Kultūršoks

Kultūršoks: "Pretojas datu nesēju atlīdzības piemērošanai viedtālruņiem"

Kultūršoks

Kultūršoks: "Grāmata - aizliegtā prece?"

Kultūršoks: "Pretojas datu nesēju atlīdzības piemērošanai viedtālruņiem"

Puntulis: Viedtālruņiem datu nesēju atlīdzības sarakstā jābūt vismaz 1–2 gadus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Kultūras ministrija (KM) nolēmusi ar datu nesēju atlīdzību apliekamo iekārtu sarakstā iekļaut viedtālruņus un datoru cietos diskus, jo tos izmanto privātai darbu kopēšanai, par ko autoriem pienākas samaksa. Tas nozīmē, ka, pērkot jaunu viedtālruni, tā cenā būs iekļauts arī vienreizējs maksājums autoriem 1,50 eiro apmērā. Lai gan summa nav liela, viedtālruņu importētāji un izplatītāji pret šo ieceri izrāda sīvu pretestību.

ĪSUMĀ

  • Latvijā datu nesēju atlīdzības (DNA) saraksts nebija mainīts kopš 2012. gada.
  • KM pētījums apliecina, ka viedtālruņus izmanto datu kopēšanai, bet autori par to neko nesaņem.
  • Tirgotāji netic KM pētījumam un negrib maksāt 1,5 eiro autoratlīdzībai par katru viedtālruni.
  • Autori un to tiesību pārstāvji aicina respektēt intelektuālo īpašumu.
  • Kultūras ministrs tirgotāju attieksmē saskata padomju laiku domāšanas paliekas.
  • Autortiesību neievērošana var izmaksāt dārgi.

Datu nesēju sarakstam jāiet līdzi laikam  

Lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, tostarp arī Latvijā, ir paredzēts, ka cilvēki drīkst no dažādiem datu nesējiem legāli iegādātus darbus kopēt privātām vajadzībām un pārsūtīt. 2012. gadā Satversmes tiesa noteica, ka valdībai regulāri jāpārskata datu nesēju saraksts, sekojot līdzi tehnoloģiju attīstībai. Kultūras ministrija (KM) sagatavojusi jaunākās izmaiņas datu nesēju sarakstā, no tā svītrojot vairs neaktuālos DVD un CD, bet papildinot sarakstu ar datoru iekšējiem un ārējiem diskiem, kā arī ar viedtālruņiem. Tas nozīmē, ka arī par šīm ierīcēm jāmaksā fiksēta datu nesēju atlīdzība autoriem, izpildītājiem un producentiem, kuru darbus iekārta ļauj kopēt. Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) norāda, ka, iespējams, šis saraksts būtu jāpilnveido biežāk nekā reizi astoņos gados, jo šobrīd uz vienas rokas pirkstiem vairs saskaitāmas Eiropas valstis, kuru atlīdzības datu nesēju sarakstos nav viedtālruņa:

“Es pieļauju domu, ka mobilais telefons no šī saraksta arī varētu pazust, tomēr vismaz gadu vai vismaz divus vēl mobilajam telefonam šinī sarakstā ir jābūt.”

Pētījumi apliecina, ka viedtālruņus izmanto kopēšanai

Kultūras ministrijas pērn veiktais pētījums apliecina, ka autordarbus uz visu veidu datu nesējiem kopē 14% Latvijas iedzīvotāju. No šī kopuma, kas to dara, 32% kopē tieši savos viedtālruņos. Saskaņā ar Eiropas Savienības regulām un Latvijas Autortiesību likumu darba autoram ir tiesības saņemt atlīdzību par katra darba izmantošanas veidu un reizi, tostarp privātu kopēšanu, lejupielādējot darbu un saglabājot to personīgai lietošanai.

Tā kā nav iespējams izsekot, ko un cik daudz viedtālruņu īpašnieki kopē, Kultūras ministrija ir noteikusi vienreizēju autoratlīdzības maksājumu, iegādājoties jaunu viedtālruni 1,50 eiro apmērā. Datu nesēju atlīdzība datoru cietajiem diskiem noteikta 2,85 eiro apmērā. KM Autortiesību nodaļas vecākā juriskonsulte Linda Zommere uzsver, ka šī atlīdzības sistēma neparedz nekādus ikmēneša maksājumus: “Šis viens maksājums nodrošinās, ka autors saņem atlīdzību.”

Viedtelefonu importētāji un izplatītāji izrāda pretestību

Kultūras ministrijas lēmums datu nesēju sarakstā iekļaut viedtālruņus izraisījis asu pretestību. Pret to iebilst tirgotāji un tos pārstāvošās organizācijas, kuras apšauba pētījuma rezultātus. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle Karīna Zariņa norāda, ka uzņēmumu veiktie pētījumi liecina, ka “daudz aktīvāk cilvēki izmanto straumēšanas pakalpojumus un vairs tā nenodarbojas ar mūzikas iekopēšanu vai cita tipa informācijas iekopēšanu savos viedtālruņos, lai tos pēc tam lietotu.”

Neticību KM pētījumam pauž arī Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa: “Pēc būtības vispārinot, vidēji 5% no iedzīvotājiem veic šo kopēšanu savos viedtālruņos. Tad ir jautājums, kāpēc tiem 95% ir jāmaksā?” Vēl skarbāks ir LMT prezidents Juris Binde, lai gan paša vadītā uzņēmuma pētījumi apliecina, ka vēl vairāk viedtālruņu īpašnieku (17%) savu ierīci izmanto datu kopēšanai.

“Uzskatu, ka nodeva ir arhaiska un pilnībā neatbilst tam, kā tehnoloģijas šobrīd izmanto.

Neredzu pamatotu iemeslu, kāpēc mūsu klientiem un kopumā visiem iedzīvotājiem Latvijā tāda būtu jāmaksā,” uzsver Binde.

Viedtālruņu izplatītājiem jārespektē satura radītāju tiesības

Saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvām autoratlīdzība par datu nesēju nav jāmaksā, ja tās izmantošanas procents kopēšanai ir tuvu nullei. Kultūras ministrija uzsver, ka Latvijā to izmanto pietiekami liela daļa viedtālruņu īpašnieku, tāpēc autoriem būtu par to jāsaņem atlīdzība. Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) izpilddirektore Liena Grīna norāda, ka “tā ir atlīdzība par to, ka jebkurš sabiedrības loceklis var bez atļaujas prasīšanas savai personīgai lietošanai kopēt autordarbu. Nav jāvēršas pie katra autora, izpildītāja vai cita tiesību īpašnieka un jāprasa šī atļauja.”

Pašiem autoriem ir grūti izprast uzņēmēju pretestību pret simbolisko nodevu satura radītājiem. Mūziķim un autortiesību aģentūras AKKA/LAA padomes prezidentam Kārlim Kāzākam šķiet dīvaini, ka “Latvijā tik ļoti zemu vērtē intelektuālo īpašumu.” Savukārt mūziķis Kārlis Būmeistars spriež, ka tās ir stratēģiskas tirgotāju spēlītes, lai novilktu laiku: “Ja runa būtu par būtību, viens jautājums, vai viņi gatavi veikalā lieliem burtiem pirms ierīces pārdošanas pateikt, ka kopēt uz tās ierīces cita legālus darbus nekad nedrīkstēsiet.

Lai viņi uzliek tādu uzlīmi, vai arī tomēr tas eiro ar pusi kafijas tases cenā tomēr atsver to lielo trekno teikumu.”

Uzņēmējiem autoratlīdzības iekļaušana viedtālruņa cenā esot pārāk liels slogs

Latvijas Darba devēju konfederācija, atsaucoties uz savu biedru prognozēm, apgalvo, ka viedtālruņu aplikšana ar datu nesēju atlīdzību to importētājiem gadā izmaksās 800 tūkstošus eiro. Signe Bāliņa skaidro, ka tas esot aprēķināts, pieņemot, ka vidēji katrs valsts iedzīvotājs telefonu maina ik pēc diviem gadiem. Līdz šim kopējie ieņēmumi gadā par datu nesēju atlīdzību sasnieguši apmēram 500 tūkstošus eiro. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle Katrīna Zariņa norāda: “Šobrīd tā kopējā situācija visām pusēm – gan uzņēmumiem, gan tirgotājiem, gan patērētājiem, gan arī šiem autoratlīdzību saņēmējiem, satura radītājiem – ir diezgan sarežģīta, jo pasaulē ir Covid-19 izraisītā ekonomikas lejupslīde, un visi saskaras ar zināmu problēmu pērn gan ieņēmumu daļā, gan arī saistīto izdevumu daļā. Un tad nu, protams, šāda jauna nodeva, jauni izdevumi patērētājiem un uzņēmumam rada zināmu, es teiktu, stresu.”

Kultūras ministrs grib mainīt padomju laiku domāšanu

Lai gan 2020. gada finanšu pārskati vēl tikai top, taču jāšaubās, vai laikā, kad visa pasaule pārcēlās uz digitālajām platformām gan darbā, gan sadzīvē, viedierīču tirgotāji varēja piedzīvot lejupslīdi. Kultūras ministrs Nauris Puntulis ir skeptisks pret tirgotāju pretenzijām:

“Jautājums jau, kam tas maksās dārgāk. Vai tiem, kas iegādāsies telefonu, vai tiem, kas pārdod telefonu.

Ja mēs domātu par katru cilvēku, kurš iegādājies mobilo telefonu par sešiem vai septiņiem simtiem, šis sadārdzinājums nebūs tik ievērojams, un droši vien arī šie cilvēki varbūt pret to neiebilstu. Ja šis sadārdzinājums attiecas pret tirgotājiem, kuri tirgo ļoti daudz telefonu, tad te mēs redzam jau pavisam citu summu, kā dēļ ir vērts cīnīties, kas arī šobrīd notiek.” Ministrs uzskata, ka svarīgi ir mainīt tirgotāju domāšanu: “Varbūt vēl esam padomju laika inercē, kurā nenovērtējam intelektuālo īpašumu.”

Autortiesību pārkāpšana dārgi maksā

Igaunijā kavēšanās ar atlīdzību datu nesēju saraksta ieviešanu beidzās ar tiesas darbiem, kas valstij izmaksāja 3,6 miljonus eiro soda naudu, kas bija jāizmaksā kompensācijās autoriem. Šobrīd Igaunijā viedtālruņiem datu nesēju atlīdzība svārstās no 3 līdz 8 eiro atkarībā no telefona atmiņas lieluma, kamēr Lietuvā tā ir noteikta 4,30 eiro. Šobrīd atlīdzības datu nesēju saraksti nav tikai divās Eiropas Savienības valstīs – Īrijā, kur kopēšana ir aizliegta, un Somijā, kur no valsts budžeta samaksā atlīdzību par pilnīgi visiem viedierīču lietotājiem – gan tiem, kas kopē, gan tiem, kas nekopē, gan arī par tiem, kas viedtālruņus nemaz nelieto.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti