Pulcēšanās ierobežojumu laikā daudzās pašvaldībās rasta radoša pieeja koncertu organizēšanā

Pulcēšanās ierobežojumu laikā daudzās pašvaldībās rasta radoša pieeja koncertu organizēšanā. Kultūras pasākumi notikuši pļavās, uz ūdens un pat daudzdzīvokļu māju pagalmos. Turklāt  skatuves mākslinieki kļuvuši pieejamāki, arī honorāri zemāki – atzīst pašvaldības. Lai arī šis laiks kultūras nozarei bijis smags, ir savi ieguvumi.

Laikā, kad kultūras nozarē sarežģījumus sagādā valstī noteiktie pulcēšanas ierobežojumi, pasākumu rīkotāji ir radoši un izdomā dažādus veidus, kā sabiedrībai kultūras programmu nodrošināt. Piemēram, Liepājā rīkoja pagalma koncertus. Piecas nedēļas pēc kārtas bez plašiem paziņojumiem vairākos vēju pilsētas pagalmos uzstājās dažādi mūziķi.

"Koncerti notika kā pārsteigums konkrētajam pagalmam. Tie bija desmit visu pilsētas ģeogrāfiju aptveroši dažādi pagalmi starp daudzdzīvokļu mājām. Tā, lai cilvēki no saviem balkoniem, no logiem var baudīt klātienes koncertu, skatīties uz dzīvu mākslinieku, klausīties īstā mākslinieka balsī. Tas bija laiks, kad mākslinieki bija ļoti pieejami, ja tā var teikt. Viņiem lielākajai daļai bija interese kaut kādā veidā izpausties," stāsta Liepājas kultūras pārvaldes vadītāja vietnieks Nauris Lazdāns.

Runājot par honorāriem, Lazdāns atzīst, ka nav viennozīmīgas atbildes, vai tie šajā periodā kļuvuši zemāki. Tomēr konkrēti šajā projektā mūziķu honorāri esot bijuši zemāki nekā parasti. Tas gan esot atkarīgs no projektam atvēlētā finansējuma. Šķiet, pēdējos mēnešos sarosījušās arī mazās pašvaldības, kurās iedzīvotājiem bieži vien koncertē mūziķi, kas normālā situācijā varētu nebūt pieejami. Viļakā jau vairākas nedēļas brīvā dabā uzstājas Latvijā populāri mākslinieki. Arī Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs stāsta, ka mākslinieki šai laikā bija pieejamāki.

"Mūziķi ir pieejamāki gan cenas ziņā, gan attieksmē, jo no aprites ir izkritušas visas lielās koncertzāles. Ja zālē var satilpt 300 cilvēku un izmaksas mūziķim ir tūkstošos eiro – tad ļoti daudz ir jāpiemaksā. Šajā gadā esam kā kurā pasākumā – kaut kur piemaksājuši, kaut kur nopelnījuši. Citreiz nopelnījām 34 eiro, citreiz tūkstoti, divus tūkstošus," akcentē Maksimovs.

Kopumā pašvaldībai šajā sezonā kultūras pasākumos izdevies nopelnīt. Un tieši tāpēc, ka mūziķi ir gatavi uzstāties par zemāku atlīdzību, atzīst Maksimovs. Arī Mārupes novadā šogad ar mākslinieku atsaucību problēmas nav bijušas. Koncerti notikuši visdažādākajos veidos. Un tas arī ir viens no lielākajiem ieguvumiem – spēja rast dažādus risinājumus, lai kultūras programmu turpinātu nodrošināt, stāsta Mārupes kultūras nama direktore Ira Dūduma.

"Ļoti daudzi meklēja āra koncertus, būvēja skatuves no siena ķīpām, tad notika koncerts uz ūdens, tad notika koncerts uz supiem, tad notika koncerti pļavās un pagalmos. Ārprāts – ko tikai kultūras direktori un organizētāji nefantazēja, lai paietu pretim iedzīvotājiem, cilvēkiem. Un koncertēšana Latvijā ieguva brīnišķīgu formu!" apgalvo Dūduma.

Daudzviet mūziķi arī paši piedāvājuši savus koncertus. Un komunikācija starp skatuves māksliniekiem un pasākumu organizētājiem esot uzlabojusies, atzīst Dūduma.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti