Rīgas Jaunie kapi 1929.gadā pārdēvēti par Raiņa kapiem - pēc tam, kad šeit tika apglabāts latviešu dzejnieks un politiķis. Blakus Raiņa kapam 1943.gadā apglabāta arī viņa dzīvesbiedre Aspazija, šogad abiem arī 150 gadu jubileja. Maija sākumā izbrīnīts par nezālēm aizaugušo kapavietu bijis žurnālists Arnis Krauze, kurš kopā ar draugiem un paziņām šeit ravējis un iestādījis puķes.
"Nogāju gar Raiņa un Aspazijas kapu un tas skats, ko es tur ieraudzīju, tiešām bija gana bēdīgs. Gan pats Raiņa un Aspazijas ansamblis ir diezgan drūmā stāvoklī un daudzās vietās nodrupis un aizaudzis ar sūnām, gan arī pats Raiņa un Aspazijas kapiņš bija tāds gauži bēdīgs, ar nezālēm aizaudzis. Ja Raiņa vārds tur ir iekalts lieliem burtiem, tad Aspazijas plāksnīte ir tā apsūbējusi, ka tur pat nevar izlasīt, ka rakstīts "Aspazija"," stāsta Arnis Krauze.
Tā kā Rainim un Aspazijai nav radinieku, kas par kapavietu rūpētos, to dara Rīgas pašvaldības kapsētu pārvalde. Kopā ar pārvaldes priekšnieka vietnieka pienākumu izpildītāju Gintu Zēlu Latvijas Radio dodas apskatīt, cik sakoptas ir šeit apglabāto literātu atdusas vietas.
"Būtiski ir šie trepju elementi, tie ir nolietojušies. Par to ir vislielākās sāpes, tas ir pirmais, kas krīt acīs. To mēs arī centīsimies atjaunot. Laikam vasarā jau tas ir normāli, ka nezāles lietainā, siltā laikā izaug ļoti ātri," par Raiņa un Aspazijas kapu šī brīža stāvokli saka Gints Zēla.
Pieejot pie kapa, redzamas Arņa Krauzes un viņa draugu iestādītās puķes, kas jau saaugušas kopā ar nezālēm, tikpat kā nepamanāmas ir arī kapa piemiņas plāksnes. Priekšā esošais tēlnieka Kārļa Zemdegas Raiņa kapa piemineklis ir valsts kultūras mantojuma sarakstā, taču tā ansamblis steidzami jārekonstruē, šogad vērtējot, to secinājis tēlnieks Gļebs Panteļejevs. Viņu Latvijas Radio sazvana Carnikavā, kur Panteļejevs maketē pēdējo posmu dzejnieka Ojāra Vācieša memoriāla ansamblī.
"Tas ir briesmīgā stāvoklī, tas ir jārekonstruē, nevis vienkārši jāremontē, jo tur laukums un kolonāde, kas ir ap pieminekli, ir nepieņemamā sabrukuma stadijā. Tur ir vajadzīga ļoti nopietna rekonstrukcija, ļoti nopietns remonts," uzsver Gļebs Panteļejevs.
Kā stāsta kapu pārvaldes pārstāvis, no valsts budžeta kapu pārvaldei jau piešķirti 12 000 eiro Raiņa kapavietas sakārtošanai līdz viņa dzimšanas dienai 11.septembrī. Par šo summu pilnīga rekonstrukcija neesot iespējama, taču uzsākti jau pirmie remontdarbi.
Raiņa kapos atdusas ne tikai Rainis un Aspazija, bet arī citi tautai nozīmīgi latviešu rakstnieki un dzejnieku, viņu vidū arī Vizma Belševica, Klāvs Elsbergs, Aleksandrs Čaks, Mirdza Ķempe un citi.
"Arī šī kapavieta būtu atjaunojama, un arī šis uzraksts ir apsūbējis, tas būtu notīrāms. Kaut kāds darbs ir jāpieliek arī pie šo kapavietu sakārtošanas," norāda Gints Zēla.
Kopā ar viņu Latvijas Radio ir atradis arī dzejnieces Mirdzas Ķempes kapavietu. Viņas un arī pārējo zināmo cilvēku apbedījuma vietas gan kopjot radinieki. "Lūk, mēs redzam, šeit ir Vizmas Belševicas [kapavieta] un turpat blakus arī Klāvs Elsbergs. Tā ir ģimenes kapavieta, kas tiek kopta no ģimenes locekļu [puses] un, manuprāt, ir ļoti sakopta kapavieta. Mēs neiesaistāmies, jo būtu droši vien nepieļaujami, ja pašvaldība jauktos iekšā ģimenes kapavietas kopšanā pēc sava prāta un rīkotos ar kapavietu, ko uztur viņas ģimenes locekļi," stāsta kapsētu pārvaldes priekšnieka vietnieka pienākumu izpildītājs.
Reizi gadā, parasti rudenī, pārvaldes darbinieki visas kapavietas apsekojot un tās, kas pavisam aizaugušas, pārņem savā valdījumā, ja acīmredzams, ka tuvinieki vairs par tām nerūpējas. Vienlaikus Gints Zēla skaidro, ka pašvaldība vēlētos, lai arī valsts piedalītos ar saviem līdzmaksājumiem nozīmīgu personu kapavietu uzturēšanā, jo galvaspilsētā apglabāts vairums sabiedrībā zināmo cilvēku.
"Atšķirībā varbūt no citām pašvaldībām Rīgai ir tā iespēja un situācija, ka tās pašvaldības teritorijā ir ļoti, ļoti daudz sabiedrībai nozīmīgu cilvēku [kapavietu]. Ja, piemēram, Rūjienas rajonā ir viens tāds, tad viņiem nav nekādu problēmu pašvaldībai par to arī rūpēties, bet Rīgai tiem visiem būtu diezgan ievērojami finanšu līdzekļi nepieciešami, lai par tādām kapavietām rūpētos," skaidro Gints Zēla.
Lai gan vairumam Raiņa kapos un arī citur apglabāto latviešu rakstnieku un dzejnieku ir radinieki, kas par kapavietām rūpējas, nekas neliedzot arī citiem cilvēkiem tās apkopt, ravēt un pie tām nolikt ziedus.
