Dienas ziņas

Dīkstāvē tapusi E. Birznieka-Upīša vēsturisko zeķu kopija

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Kolektīvā finansēšana kultūras mantojuma saglabāšanai

Pūļa finansēšanas platformas noder arī kultūras mantojuma saglabāšanai

"Tā ir iespēja ne tikai iegūt finansējumu kādas radošas, sabiedriski nozīmīgas idejas īstenošanai, bet ļaut cilvēkiem būt daļai no īstenotā projekta," atzīst tie, kuri pēc atbalsta savas ieceres īstenošanā vērsušies kādā no kolektīvās finansēšanas platformām. Aizvien populārāk tas ir arī Latvijā. Šo ceļu izvēlējies iet arī Airītes stacijas īpašnieks, cenšoties no iznīcības glābt kultūrvēsturisku mantojumu – stacijas bagāžas glabātavu.

Ar dažādu fondu atbalstu un īpašnieku ieguldīto finansējumu Saldus novada Zirņu pagastā esošā 1935. gadā celtā Airītes stacijas ēka no grausta pārvērsta par industriālā mantojuma objektu, kas iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Kopjot stacijas parku, atklāti kādas būves pamati. Izrādījies, ka te bijusi bagāžas glabātava, kas izlaupīta un bojā gājusi 90. gados.

Savulaik tādas ēkas pēc standarta projekta tika būvētas pie daudzām stacijām, bet šobrīd puslīdz saglabājušās 2-3.

Viena no tādām – tepat Kurzemē, kuras īpašnieks Pēteris Stumburs piedāvājis to iegādāties, pārvest un restaurēt, citādi – tā nolemta iznīcībai. Laika ir par maz, lai piesaistītu fondu līdzekļus, tāpēc stacijas īpašnieks pēc atbalsta vērsies kolektīvā ieguldījuma platformā "Projektu banka". 

Stumburs norādīja:

"Ar šo projektu mēs ceram ne tikai izglābt šo ēku, atgriezt stacijas kompleksā to, kas te kādreiz ir bijis, bet arī iegūt papildus telpu mūsu radošajai darbībai."

"Projektu banka" ir Latvijā bāzēta kolektīvā ieguldījuma platforma, kas darbojas aptuveni piecus gadus. Tā ir vietne, kur satikties radošu, inovatīvu, sabiedriski nozīmīgu ideju autoriem un cilvēkiem, kuri vēlas finansiāli kaut ar pieciem eiro atbalstīt projekta īstenošanu.

Šāda finansējuma vākšana Latvijā kļūst arvien populārāka. Platformas pastāvēšanas laikā izdevies finansējumu savākt 96 projektiem. Šogad līgumi parakstīti par 31 projektu. Veiksmes procents, vai izdosies noteiktajā laikā projektam savākt prasīto summu, esot puse uz pusi.

 "Projektu bankas" izveidotājs un vadītājs Māris Cīrulis skaidroja: "Ja gadījumā nesavāc, tad līdzekļus mēs atdodam atpakaļ ieguldītājiem viņu projektu bankas kontā, projektu bankas maciņā, kā viņš mums saucas. Tas nozīmē, ka cilvēks atdoto naudu var izmantot vai nu citiem projektiem, vai pieprasīt pavisam atpakaļ uz savu personīgo bankas kontu."

Laba pieredze

Padures muižas īpašniekam Jānim Lazdānam ir veiksmīga pieredze līdzekļu vākšanā no šādām platformām. Diviem projektiem – muižas portika un ēdamistabas logu restaurēšanai – tas iegūts no Francijas pūļa finansēšanas platformas "Dartanjans", savukārt dārza terases atjaunošanai no "Projektu bankas".

Lazdāns norādīja: "Tas nav, ka vienkārši ieliec projektu bankā un viss. Tas, ko es daru, ir nopietns darbs, jāstrādā ar sociālajiem tīkliem, taisi plakātus un tādas lietas. Kā zinām, mūsu informācijas laikmetā pēc 15 minūtēm tu jau esi aizmirsts."

Ziedotāji kļūst arī par tādiem kā atbalstītā projekta draugiem, jo projekta īstenotājiem ir arī jāpadomā, kā katram pateikt paldies.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt