ES programma "Radošā Eiropa" atbalstīs kultūras sadarbības projektus, kultūras organizāciju tīklu un platformu darbību, kā arī Eiropas daiļliteratūras tulkojumus, kā arī nodrošinās finansējumu kino un audiovizuālajai nozarei.
Latvijas organizācijām tā ir laba iespēja parādīt sevi starptautiskā arēnā - veidot plašākus projektus, uzņemt Latvijā viesmāksliniekus, ļaut Latvijas māksliniekiem izpausties ārvalstīs," Latvijas Radio raidījumā "Septiņas dienas Eiropā" stāsta Eiropas Savienības kultūras kontaktpunkta Latvijā nodaļas vadītāja Laura Turlaja.
Eiropas Komisijas (EK) izglītības un kultūras komisāre Andrula Vasiliu skaidro, ka apjomīgā summa, kas piešķirta šai programmai - pusotrs miljards eiro – palīdzēs iepazīt cilvēkiem Eiropā vienam otra kultūru. Programma ļaus attīstīt sadarbību un sinerģiju, un jo īpaši tas skars audiovizuālo jomu. Bez šī atbalsta tas nebūtu iespējams.
Laura Turlaja norāda, ka jaunā programma paredzēta, lai atbalstītu projektus, kam ir pārrobežu aspekts. Programma atbalstīs arī iniciatīvas, kurām ir līdzīgi mērķi, piemēram, Eiropas kultūras galvaspilsētas, Eiropas mantojuma zīme, Eiropas kultūras mantojuma dienas un piecas ES balvas (starp tām - ES kultūras mantojuma, ES mūsdienu arhitektūras balva, ES literatūras balva).
Būtisks nosacījums šajā programmā ir sadarbības veicināšana. Projekti ir jāveido kopā ar citām valstīm. Taču pirmais sadarbības soli varētu būt, manuprāt, tāda vietēja partnerība. Daudzas Latvijas organizācijas ir salīdzinoši nelielas, taču lai startētu ES projektu konkursos, mums, iespējams, ir jāparaugās apkārt," norāda Turlaja.
Programmas "Radošā Eiropa" radītās iespējas atzinīgi vērtē arī Latvijas literatūras centra direktors Jānis Oga: "Manuprāt, Radošā Eiropa piedāvā ļoti labas iespējas apgādiem, ja mēs šeit runājam par komercstruktūrām, kuras potenciāli izdod latviešu literatūras tulkojumus ārzemēs, un uzņēmējiem, kuri ir gatavi riskēt un uzņemties ilgtermiņa saistības, un nemazāk būtiski - pēc aktivitāšu veikšanas arī par tām sīki atskaitīties finansējuma devējam - Eiropas Komisijai."
Programma "Radošā Eiropa" ir iespēja Eiropas kultūras un radošo nozaru profesionāļiem neatkarīgi no viņu pārstāvētās mākslas disciplīnas, un tā sniegs atbalstu starptautiskām aktivitātēm ES un arī ārpus tās.
Akcents ir jaunrades projektiem, kurus dalībvalstis neatbalsta no kādiem regulāriem finansējuma avotiem. Eiropas Savienība nevēlas redzēt ierastos festivālus, tradicionālos svētkus, kurus mēs tāpat organizējam katru gadu. Viņi vēlas mērķtiecīgi veidotus sadarbības projektus starp vairākām valstīm. Mēs nevaram šeit startēt tikai ar Latvijas projektiem. Mums tie visi ir jāpavērš plašākā - starptautiskā mērogā," uzsver Turlaja.
Laura Turlaja akcentē, ka būtiska ir auditorijas paplašināšana un nepieciešamība aizsniegt ikvienu: "Būtiska prioritāte šajā programmā ir auditorijas piesaiste, auditorijas paplašināšana. Tas ir kritērijs, kas jāņem vērā visos projektos. Eiropas Komisija vēlas dzirdēt, kā šie projekti strādās ar jaunām auditorijām, ar cilvēkiem, kuri kultūru tik labi nepazīst."
Savukārt sarunā par kino nozares iespējām izmantot programmas "Radošā Eiropa" iespējas, kino režisors Dāvis Sīmanis vērtē jau līdz šim paveikto kino nozarē pēdējo 20 gadu laikā. Neskatoties uz ļoti zemo finansējumu, Latvija ir spējusi piedāvāt kvalitatīvu un vērtīgu kino, ko novērtē gan skatītāji, gan kino festivālu žūrijas Eiropā.
Mēs, protams, esam Eiropas kultūras sastāvdaļa. Mūsu kultūra ir savā ziņā unikāla, un filmas, kuras mēs varam piedāvāt, ir tieši tikpat nozīmīgas kā jebkuras citas Eiropas nācijas radītas filmas. Šajā ziņā mums patiesībā jājūt zināms lepnums par to. Tas arī ir viens no faktoriem - mums pietrūkst tieši vietējās auditorijas, vietējā skatītāju atbalsta, lai mēs varētu daudz atvērtāk Eiropas auditoriju uzrunāt. Cits jautājums ir, kā Eiropa var mums palīdzēt veidot filmas. Protams, ka tās ir kaut kāda veida finansiālās shēmas, kas agrāk bija "Media" programma, tagad - "Radošās Eiropas" sastāva," stāsta kinorežisors Dāvis Sīmanis.
Nepieciešamību un spēju uzrunāt plašāku auditoriju ārpus Latvijas saredz gan literatūras, gan kino nozares pārstāvji. Vienlaikus tiek norādīts, ka vajadzīgs ne tikai uzrunāt ārpus, bet nopietni turpināt izglītot tepat mūsu vietējos - Latvijā mītošos cilvēkus.
"Arvien lielāka nozīme ir tam, ko var izdarīt skolotājs, ko var izdarīt augstskolas pasniedzējs un kā vispār var ieinteresēt lasīt to, ko sauc par kvalitatīvo daiļliteratūru - prozu, dzeju. Vēl jo vairāk - kā lasīt tulkojumus. Mēs varam satraukties par to, ka latviešu literatūru nepazīst vai nezina ārzemēs, bet lielākā daļa no mums nespēj nosaukt mūsdienu lietuviešu, igauņu, čehu, slovāku, poļu un citus rakstniekus. Tas pats ir ar komponistiem, rokgrupām, kinorežisoriem," norāda Jānis Oga.
