Kultūras Rondo

"Sarunas ar Juri Jurjānu". Grāmatu divu gadu garumā veidojusi Marika Rozenberga

Kultūras Rondo

Viesturs Kairišs: Turgeņeva "Mumu" ir ārkārtīgi mūsdienīgs darbs

Izdota hronika par notikumiem latviešu zemēs no ledus aiziešanas līdz Latvijas valstij

Raimonds Briedis: Hronika par notikumiem latviešu zemēs ir kā eposs par to, kas šeit noticis

Izdevums, kur daudz kam rast idejas, liels eposs par to, kas šeit noticis – tā paši autori vērtē izdevumu – hroniku “Cilvēki un notikumi latviešu zemēs no Ledus aiziešanas līdz Latvijas valstij”.

Hronika aptver notikumus Latvijas teritorijā no pirmajām materiālajām liecībām un ziņām par cilvēkiem Baltijā līdz pat Latvijas valsts dibināšanas laikam, ļaujot lasītājam ieraudzīt dažādo vēstures un kultūras norišu secīgumu un mijiedarbību, mums pazīstamo 20. gadsimta notikumu priekšvēsturi.

“Sākotnējā ideja bija sākt notikumus aplūkot no pirmsākumiem, cik tālu var to kādā veidā datēt. Ja kāds ir teicis, ka vienā brīdī šo teritoriju atstāja šļūdonis, tad tas ir sākums, kad šeit kaut kas sāk notikt,” Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” skaidro viens no izdevuma autoriem Raimonds Briedis.

Hronikā notikumi aplūkoti līdz Latvijas valsts dibināšanai, lai redzētu, uz kāda pamata šī valsts pastāv. Šis laika nogrieznis izvēlēts apzināti, jo pēdējie simts gadi ir apcerēti daudz, uzskata Briedis.

Hronikā mēģināts kompaktā veidā aktualizēt to ziņu kopumu, kas uzkrāts un rodams dažādu laiku un zinātņu nozaru pētnieku darbos. Paturot fonā vēsturiskos notikumus, īpaša uzmanība pievērsta kultūras norisēm, dažādu kultūru (vācu, latviešu, ebreju, krievu, poļu, igauņu, lietuviešu u.c.) un mākslas procesu līdzpastāvēšanai.

"Veidojot kaut kādus pārskatus, vienmēr jāizdomā iekšējais koncepts, kā tas tiks veidots," par darba tapšanu stāsta Briedis.

Darba struktūra veidota tā, lai aptvertu visu nepieciešamo. Izdevuma slejām doti vispārināti apzīmējumi. Katrs autors veidojis pārskatu par kādu noteiktu lauku.

"Katrs pārzina kādu noteiktu lauku, strādā vispirms savā laukā, tad savieno kopā un skatās, kā saplūst, pārplūst," norāda Briedis.

Hroniku sastādījuši Raimonds Briedis, Zane Gailīte, Juris Goldmanis, Zane Grigoroviča, Māra Grudule un Līga Ulberte. Zanes Grigorovičas pārziņā bija māksla.

"Pirmie artefakti saistīti jau ar ledus laikmetu. Līdz ar to laiks vide un telpa ir klātesoši kopš aizvēstures," uzskata Grigoroviča. Viņa atzīst, ka strādājot daudz skatījusi kontekstu, to, ko pārējie kolēģi bija izdarījuši.

“Pētot kontekstu, ne tikai atsevišķas sadaļas, tu jūti dzīvo laikmetu.

Darbojāmies kā savdabīgi faktu kolekcionāri sākuma pozīcijā, tad šos faktus un artefaktus mēģinājām saprast, apzināt, izpētīt un iedzīvināt.

Caur iedzīvināšanu mākslas priekšmeti kļūst īpaši vērtīgi kopējā kontekstā,” atzīst Grigoroviča.

Izdevums “Cilvēki un notikumi latviešu zemēs no Ledus aiziešanas līdz Latvijas valstij” tapis 11 gadus – kopš 2007. gada.

Māras Grudules pārziņa bija hronikas literatūras daļa. Viņa domājusi, ka cauri šiem laikiem varbūt ne gluži no ledus laikmeta Latvijas teritorijā ir klātesoši Baltijas vācieši.

"Baltijas vācu literatūra ir tā, ar ko es sāku. Baltijas vācieši ir ārkārtīgi kārtīgi un precīzi un ir rādītāji, kas veido izejas punktu. Un ar to sāku darboties. Tad skatījos dažādus pārskata rakstus, kas dažādos aspektos saistīti ar literatūru," atklāj Grudule.

Viņa pētījusi pārskatu monogrāfijas par tipogrāfiju darbību, par grāmatu iznākšanu, par manuskriptiem, un tas rāda, cik dzīvīga bijusi kultūras dzīves šeit – kā tipogrāfi plēsušies, kā grāmatu tirgotāji cīnījušies ar žurkām – tā arī bija realitāte.

Grudule vērtē, ka šajā apjomīgajā hronikā var rast idejas tālākām studijām, savukārt Briedis bilst, ka hroniku var lasīt arī kā romānu.

“Ja iemācās lasīt, tas ir kā liels eposs par to, kas šeit noticis, tik nav sešpēdu daktilā,” tā Briedis.

Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieku veidoto enciklopēdisko izdevumu – hroniku “Cilvēki un notikumi latviešu zemēs no Ledus aiziešanas līdz Latvijas valstij” izdevis apgāds “Neputns”.

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti