Eiropas Komisija (EK) piedāvā iesaistīties projektā "Radošā Eiropa". Pusotrs miljards eiro atvēlēti, lai veicinātu sadarbību starp Eiropas valstīm, motivētu attīstīties un mācīties. Tas skartu kino, teātri, mūziku, mākslu, arhitektūru, dizainu un citas jomas, kuras saistās ar radošumu.
„Šīs ir lieliskas ziņas, lielākā daļa no parlamenta nobalsojusi par labu radošai Eiropai. Tās ir brīnišķīgas ziņas filmu industrijai un miljoniem cilvēku, kas, tāpat kā mēs, mīl kultūru. Pusotrs miljards eiro palīdzēs 250 tūkstošiem mākslinieku un kultūras profesionāļu; 2000 kinoteātri, kas izrāda Eiropas filmas, varēs piedalīties un mēs varēsim atbalstīt 800 jaunu filmu veidošanu. 4500 grāmatas plānots tulkot citās valodās, tā ļaujot cilvēkiem iepazīt vienam otra kultūru. Un es ticu, ka tas ir lielisks darbs," saka EK izglītības un kultūras komisāre Andrula Vasiliu.
Vasiliu sola, ka "Radošās Eiropas" programma ļaus attīstīt sadarbību un sinerģiju. Un jo īpaši tas skars audiovizuālo jomu. Arī Latvijā tikko jau sākusies pieteikšanās atbalstam "Radošā Eiropa" projektā, kas ļaus gan uzņemt filmas, gan tās popularizēt.
Tomēr nesen izpētīts, ka kultūras un radošajiem sektoriem tiek atteikti miljardiem vērti banku aizdevumi. Pat ja sagatavots biznesa plāns un bankā tiek lūgts saņemt aizdevumu, lai radošo ideju pārvērstu ienesīgā notikumā, banka kredītu atsaka. Nākamajos septiņos gados neizsniegto kredītu summa varētu sasniegt vairāk kā 13 miljardus eiro.
Tātad joma, kurā ir viena no lielākajām izaugsmē un kas veido vairāk nekā 4% no Eiropas Savienības kopprodukta, tiek būtiski bremzēta.
DnB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš skaidro, ka bankas nevar atļauties izsniegt liela riska kredītus: „Komercbankas finansē uzņēmumus ar pieredzei un labu finansu plūsmu, bet nemēdz finansēt tādus projektus, kas ir saistīti ar jaunu un nepārbaudītu tehnoloģiju. Ja to īsteno uzņēmums ar labu pieredzi un spēcīgu bilanci, tad varbūt. Bet tāds ir banku bizness: īstenot projektus ar zemu risku. Bankas var pieļaut, ka 5% no projektiem nomirst. Katrā ziņā bojāejas risks dažādos radošos projektos, jaunu tehnoloģiju eksperimentos ir daudzkārt lielāks."
Strautiņš norāda, ka šādiem plāniem valsts attīsta speciālas programmas, kas ļauj aizņemties, lai īstenotu projektus, kas ir pilsoniski nozīmīgi un svarīgi.
Kā risinājumu EK piedāvā pēc diviem gadiem atvēlēt naudu tam, lai kopā ar bankām dalītu aizdevuma risku. Tajā pašā laikā plānots arī uzlabot radošo profesionāļu zināšanas par to, kādi faktori jāņem vērā, izvēloties pieteikt aizdevumu. Pētījums parādījis, ka profesionāļiem bieži trūkst uzņēmējdarbības un organizatoriska rakstura zināšanu.
