Par šo lēmumu ministrs paziņojis sociālajos tīklos, norādot, ka par to ir informējis ārlietu ministru, aicinot informēt pa diplomātiskajiem kanāliem Krievijas Federācijas Kultūras ministriju.
2002. gadā parakstītās vienošanās mērķis ir attīstīt un padziļināt tradicionālos Krievijas un Latvijas sakarus kultūras jomā. Tajā paredzēts, ka abas valstis rada labvēlīgus apstākļus kultūras apmaiņas un sadarbības attīstībai mūzikas, teātra, kinematogrāfijas, vizuālās mākslas, bibliotēku un muzeju, kultūrvēsturiskā mantojuma objektu aizsardzības, amatiermākslas, daiļamatu, cirka un citās kultūras jomās.
Krievijas uzbrukums Ukrainai, teksta tiešraide
Vairāk lasi, klikšķinot uz bildes:
Parakstot vienošanos Latvija un Krievija apstiprināja, ka veicinās kontaktu veidošanu starp abu valstu kultūras organizācijām, sadarbosies kultūras un mākslas darbinieku sagatavošanā un kvalifikācijas celšanā, dalīsies ar kultūras un mākslas zinātnisko pētījumu rezultātiem, rīkos kopīgus informācijas apmaiņas pasākumus, sadarbosies Latvijas un Krievijas kultūras vērtību un krājumu pieejamības nodrošināšanā abu valstu pilsoņiem, veicinās sadarbību starp muzejiem un bibliotēkām, radīs labvēlīgus apstākļus Latvijas un Krievijas kino veidotāju sadarbībai, līdzdalībai kinofestivālos, filmu apmaiņai. Vienošanās arī paredz periodisku Latvijas Republikas Kultūras dienu rīkošanu Krievijas Federācijā un Krievijas Federācijas Kultūras dienu rīkošanu Latvijas Republikā. Tāpat dokumentā pausts, ka abas valstis veicinās latviešu dramaturģijas un mūzikas popularizēšanu Krievijā, kā arī krievu dramaturģijas un mūzika popularizēšanu Latvijā, kā arī radīs labvēlīgus apstākļus latviešu mazākumtautības kultūras attīstībai Krievijā un krievu mazākumtautības kultūras attīstībai Latvijā.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Ukraina un rietumvalstis gan uzsver, ka tieši Krievija ar Putinu priekšgalā ir tā, kas īsteno agresiju pret Ukrainu, savelkot līdz pat 150 000 karavīru pie Ukrainas robežas un draudot ar jaunu iebrukumu Ukrainas teritorijā.
Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.
