Raiņa un Aspazijas memoriālās vietas: Dzejnieku kopīgās dzīvesvietas Latvijā

Atzīmējot Raiņa un Aspazijas 150.jubilejas gadu, šorīt noslēgsim ierakstu sēriju par dzejnieku memoriālajām vietām Latvijā. Šie ieraksti ir īpaši ar to, ka ļauj klausītājam ielūkoties arī vietās, kas pašlaik ir slēgtas rekonstrukcijai. Jau varējāt dzirdēt stāstus par Raiņa bērnības vietām Sēlijā un Latgalē, kā arī iztēlē paviesoties Aspazijas dzimtajās "Daukšās" un vecumdienu mājā Dubultos. Bet tagad pienācis laiks garākai audio ekskursijai pa Raiņa un Aspazijas kopīgajām dzīvesvietām Latvijā, kas joprojām glabā atmiņas par abiem literātiem - tā ir Baznīcas iela Rīgā, vasarnīca Majoros un arī daudziem mazāk zināmā Durbes muiža Tukumā. Plašāks stāsts arī par to, kāpēc muzeji Baznīcas ielā, Majoros un Tadenavā dzejnieku jubilejas gadā ir slēgti.

 

Durbes pils ārskats (foto: Madara Liepiņa)

"Šis gals, šis austrumu flīģelis bija tas, par kuru Latvijas Skolotāju savienība vienojās ar Skolotāju slimokasi, ka šeit tiks ierīkots Raiņa dzīvoklis. Un tas arī tika izdarīts," Tukuma muzeja direktore Agrita Ozola izrāda pils daļu pa labi no ieejas.

Durbes pils kompleksa saknes rodamas jau 17.gadsimtā, bet saistība ar Raini šim majestātiskajam namam sākas pēc dzejnieku atgriešanās no trimdas 1920.gadā.

"Tajā laikā notika agrārā reforma - lielie zemes īpašumi bija sadalīti, nacionalizēti, cilvēki varēja pieteikties uz zemi. Rainis arī izmantoja šo iespēju un uzrakstīja iesniegumu, ka viņš gribētu kādu mazu zemes gabaliņu, vislabāk kaut kur pie Daugavas, kādu mazu mājiņu, lai rakstītu dzeju," klāsta muzeja direktore.

Bet cerētās mazās mājiņas vietā Rainis saņēma Durbes muižu ar 36 istabām. Uzturēt tādu namu Rainim un Aspazijai nebija pa spēkam un viņi to atdāvināja Skolotāju savienībai, kas 1929.gadā viņam šeit ierīkoja dzīvokli un muzeju. Savā pēdējā vasarā Rainis gan te pavadīja vien dažas dienas. Kā atmiņās raksta Raiņa fotogrāfs Olīvs Mētra, Rainim Durbē pietrūcis jūras. Turklāt "dzīvot tur nemaz nebija mūsu griba, bet citu cilvēku", Rainis atzinies. Aspazijai Durbē paticis vairāk, viņa te nodzīvojusi pat mēnesi.

Tieši Durbes pilī līdz 30.gadu vidum atradās vienīgais Raiņa muzejs, kam rakstnieks jau dzīves laikā atvēlēja daudz lietu. Vēlāk kolekciju pārveda uz Rīgu. Bet kas šodien redzams šajās telpās?

"Šī ir viena no muzeja telpām, kur šobrīd vēl ir redzams stāsts par to, kā muižas tika izmantotas pēc agrārreformas. Viens no piemēriem ir tieši Rainis un Durbe. Ir arī fotogrāfiju kopijas, kāds toreiz izskatījās muzejs, kāds bija dzīvoklis," stāsta Agrita Ozola.

Rainis savā Durbes pils dzīvoklī 1929.gada 18.jūlijā

Šīs liecības tagad redzamas vairs tikai fotogrāfijās, jo vēlāk te bijis gan kara hospitālis, gan sanatorija un tuberkulozes slimnīca.

Raiņa un Aspazijas māja Baznīcas ielā 30 (foto: Madara Liepiņa)

Raiņa un Aspazijas dzīvesvieta Rīgā no 1926.gada bija Baznīcas ielas 30.nams. Šodien noplukusī brūnā divstāvu koka māja mūra namu ielenkumā ir tukša un gaida atdzimšanu. Aiz slēgtiem vārtiem slēpjas pieticīgs pagalms un vienstāva sētas māja ar skaidu plāksnēm aizsegtiem logiem.

"[Ekspozīcija bija] daļēji restaurētajā dzīvoklī ielas mājas otrajā stāvā. Tur ir memoriālais dzīvoklis, kur abi dzejnieki dzīvoja, jo visos pārējos dzīvokļos [Raiņa un Aspazijas laikā] bija īrnieki. Īpašums sastāv no divām daļām - sētas namiņa un divstāvu ielas mājas, kur dzejnieki aizņēma otro dzīvokli," Baznīcas ielas īpašuma vēsturi ieskicē ilggadējā mājas vadītāja, literatūrzinātniece Gaida Jablovska.

Nepilnus simt kvadrātmetru lielo dzīvokli veido priekšnams, viesistaba, Raiņa un Aspazijas darba kabineti, ēdamistaba un neliela virtuvīte.

Skats uz virtuvi, ēdamistabu un Aspazijas istabu (foto: Madara Liepiņa)

"Viesistabā savulaik ir paviesojušies kinooperatori, šeit mēs dokumentālos kadros varam redzēt gan Raini un Aspaziju spēlējam uz "Tresselt" firmas klavierēm, gan sēžot stūrī un šķirstot grāmatu. Viss tā laika dzīvokļa interjers ir saglabājies kino, fotogrāfiju veidā, arī vairākas memoriālās lietas ir saglabājušās un tiks restaurētas," stāsta Jablovska.

Baznīcas ielas namam ir sarežģīta vēsture - lai gan 20.gados sastādītā testamentā Rainis un Aspazija to novēlēja Rīgas pilsētai, kam tur būtu jāiekārto muzejs uz abu vārda, Aspazija pēc Raiņa nāves īpašumu pārdeva. 70.gadu beigās īpašumu pārņēma Raiņa Literatūras un mākslas muzejs ar domu iekārtot muzeju, bet, kad 90.gadu sākumā memoriālais dzīvoklis jau bija restaurēts, īpašumam pieteicās mantinieki. Sekoja tiesa, un tikai 2004.gadā īpašums nonāca valsts pārziņā. Laika zobs namu nav saudzējis.

"1993.gadā restaurēja tikai šo vienu dzīvokļa daļu, ne kāpnes, ne blakus telpu, ne pirmo stāvu - tas viss ar īpašnieku pieteikšanos tika pārtraukts. Tieši toreiz, pirms viņi pieteicās, domājot par tālākajiem remontdarbiem, tika noņemtas notekas. To visi zina - ja nav šī noteka, tad fasāde un viss iekšā stipri sāk bojāties," par Baznīcas ielas nama skaudro likteni stāsta Jablovska.

Divdesmit gadu vēlāk Raiņa un Aspazijas māja Baznīcas ielā beidzot sagaidījusi rekonstrukciju, ko veiks par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta naudu. Darbs būs saspringts, jo projekts jāpabeidz precīzi pēc gada, bet dažādu aizķeršanos dēļ tikai tikko izsludināts būvdarbu iepirkums. Reāli darbi te sāksies ne agrāk kā vasaras vidū. Taču "Valsts nekustamo īpašumu" (VNĪ) vecākā publiskā sektora klientu vadītāja Agra Ločmele ir optimistiska, ka visu izdosies pabeigt laikā.

"Projekta ietvaros tiek atjaunots viss komplekss - gan ielas, gan pagalma māja, tiks arī labiekārtots pagalms. Tiek atjaunotas mēbeles, iekārtota jauna ekspozīcija, arī publiski pieejamās telpas, kam būs atsevišķs iepirkums. Plānojam 2016.gada 30.aprīlī šo projektu pabeigt," darāmos darbus iezīmē VNĪ pārstāve.

Vēl viens projekts, kas jāpabeidz līdz šim datumam, ir Raiņa un Aspazijas vasarnīca Majoros, kur remontdarbi jau rit kopš pērnā gada nogales. Memoriālo māju tagad grūti atpazīt - sastatņu apjozta, uzraktu pagalmu, visur rosās strādnieki.

"Cīnāmies visās frontēs. Šobrīd ir noslēdzošā kārta pamatu mūrēšanai. Pārmūrējam pamatus, kas ir tieši zem vasarnīcas, kur Rainis ir dzīvojis. Ja laiks atļauj, ņemam krāsu nost no fasādes sienām ar fēna palīdzību. Tāpat cīnāmies arī ar jumta seguma nomaiņu. Pamatu stāvoklis bija tāds, ka tos varēja demontēt ar rokām," stāsta darbu vadītājs Jānis Grāmatnieks no būvfirmas "Velve-AE".

Majoru vasarnīcas kompleksu veido trīs ēkas - koka ielas māja, kurā Rainis izmitināja vasarniekus, mūra ziemas mājiņa dziļāk pagalmā, kur mazās istabiņās mita paši saimnieki, un kaimiņu māja, ko Raiņa vasarnīcai jau kā muzejam pievienoja 60.gados, lai paplašinātu telpas.

Jau vairākus gadu desmitus šo muzeju vada viena no zinošākajām Raiņa un Aspazijas pētniecēm Latvijā Astrīda Cīrule. "Pati māja ir būvēta aptuveni 1895.gadā, tā ka tai faktiski ir jau 120 gadu. Rainis to nopērk 1926.gada rudenī - tajā pašā gadā, kad viņš ievācās Rīgā, Baznīcas ielā. Dzīvo viņš šeit vasarās no 1927. līdz 1929.gadam. 1929.gada septembrī Rainis šajā mājā ir miris," viņa atgādina faktus no vēstures.

Pēc Raiņa nāves māju mantoja viņa māsīca Alma Birģele-Paegle, kura kara gados emigrēja un nams palika tukšs. Jau 1949.gadā te nolēma iekārtot Raiņa muzeju, kas gadu gaitā audzis un paplašinājies. "Pati svarīgākā ir verandiņa - Raiņa darbistaba, vieta, kur viņam vislabāk patīk uzturēties, un arī vieta, kur viņš ir miris. Šī bija viena no visdramatiskākajām vietām [tehniskā ziņā] - tieši zem verandiņas laikam bija pamati sēdušies, un spraugas bija tādas, ka rudenī skujas pūta iekšā Raiņa gultiņā," situāciju pirms remonta raksturo Majoru vasarnīcas vadītāja.

Muzeja rekonstrukcija nesīs arī pārmaiņas mājas iekārtojumā. Ieeja muzejā turpmāk būs no ielas puses, nevis no pagalma, kā līdz šim. Lai gan oficiāli apmeklētājus tā uzņems vien pēc gada, jau vasarā pagalmā notiks Dārza svētki, bet maija vidū te pieredzes apmaiņā viesosies norvēģu restauratori ar lielu pieredzi koka ēku atjaunošanā.

Majoru vasarnīcas iekšskats (foto: Madara Liepiņa)

Tieši pateicoties Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta naudai, atjaunota tiek gan Majoru vasarnīca, gan Baznīcas ielas nams un arī Raiņa dzimtā māja Tadenava Sēlijā. Šī koka mantojuma atjaunošanai atvēlēti 2,56 miljoni eiro. Pie naudas apguves valsts ķērās pirms četriem gadiem ar cerību Raiņa un Aspazijas jubilejas gadā jau vērt atjaunoto muzeju durvis. Bet, kā ierasts, viss aizkavējies.

"Protams, kā jau ar fondu finansējumiem, tas sākotnēji plānotais laiks no Kultūras ministrijas puses programmas izstrādei un vērtēšanai paņēma krietni ilgāku laiku nekā plānots. Tad nu ir sanācis tā, ka tieši šogad, kad ir abu dzejnieku jubilejas gads, šīs trīs ēkas apmeklētājiem ir slēgtas," atzīst VNĪ pārstāve Agra Ločmele.

Par EEZ naudu tiek atjaunotas gan Baznīcas ielas, Majoru un Tadenavas memoriālās ēkas, gan restaurētas mēbeles un veidotas jaunas ekspozīcijas. Visas trīs remontam slēgtās mājas kopā ar apmeklētājiem vēl atvērto Jasmuižu ietilpst Memoriālo muzeju apvienībā. Tās vadītāja Rita Meinerte uz jubilejas gada remontiem aicina lūkoties no gaišās puses.

"Tādā tradicionālā izpratnē - jā, varētu teikt, ka tas ir absurds, ka muzeji ir slēgti jubilejas gadā. Bet, no otras puses, tie muzeji ir slēgti, lai tie taptu restaurēti un lai pēc gada mēs atgrieztos un aicinātu apmeklētājus uz atjaunotiem muzejiem un sakārtotu vidi, kas atbilst mūsu laikmeta prasībām. Daudz smagāk būtu, ja mēs šobrīd būtu spiesti aicināt apmeklētājus uz nesakārtotiem, fiziski un morāli novecojušiem muzejiem. Domāju, ka tas būtu daudz lielāks kauns mūsu sabiedrībai. Tagad mums būs daudz lielāks iemesls arī nākamgad padomāt par Raini un Aspaziju," secina muzeju apvienības vadītāja.

Lai gan trīs populāras Raiņa un Aspazijas memoriālās vietas šogad apmeklētājiem ir slēgtas, interesentus joprojām gaidīs Raiņa bērnības mājas Berķenelē un Jasmuižā, Aspazijas dzimtās mājas "Daukšas", Durbes pils un Aspazijas māja Dubultos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt