Sadaļas Sadaļas

Radio pēc pieprasījuma. Pasaules radio dienā saruna ar LR podkāstu redaktoru Andreju Siliņu

Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija jeb UNESCO 13. februārī aicina atzīmēt Pasaules radio dienu. Tās tēma šogad ir “Jauna pasaule, jauns radio”, uzsverot radio spēju pielāgoties digitālā laikmeta prasībām. Arvien pārliecinošāku vietu īpaši jaunāko paaudžu vidū ieņem iespēja klausīties radio saturu jebkurā sev ērtā laikā un vietā podkāsta jeb raidieraksta formā. Šis vārds, par kuru latviešu valodā daudz tiek lauzti šķēpi, ir arī Latvijas Radio jaunā podkāstu redaktora Andreja Siliņa ikdiena un misija.

Radio pēc pieprasījuma. Pasaules radio dienā saruna ar LR podkāstu redaktoru Andreju SiliņuMāra Rozenberga

Andrejs Siliņš Latvijas Radio komandai pievienojās pērnvasar, kļūstot par pirmo podkāstu redaktoru. Bet viņa attiecības ar radio kā klausītājam ir senas un noturīgas. “Radio ienāca manā dzīvē jau agros tīņa gados, kad aktīvi sāku klausīties populārākās rīta programmas komerciālajās stacijās ar dažādiem jokdariem. Mani tas tā aizrāva, ka sāku klausīties, ko tad radio piedāvā arī pārējā laikā.

Bija laiki, kad ierakstīju kasetēs to, kas skan vakaros, un pēc tam klausījos.

Ierakstīju arī dažādus topus. Tam visam ir iets cauri,” savu agrīno pieredzi raidierakstu veidošanā atceras Siliņš. Vēlāk, strādājot sporta medijā, 2018. gadā viņš pēc savas iniciatīvas sāka veidot podkāstus, uzķerot tobrīd arī Latvijā arvien lielāku popularitāti gūstošo audio satura klausīšanās veidu.

Bet vārdam “podkāsts”, kas nesen iekļuva “gada nevārda” finālistu sarakstā un kura savulaik piedāvātie latviskojumi “podraide”, “podraidījums”, “aplāde” vai “aplādes fails” nav iedzīvojušies latviešu valodā, ir jau gandrīz 20 gadu sena vēsture. “Šis vārds radās 2004. gadā, kad kāds angliski rakstošs žurnālists tā nosauca jaunāko “Apple” produktu, kas piedāvāja audio saturu MP3 formātā viegli ielikt mazā ierīcītē, ko viņi sauca par “iPod”, un klausīties to jebkur, kur tu ej,” stāsta Siliņš.

Vārds “Pod” piederēja “Apple” zīmolam, bet “cast” tam tika pievienots no vārda “broadcast” jeb “pārraide”.

“Tas iedzīvojās, kļuva populārs, un citi lielie straumēšanas servisi kā “Spotify” un “Google” vairs nemēģināja tam izdomāt citu vārdu. Tas pats tagad ir arī latviešu valodā. Ņemot vērā, ka podkāstus visvairāk patērē jaunākā paaudze, viņi tos ir iepazinuši jau kā “podkāstus”, nevis “raidierakstus”,” Siliņš atsaucas uz jaunāko piedāvāto latviskojuma variantu. “Bet “raidierakstam” nav ne vainas – varbūt tas nav līdz galam precīzs, bet noteikti labāks latviskojums kā iepriekšējie. Manuprāt, tas var eksistēt kā sinonīms, un tad jau skatīsimies, kurš no šiem vārdiem iedzīvosies vairāk. Man ir sajūta, ka “podkāsts” tomēr ņems virsroku šajā cīņā,” viņš spriež.

Tiem, kuri podkāstus vēl nav sev atklājuši un jautā, kas tas ir, Andrejs Siliņš paskaidro – tas nav raidījuma formāts, bet gan veids, kādā tiek patērēts audio saturs. Proti, saturs pēc pieprasījuma. Vienā nelielā viedtelefona lietotnē klausītājs var atlasīt visus sev interesējošos raidījumus – gan tādus, kas iepriekš skanējuši radio ēterā, gan tādus, kas speciāli veidoti tikai podkāstiem un nekur citur nav dzirdami – un klausīties tos ar austiņām jebkurā sev ērtā brīdī: sportojot, pastaigājoties, braucot uz darbu, gatavojot ēst.

Podkāstu jeb raidierakstu lietotnēs atrodams arī aizvien plašāks Latvijas Radio raidījumu klāsts – šobrīd jau vairāk nekā simt vienību.

Interesanti, ka populārākais no tiem ir “Pasakas” – vadoties pēc klausītāju demogrāfijas, to īpaši varētu būt iecienījuši jaunie vecāki. Tam seko informatīvi analītiskais raidījums “Krustpunktā”, “Pieci rīti”, “Zināmais nezināmajā”, “Kā labāk dzīvot” un citi. Pašlaik Latvijas Radio podkāstiem ir vairāk nekā desmit tūkstoši unikālo klausītāju, kas, protams, nav daudz salīdzinājumā ar lineāro ēteru, tomēr ar katru gadu būtiski pieaug. “Gados jaunāki cilvēki arvien vairāk klausās radio saturu tad, kad viņi to grib klausīties, nevis tad, kad viņiem to pasniedz. Arvien vairāk cilvēku vairs negrib pielāgot savu ikdienu radio un televīzijai,” rezumē Siliņš.

Pilnu interviju klausieties klāt pievienotajā audio ierakstā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt