Sadaļas Sadaļas

Kultūras ziņas

Atklāj vācu mākslinieka Baumgartela izstādi

Kultūras ziņas

Izstāde «HERE» pret stereotipiem tēlniecībā

Kultūras izmaksas nākamajā septiņgadē

«Radošās Latvijas» finanšu redzējums ļaus sasniegt mērķus kultūrā

Kultūras ministrijā izstrādātais un ministru kabinetā apstiprinātais Kultūras nozares finanšu redzējums nākamajai septiņgadei šoreiz veidots daudz ciešākā sadarbībā ar nozares ekspertiem un sabiebrības viedokļa pārstāvjiem nekā līdz šim. Lai arī premjere Laimdota Straujuma norādīja uz pārlieku optimismu aprēķinos, ministrija pārliecināta - dokuments “Radošā Latvija” periodam no 2014. līdz 2020.gadam iezīmē tādu finansējumu, kas kultūras nozarē ļautu sasniegt izcilību uzstādītajos mērķos.

Tiklīdz Rīga atvadīsies no Eiropas Kultūras galvaspilsētas statusa, tā jau nākamgad Latvija kļūs par Eiropas savienības prezidējošo valsti, kur bez ievērojamiem kultūras notikumiem neiztikt. Tālāk sekos divi sabiedrībā salīdzinoši klusāki gadi, kas kultūras nozarē būs intensīva sagatavošanās Latvijas valsts 100 gadu jubilejai 2018. gadā.

Izstrādājot nacionālo attīstības plānu, kultūrai tikai iezīmēti šie 304 miljoni 554 tūkstoši. Tas ir tāds rāmis, kurā būtu jādarbojas. Izstrādājot šo dokumentu, esam ņēmuši vērā šo rāmi, bet tas nedaudz pārsniedz, jo sastādot nacionālo attīstības plānu un domājot par ekonomiski faktoru, netika iekļauts tāds nozīmīgs faktors kā simtgade un vēl pamatfunkcijas, bez kā ekonomisko izrāvienu nevar paveikt,” skaidro Kultūras ministrijas pārstāve Dace Ziemele.

Kā vēstīts, kultūrpolitikas pamatnostādnēs izceltas vairākas prioritātes. Plānots spēji paplašināt radošo industriju. Iecerēts, ka līdz 2020. gadam Latvijā būs vairāk nekā deviņi tūkstoši ar radošo industriju saistītu uzņēmumu. Tas ir par aptuveni tūkstoti vairāk nekā vēl 2008.gadā.  

Nākamajos septiņos gados kultūrai jākļūst pieejamākai Latvijas reģionos. Tāpat, sākot no 2015.gada, plānots paaugstināt kultūras jomas, piemēram, bibliotekāru, arhivāru un muzeju darbinieku algas.

Pirmkārt, tas ir izlīdzinājums ar vidējo algu valstī. Otrkārt, nāks klāt. Šobrīd ministrija veic salīdzinošo pētījumu ar Lietuvu un Igauniju, jo atalgojuma ziņā mēs noteikti neesam konkurētspējīgi , nemaz nerunājot par Austrumeiropu kopumā,” uzskata Latvijas Radošo savienību padomes vadītāja Dace Bluķe.

Diskusijas turpinās par Latvijas kultūrā nozīmīgu un atzītu mākslinieku sociālo nodrošinājumu, kad aktīvākais darba mūžs noslēdzies. Tāpat jauniem atbalsta veidiem vēl aktīvi strādājošajiem māksliniekiem atvēlēts vairāk nekā viens miljons eiro, ko varēs sākt pielietot, sākot ar 2016. gadu. Dace Bluķe min piemēru, kad varētu spriest par finansiālu palīdzību, tiesa, priekšā vēl atbalsta saņemšanas priekšnosacījumu un apjomu noteikšanas darbs.

„Tanī mirklī, kad rakstnieks  neraksta vienu romāna aiz otra un nav arī tā, ka izdevēji izdod pat tad, ja raksta, un šajos periodos, kad nav ienākumu, mēs esam pētījuši dažādas sistēmas, kā to fiksēt, lai nebūtu arī spekulāciju,” norāda Bluķe

Sākot no nākamā gada vidus, tiks pasniegta līdz šim nebijusi Kultūras ministrijas balva par sasniegumiem kultūrā nacionālajā vai starptautiskajā līmenī jebkurā nozarēs. Apbalvojumu ikgadējais budžets -  100 tūkstoši eiro.

Savukārt jaunas koncertzāles un laikmetīgās mākslas muzeja būvniecības jautājums joprojām diskusiju stadijā starp Latvijas Kultūras ministriju ar Eiropas Savienības struktūrfondu pārvaldītājiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt