jūlijā, komponista dzimšanas dienā, nomainot pirmo fotostāstu par rakstnieci Noru Ikstenu. Ar šiem attēliem muzejs pievērš uzmanību savai jaunajai mājvietai, kur pēc aptuveni trim gadiem vērsies durvis jaunajai muzeja ekspozīcijai.

    „Mums mainās skatlogos fotostāsts ik pēc diviem mēnešiem. Tagad jau ir zināms, ka nākamais fotostāsts būs veltīts komponistam Ērikam Ešenvaldam," atklāj Brūvere-Kvēpa.

    Ja par fotostāstu gribas uzzināt ko vairāk, tad jāieiet muzeja mājaslapā, kur var noskatīties ar to saistītu videofragmentu. Par Jāzepu Vītolu un viņa draugu Pēterīti tajā stāsta komponists Ādolfs Skulte.

    Ādolfs Skulte: „Nu ziniet, Pēterītis tāds mazs, mazs papagailītis ir. Bet viņš arī iemācījies runāt. Es aizbraucu pie profesora Vītola uz Gaujienu, un skatos – profesors sēž pie tāda liela galda un ar Pēterīti visu laiku sarunājas – manu mīļo puisīt, manu mīļo puisīt! Un tas papagailītis klausās, klausās un vēl kaut ko arī iečivina.”

    No Ādolfa Skultes stāsta arī uzzinām, ka Pēterītim bijusi arī ļoti kauslīga draudzene Ilzīte, no kuras viņu nācies izšķirt, bet pats Pēterītis ar savu runāšanu profesora balsī reiz pamatīgi samulsinājis Vītolu ģimenes kalponi.

    Ādolfs Skulte: „Uzreiz viņa dzird – „Jāzeps grib tēju!”, viņa domā – paga – es taču redzēju, ka profesors aizgāja…”

    Lielās fotogrāfijas skatlogā un stāsti par tām ir viens virziens muzeja saziņai ar saviem apmeklētājiem, kamēr muzejs nevar pilnvērtīgi strādāt.

    Vēl viens uzmanības pievēršanas veids ir – katru mēnesi no muzeja krājumiem izraudzīties kādu īpašu priekšmetu un eksponēt kādā no amata brāļu muzejiem.

    „Man liekas, ka šajā gadā ir bijuši ārkārtīgi interesanti mēneša priekšmeti, jau sākot ar Dzintara Soduma radio, kas mums bija janvārī apskatāms Aleksandra Čaka  muzejā, un iepriekšējā mēnesī mēs varējām Ojāra Vācieša muzejā aplūkot Ērika Ādamsona pīpi – „sapņu pīpi”," stāsta Brūvere-Kvēpa.

    Ādamsona pīpei sekojušas izcilās operdziedātājas Žermēnas Heines-Vāgneres sudraba aproces, ko vīrs viņai dāvinājis par godu katrai jaunai lomai, tās skatāmas Blaumaņa un Rozentāla dzīvoklī un arī par tām muzeja mājaslapā noskatāms muzeja speciālistes Ligitas Ašmes videostāsts.

    Ligita Ašme: „Īpašs rituālr ir bijis tas, kā vīrs apsveicis Žermēnu Heini-Vāgneri pēc katras pirmizrādes. Viņš viņai dāvinājis vienu sudraba aproci. Un tas noticis tā – pēc pirmizrādes māksliniece ar ziedu klēpjiem atgriežas savā ģērbtuvē, atveras durvis, ienāk dzīvesbiedrs un tiek dāvināta kārtējā sudraba aproce. Iekšpusē iegravēts operas varones vārds, operas nosaukums un pirmizrādes gads. Un tā kopā 39 lomas un 39 sudraba aproces.”

    Muzeja mājaslapa šobrīd ir ļoti svarīgs avots, lai informētu arī par visām muzeja aktualitātēm, un šobrīd tā uzmanību pievērš ar ziņu, ka no 12. augusta tiks slēgta muzeja lasītava, jo muzejs sāks gatavot savu krājumu pārvešanai uz jauno krātuvju kompleksu Pulka ielā.

    Ja viss ies gludi, krājuma pārvešana varētu sākties oktobrī un ilgt aptuveni sešus līdz astoņus mēnešus.

    „Tas pārvākšanās process varētu ilgt četrus līdz sešus mēnešus un iekārtošanās darbi, jo, protams, krājums ir milzīgs, vēl vismaz divus mēnešus, un ja viss noritēs, kā plānots, tad prognozējam, ka lasītava varētu būt pieejama no 2020. gada vasaras,” spriež Brūvere-Kvēpa.

    Muzeja krājums tad arī jau būs izvietots savās jaunajās, īstajās mājās Muzeju krātuvju kompleksā Pulka ielā, bet vēl vairāki gadi no tā laika būs jāgaida, līdz durvis varēs vērt arī jaunā, modernā muzeja ekspozīcija Mārstaļu ielā 6.

    Kultūrtelpa
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti