Raiņa un Aspazijas memoriālās vietas: Raiņa bērnība Sēlijā un Latgalē

Atzīmējot Raiņa un Aspazijas 150.jubilejas gadu, turpinām ierakstu sēriju par dzejnieku memoriālajām vietām Latvijā. Jau vēstījām, ka Raiņa un Aspazijas jubilejas gadā durvis uz remonta laiku slēgtas veselām trim kādreizējām dzejnieku dzīvesvietām - mājai Baznīcas ielā Rīgā, vasarnīcai Majoros un Raiņa dzimtajām mājām Tadenavā. Taču tiem, kam šajā rakstnieku jubilejas gadā radusies vēlme apmeklēt kādu vietu, kur Rainis vai Aspazija dzīvojuši, tādas iespējas tomēr ir. Šoreiz Latvijas Radio piedāvā doties nelielā audio ekskursijā pa Raiņa bērnības vietām Sēlijā un Latgalē - Tadenavu, Berķeneli un Jasmuižu.

Teju 50 kilometru garš zemes ceļš no Jēkabpils ved dziļi Sēlijā uz Dunavas pagasta Tadenavu - Raiņa dzimto vietu, kur nākamais rakstnieks pavadīja pirmos trīs dzīves gadus. Tadenava ir zaļa, klusa vieta mežu ielokā, kas Raiņa tēva celto guļbaļķu pusmuižu ar apsūnojušo jumtu ieskauj kā gleznā. Šā gada sākumā muzejs slēgts restaurācijai, Latvijas Radio to izdodas apskatīt pēdējā brīdī pirms būvdarbu sākuma.

Gleznaino Tadenavas pusmuižu ieskauj simtgadīgi koki (foto: Madara Liepiņa)

Jāatjauno būs viss - no pamatiem līdz jumta korei, vienlaikus pēc iespējas saglabājot autentiskumu. "Ķirmji mums ir lielākā problēma pa visu Tadenavas pusmuižu. Viņi ir ieviesušies, putni tos ķerdami ir sabojājuši visas konstrukcijas," stāsta "Valsts nekustamo īpašumu" pārstāve Aija Rijniece un rāda uz caurumaino ēkas jumtu ar izlauztajām lubiņām.

Rūtojumu guļbaļķos radījis vēlāk liktais skaliņu apmetums (foto: Madara Liepiņa)

Nu jau tukšajā namā kādreizējās ekspozīcijas vietā tagad redzami vien kaili guļbaļķi un griestu dēļi, bet Memoriālo muzeju apvienības vadītāja Rita Meinerte domās jau redz jauno ekspozīciju, kas nebūs "aiz aukliņas". Tā kā īstie priekšmeti nav saglabājušies, te mēģinās uzburt tā laika vidi it kā ciemos pie mazā Žaniņa, kā Raini sauca bērnībā. Bet braukt uz Tadenavu var arī šovasar, kamēr muzejs ir slēgts, uzsver Meinerte.

"Ēkas jau paliks tur, kur tās ir. Varbūt būs kādas celtnieku sastatnes un tādas lietas, bet vieta kā tāda jau paliek. Ja cilvēks ir atbraucis uz šo Sēlijas mežu viduci, tad tas baudījums, ko viņš šeit gūst, jau saglabājas. Ir iespējams aiziet arī uz "Varslavānu" pirtiņas vietu, [kur Rainis piedzima]. Katrā ziņā tā sajūta, par ko Rainis raksta, "Sasmēlies es esmu saules, manim pietiks visam mūžam…", to jau šeit var dabūt neatkarīgi no tā, vai tu vari atvērt muzeja durvis vai nē," norāda Rita Meinerte.

No vecās Tadenavas pusmuižas vēl saglabājies šķūnis, kas šodien teju brūk kopā un arī tiks atjaunots. Tāpat arī tam līdzās jau pagājušā gadsimta 20.gados uzceltā jaunsaimnieku māja ar muzeja darba telpām. Kā vēlāku laiku liecinieks plašā pagalma vidū paliks 60.gados Tadaines mežniecības uzslietā kluba ēka, kas tagad pieder pašvaldībai. Atjaunotais muzejs durvis vērs pēc gada.

Raiņa bērnu dienu māja Berķenelē (foto: Madara Liepiņa)

Nākamais nams, kas nes atmiņas par Raiņa bērnību, ir Berķeneles pusmuiža dažus kilometrus no Daugavpils. Te Rainis sāka iet skolā un dzīvoja līdz 11 gadu vecumam.

"Te viņš saskārās ar pirmo vācu valodu, te viņam mātes vietā stājās vecākā māsa Līze [māte pamatā saimniekoja Randenē]. Tie iespaidi viņam ir aprakstīti "Dagdas piecās skiču burtnīcās", nodaļā "Vienīgā aina"," stāsta Raiņa mājas Berķenelē ilggadējā vadītāja Inese Bērziņa.

Arī šeit nama āriene un daba apkārt ļauj iztēloties Raiņa laiku, bet ēkas iekšpuse gadu gaitā daudz mainījusies. 90.gados Daugavpils rajona padome te iekārtoja konferenču un atpūtas centru ar nelielu Raiņa ģimenei veltītu ekspozīciju. Šis nav akreditēts muzejs, bet dzīvības un Raiņa gara te netrūkst - notiek Dzejas dienas un Muzeju nakts, kāzinieki te brauc baudīt plašo dārzu ar mākslinieku plenēros tapušajiem darbiem, skolēni - radošās darbnīcas un nometnes.

Agrākajā klētī tagad notiek pasākumi, darbnīcas un svinības (foto: Madara Liepiņa)

"Mēs piedāvājam arī dažādas ekskursijas. Vienā no tām mēs piedāvājam bērniem meklēt rotaļlietas, ar ko spēlējās Rainis. Šodienas bērni saka - kalkulators, dators, visādi fantazē. Es tā kā velku un mudinu - nē, ejam meklēt! Atrodam akmeņus, atrodam zāli, ūdeni, sauli, riekstus, čiekurus. Mēs dodam iespēju paskriet basām kājām pa to zāli, ābelēs kāpt," stāsta Inese Bērziņa.

Līdzās dārzam un mājai te no Raiņa laika saglabājies stallis, klēts un ledus pagrabs. Jauno sezonu Berķenele sāks 15.maijā, un Raiņa jubilejas gadā tā solās būt īpaši notikumiem bagāta.

Jasmuižā Rainis pavadīja jaunības vasaras (foto: Madara Liepiņa)

Pussimt kilometru uz ziemeļiem no Berķeneles, Preiļu novada Aizkalnē no 1.maija viesus gaida viena no populārākajām Raiņa memoriālajām vietām - Jasmuiža mazās Jašas upītes krastā un tās vadītāja Solvita Brūvere.

"Esam Raiņa "jaunu dienu zemē" Jasmuižā, kur topošais dzejnieks pavadīja savus skolas brīvlaikus, kad mācījās ģimnāzijā un vēlāk studēja universitātē Pēterburgā. Raiņa tēvs šo muižu nomāja no 1883. līdz 1891.gadam. Tādēļ šie astoņi gadi Rainim ir saistīti ar Jasmuižu," stāsta Solvita Brūvere.

Jasmuižas laikā tapa Raiņa jaunības dzeja, viņš tulkoja Aleksandra Puškina "Borisu Godunovu", rakstīja drāmas "Imanta" fragmentus. Visticamāk, tieši Jasmuižai veltīts Raiņa vienīgais dzejolis latgaliski "Munu jaunu dīnu zeme".

Pati māja laika gaitā piedzīvojusi pamatīgas pārbūves, bet stilizētajā ekspozīcijā saglabājies vecais muižas galds, Raiņa tintnīca un foto rāmītis, lasāmi Raiņa dienasgrāmatas un vēstuļu fragmenti no Jasmuižas laika. Jaunu elpu šovasar iegūs bijusī muižas govju kūts, tagad izstāžu zāle ar vienu no bagātīgākajām keramikas kolekcijām Latvijā, ko muzejs sāka vākt jau 60.gados.

Jasmuižas Latgales keramikas kolekcija ir viena no plašākajām Latvijā (foto: Madara Liepiņa)

Pati muižas ēka vēl tikai gaida remontu, bet šogad Jasmuiža ir viens no nedaudzajiem Raiņa muzejiem, kas ver durvis interesentiem un tāpat kā Berķenele šo Raiņa jubilejas sezonu sola aizvadīt īpaši rosīgi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt