Kultūras ziņas

Izstāde «Svaiga gaļa kritikai» šogad virtuāla

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Radošās personas aicina pieteikties atbalstam

Radošās personas, piesakoties VKKF atbalstam, aicina negaidīt līdz pēdējai dienai

Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) 15. jūnijā izsludinājis jauno mērķprogrammu radošo personu atbalstam. No valdības piešķirtajiem 32 miljoniem eiro Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai kultūras nozarē šai programmai atvēlēti gandrīz 2 miljoni eiro. Interesentiem jāņem vērā, ka pieteikties vienreizējam finanšu pabalstam varēs no ceturtdienas, 18. jūnija, līdz 5. jūlijam. VKKF aicina negaidīt līdz pēdējai dienai – gadījumā, ja pieteikumu skaits pārsniegs mērķprogrammā pieejamos finanšu līdzekļus, finansējums tiks piešķirts pieteikumu iesniegšanas secībā.

Kas var pieteikties?

Ar jaunās mērķprogrammas starpniecību vienreizēju atbalstu varēs saņemt individuāli nodarbinātas radošās personas.

“Programma mērķēta uz radošām personām, kuru radošā darbība krīzes laikā – tas ir no 13. marta līdz maija beigām – ir ietekmēta no Covid krīzes, kurām ir samazinājušies ienākumi. Tur viens no noteikumiem ir, ka ienākumi nevar būt lielāki par 538 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas,” skaidro Valsts kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe.

“Galvenais kritērijs, ka tā ir radoša persona Autortiesību likuma izpratnē, kuras darbība ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā.”

Kultūras ministra valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” skaidro, ka pieteikties atbalstam var visi, kas Autortiesību likuma izpratnē ir radošas personas, savukārt konkrētās personas darba nozīmību tālāk vērtēs kultūrkapitāla fonda eksperti.

Zariņš atzīmē, ka Autortiesību likuma izpratnē arī kāzu un bēru muzikanti ir radoša persona.

"Bet savukārt ekspertu uzdevums būtu vērtēt, vai šis radošais veikums tiešām ir nozīmīgs tādām kultūrtelpas veidošanas izpratnē," norāda Zariņš.

Atbalsts darbam, nevis dīkstāves pabalsts

Būtiskākā atšķirība no dīkstāves pabalstiem, kas tika īstenoti līdz šim, ir tā, ka saņemot dīkstāves pabalstu, cilvēks nedrīkstēja gūt jaunus ieņēmumus.

"Mēs tomēr gribējām, lai radošās personas nevis vienkārši trīs mēnešus turpina sēdēt un neko nedarīt, bet tiešām atbalstīt viņu radošo darbu.

Proti, ka tajā brīdī, kad viņam nav iespējas gūt ienākumus normālā veidā, viņiem garantēt šo nodarbinātību, pretī prasot arī konkrētu radošo rezultātu,” uzsver Zariņš.

Lai pieteiktos mērķprogrammai, radošajai personai būs jāiesniedz apliecinājums, ka tās profesionālā darbība ir ierobežota Covid-19 apdraudējuma laikā, kā arī radošās darbības plāns trīs mēnešiem. Savukārt pēc tam būs jāatskaitās par paveikto.

“Tikai šoreiz mēs esam to tvērumu papletuši nedaudz plašāku, proti, ka pieteikties varēs ne tikai autori, tātad radītāji. Nolikumā arī cieši šī sasaiste ir ielikta ar Autortiesību likumu, ka atbalstu varēs saņemt gan autortiesību, gan blakustiesību īpašnieku. Tas nozīmē, ka šī programma attieksies arī, piemēram, uz izpildītājiem un producentiem, ja viņa spēs pierādīt to savu radošo darbību, tad arī viņi varēs saņemt atbalstu," norāda Zariņš.

"Tiem, kas vēlētos mēģināt izmantot negodprātīgi, ir jārēķinās tomēr ar to, ka šīs programmas nosacījumi ir diezgan strikti," skaidro Zariņš. "Viens no tiem ir rakstisks skaidrojums, tieši kādā veidā šo radošo personu ir ietekmējusi krīze. Varbūt ne ar aprēķiniem vai ar konta izdrukām, bet vismaz skaidrojot, ka es, piemēram, darīju pirms krīzes to un to, man bija krīzes laikā šādas ieceres, es viņas nevarēja īstenot.

Šis īsais apraksts būs viena no lietām, ko eksperti vērtēs.”

Atbalstu saņems 1200 cilvēki

Radošo personu nodarbinātības mērķprogrammas konkursā vienai radošai personai plānots piešķirt 1614 eiro pirms nodokļu nomaksas radošā darba veikšanai laikā šā gada 1. jūlija līdz 30. septembrim. Plānots, ka šo līdzekļu piešķīrumu saņems 1200 cilvēku.

“Kas ir būtiski, konkurss paredzēts, ka tiks segti zaudējumi vai radošais darbs uz priekšu 1200 personām, tā kā, tad ja būs pārsniegts šis cipars, tad 1201. varētu palikt gribot. Tāpēc nevajadzētu rīkoties tā kā tradicionāli rīkojas kultūrkapitāla fonda 70 procenti no iesniedzējiem, kas to dara pēdējā dienā, jo tad var izrādīties, ka viņi paliek pēdējie,” uzsver Edgars Vērpe.

“Es lūgtu pacensties šos pilsoņus iesniegt ātrāk.

Par visiem šiem līgumiem būs jābūt atskaitēm un atšķirībā no citiem konkursiem, šeit mēs nemaksāsim visu naudu uzreiz, bet 80 procentus tad, kad slēgsim līgumu un 20 procentus, kad būsim saņēmuši atskaiti.”

Bažas par atbalstu nākotnē un kritērijiem

Latvijas Radošo savienību padomes ģenerālsekretārs Haralds Matulis norāda, ka mērķprogrammai ir “labā un bīstamā daļa”: “Labā daļa, ka programma ir pieņemta, un es aicinu radošos, uz ko tas attiecas, pieteikties. Pieņemta viņa ir šādā formā, lai varētu palīdzēt pēc iespējas plašam cilvēku lokam, tai skaitā populārai mūzikai, radošai industrijai, tam, kas tipiski nebija KKF adresāts. Savukārt tās bažas ir par to, kas notiks nākošajos mēnešos? Covid ietekme būs visu šo gadu. Kamēr šī programma ir, viņa paredz kompensēt tiem cilvēkiem, kam bija no marta līdz maijam kritums, tā ir viena baža. Otrs ir – šī jau pastāvošā radošo personu atbalsta programma – viņai finansējums beigsies visdrīzāk jūlijā un pagaidām, tas ir sarunās ar Finanšu ministriju, vai būs papildu finansējums.

Kamēr es neesmu dzirdējis pozitīvu atbildi par pārējiem soļiem, es redzu, ka tas 1,9 miljoni ir tikai labs viens solis.”

Par jauno mērķprogrammu jautājumi ir Latvijas Mākslinieku savienības prezidentam Igoram Dobičinam: “Labi, ka izdevās dabūt šos 2 miljonus kaut kādiem tēriņiem, bet tālāk ir ļoti daudz jautājumi, jo kā tika sastādīta šī programma? Kāpēc viņa tieši tā ir noformulēta? Uz kādu cilvēku skaitu viņa ir orientēta? Kāda būtu mērķauditorija? Kāds nozaru sadalījums?”

Igors Dobičins norāda: “Šeit izskatās, ka šo programmu ir sastādījuši cilvēki, kas no mākslas procesiem atrodas krietni tālu un redz viņus stipri savādāk. Tas vairāk mūzikas grupām, tas attiecas arī uz daļu no mūsu Mākslinieku savienības nomniekiem, radošo industriju pārstāvjiem, vai tie būtu rotkaļi vai fotogrāfi, kuru darbība ir paralizēta. Bet tas nav viss vizuālo mākslinieku loks, tā ir tikai viena daļa.

Mēs būtu ieinteresēti, ja valsts, konsultējoties ar mums, izstrādātu programmu, kas patver pēc iespējas lielāku vizuālās mākslas mākslinieku loku, visas vecuma grupas.”

Haralds Matulis atzīmē, ka klupšanas akmens varētu būt mērķprogrammas kritēriji par radošo personu ieņēmumiem ārkārtējās situācijas laikā. Tie nosaka, ka mērķprogrammai nevar pieteikties personas, kuru vidējie mēneša ienākumi pirms nodokļu nomaksas valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā no 2020. gada 13. marta līdz 2020. gada 31. maijam bija lielāki par 538 eiro mēnesī.

“Grūtība varētu būt tāda, ka vēl marts, aprīlis lielai daļai kultūras nozaru gāja pēc inerces, es redzu, kas tas ļoti striktais uzliktais laika rāmis – marta vidus, maija beigas – mums būs cilvēki, kuriem vajadzēs palīdzēt tāpēc, ka viņiem būs grūtības jūnijā, jūlijā, augustā, septembrī, oktobrī.

Pēc pašreizējā nolikuma tā programma šo problēmu nerisina.”

Plāno arī citas VKKF mērķprogrammas

Plānots izsludināt vēl vairākas papildus atbalsta programmas VKKF, viena no tām būs tieši digitālajiem produktiem, atklāj Uldis Zariņš.

“Krīze ļoti skaidri pierādīja, ka kultūras nozare varbūt nav gatava darba digitālā vidē, ja nav iespēja strādāt klātienē. Bija daudz iedvesmojošu piemēru, kā kultūras iestādes improvizēja šajā situācijā. Bet šīs programmas mērķis būtu sagatavot, ja, nedod Dievs, atgriežamies pie krīzes otrā viļņa un atkal nākas iestādēm strādāt situācijā, ka tās nevar fiziski strādāt ar apmeklētājiem – tad viņas ir gatavākas tomēr sniegt pakalpojumus digitālajā vidē, gan kultūras patēriņš, teiksim, straumēšanas platformās vai, piemēram, kultūrizglītības norises digitālajā vidē. Tā kā mēs vēlētos atbalstīt projektus šādā virzienā," skaidro Zariņš.

Pieteikumus VKKF projektu pieteikšanas sistēmā varēs iesniegt no 18.06.2020. līdz 05.07.2020. pulksten 23:59.

Mērķprogrammas nolikums pieejams VKKF tīmekļvietnē.

KONTEKSTS:

Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai investīcijām kultūrā tika lemts piešķirt 32 miljonus eiro: 10,6 miljonus eiro Covid-19 radīto seku mazināšanai valsts kultūras iestādēs un radošo personu atbalstam; 10,4 miljonus eiro modernizācijas pasākumiem kultūras nozarē – valsts pasūtījumiem jaunu kultūras vērtību radīšanā, kā arī 11 miljonus eiro kultūras infrastruktūrai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti