Radošo savienību padome: Sociālā aizsardzība radošajām personām būtu simbolisks solis

Radošo personu atbalstam bezdarba un veselības problēmu gadījumos 2017.gada budžetā vajadzētu 384 000 eiro. Tā lēš Kultūras ministrija, kas pavasarī plāno Saeimā iesniegt ilgi gaidīto Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumu. Tas līdzētu vismaz daļēji atvieglot dzīvi tiem māksliniekiem, kuri radošās specifikas dēļ neiekļaujas valsts sociālās aizsardzības sistēmā. Trešdien, 28.oktobrī, likumprojekta ieceri apsprieda Saeimā.

Latvija ir vienīgā no trim Baltijas valstīm, kas brīvmāksliniekiem bez pastāvīgas algas neparedz atbalstu dīkstāves, slimības, bērna kopšanas laikā vai gadījumos, kad ienākumi no radošā darba ir tik mazi, ka par tiem nevar izdzīvot. Diskusijas par to, ka šāds regulējums ir vajadzīgs, ilgst jau vismaz 15 gadu un bijuši vairāki neveiksmīgi mēģinājumi to izstrādāt.

Šoreiz Kultūras ministrija tikusi tālāk. Likumprojekts jau apspriests ar sabiedriskajām organizācijām un sācis ceļu valdībā. Iecerēts, ka pabalstu radošās personas, kuras nesaņem regulāru algu un līdz ar to nav apdrošinātas bezdarba vai slimības gadījumos, krīzes brīžos varēs saņemt pabalstu minimālās mēnešalgas apmērā līdz sešiem mēnešiem.

"Ko tas dod tīri praktiski - ja, piemēram, cilvēks raksta projektus, nekur citur nestrādā, koncentrējas tikai un vienīgi uz rakstīšanu, - atbalsta mehānisma gadījumā, ja viņš saslimst, mēs apmaksājam pirmās desmit dienas. Ja personai nav citu ieņēmumu un tie neveidojas bezdarba periodā, tad mēs varam līdz sešiem mēnešiem samaksāt minimālo algu un sociālās apdrošināšanas iemaksas. Savukārt, ja persona iesaistās sabiedriskajos darbos, atbalsta līmenis tiek paaugstināts līdz 540 eiro un sociālās apdrošināšanas iemaksas," stāsta Kultūras ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš.

Sabiedriskie darbi nozīmētu brīvprātīgu iesaistīšanos savas profesijas ietvaros, piemēram, muzeja iekārtošanā vai nodarbību pasniegšanā. Būtiski, ka no pabalsta maksātu arī sociālās iemaksas pensijai.

Kā deputātiem norādīja Radošo savienību padomes ģenerālsekretārs Haralds Matulis, šāds atbalsts valsts budžetā neprasītu daudz naudas, bet būtu liels simbolisks solis, ka Latvijai ir vajadzīgi savi mākslinieki: "Ja, piemēram, esi teātra nozarē strādājošs, tev ir iespējas atrast darbu valsts dotētā teātrī. Ja strādā literatūras nozarē, nav nevienas valsts dibinātas literatūras institūcijas, kur vari dabūt darbu kā darba ņēmējs. Es varu apliecināt, ka literāti un mākslinieki būtu laimīgi, ja nebūtu šī problemātiskā situācija un varētu kaut kur atbilstoši kvalifikācijai iet uz darbu, strādāt no deviņiem līdz pieciem, ja nebūtu jādomā par šo dīvaino situāciju."

Latvijā ir 28 radošās organizācijas un apmēram 4000 radošo personu, no kurām daļa nestrādā regulāru algotu darbu. Visvairāk tas skar vizuālās mākslas un literatūras nozarē strādājošos. Paredzēts, ka naudu Kultūras ministrija sadalītu caur katras nozares radošajām organizācijām konkursa kārtībā.

Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas deputātiem konceptuālu iebildumu pret likumprojektu nebija. Kā norāda komisijas priekšsēdētāja biedrs Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība), ieceres radošo personu aizsardzībai šoreiz ir uzlabotas un vajadzīgā summa patiešām nav liela.

"Runāt par izņēmuma stāvokli radošajām profesijām ir ļoti sarežģīti, nav vienkārši atrast līdzsvaru, bet tas ir izdarīts; manuprāt, tas ir lielākais solis uz priekšu. Ja mēs skatāmies pieprasījumu 2017.gada budžetā, tā tiešām nav fantastiska summa, tie ir nepilni 400 000 eiro," norāda Raivis Dzintars.

Paredzams, ka Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumprojekts Saeimā varētu nonākt pavasarī. Ja to pieņems, atbalstu varētu sniegt no 2017.gada.

Latvijas Televīzijas raidījums "Kultūršoks. 100 g kultūras" jau iepriekš plaši pētīja plānus ar likumu noteikt māksliniekiem pabalstus bezdarba un slimību gadījumos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti