“Kovidvārdi”
Neapšaubāmi Covid- 19 pandēmijas laiks atspoguļojas arī valodā. Profesore, filoloģe Ina Druviete Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” uzsver, ka valoda mainās nepārtraukti: “Valoda ir dzīvs organisms, tā reaģē uz visām norisēm apkārtējā vidē, un tā sauktā Covid leksika būtībā ir tikai ārēja izpausme tiem procesiem, kas notiek daudzos valodas līmeņos, ir notikuši vienmēr un droši vien būs gaidāmi arī nākotnē.” Pavisam nesen par 2020. gada vārdu kļuva "sejauts" (mutes un deguna aizsegs). Druviete atklāj, ka viņas kolēģēm izdevies apkopot ļoti daudz vārdu, kas darināti pandēmijas laikā, piemēram, “kovidsērga”, “kroņvīruss”, “kovidliga”, “kovidanalīze”. Tāpat vesels lērums vārdu saistīti ar tā saukto mājsēdi – “aizklape”, “dižbēdze”, “iepauze”, “pirktsteidze” un citi.
Profesore cilvēku radošās izpausmes valodā vērtē pozitīvi: “Tas parāda, ka valodas sistēma joprojām ir elastīga, ka cilvēki spēj reaģēt uz aktuāliem notikumiem, veidojot jaunus vārdus un konstrukcijas pēc jau esošiem modeļiem. Pats galvenais – nav zudis šis valodas spēles un jaunrades elements. [..]
Tas, ko mēs redzam pašreiz, gluži vienkārši ir apliecinājums tam, ka latviešu valoda ir spējīga pielāgoties jebkādiem apstākļiem.”
Jāpiebilst, ka lielākā daļa “kovidvārdu” pēc pandēmijas visdrīzāk netiks lietoti.
Sabiedrības iesaiste jaunradē
Valodniekiem dažkārt nākas atspēkot apgalvojumus, ka latviešu valoda ir nabadzīga, ierobežojoša utt. Ina Druviete norāda, ka šādi apgalvojumi ir aplami, jo latviešu valodā iespējams izteikt pilnīgi visu. Tos, kuri tā nedomā, profesore aicina biežāk lasīt grāmatas, ieskatīties vārdnīcās un galu galā nodarboties ar valodas jaunradi, jo tā nav tikai rakstnieku vai valodnieku privilēģija. "Valodas nākotne būs atkarīga no tā, cik tā tiks lietota reālajā dzīvē visos līmeņos – gan valsts pārvaldē, gan pašvaldībās, gan saziņā ar sabiedrību, gan it īpaši ikviena iedzīvotāja sarunā ar savu kaimiņu, ar kolēģi. Nekā citādi," skaidro Ina Druviete.
Bieži vien jaunus vārdus darina dažādu jomu speciālisti. To, vai jaunie vārdi “iedzīvosies”, nosaka visa sabiedrība. Profesore kā piemēru min no angļu valodas aizgūto vārdu “podkāsts”, ko latviešu valodā piedāvā dēvēt par aplādi, raidierakstu vai podraidi. Skaidrs, ka pēdējais no vārdiem izraisa drīzāk komiskas asociācijas.
Cilvēki izvēlas lietot vārdus, kas ir viņu valodas gaumei pieņemamāki.
Sava artava valodas bagātināšanā ir datorspeciālistiem. Druviete atgādina, ka daži no terminiem sākumā varbūt likušies dīvaini, bet nu sabiedrība ir pieradusi un tos lieto, piemēram, “lejupielāde”, “ekrānpults”. Datorlietotājiem labi pazīstamais vārds “pele” kalpo par apliecinājumu, ka ne vienmēr jārada jauni vārdi, ja jau esošiem iespējams piešķirt jaunu nozīmi.
Pandēmijas laikā liela sabiedrības daļa saziņai izmanto platformu “Zoom”. Profesore novērojusi, ka bieži vien sapulces šajā platformā tiek dēvētas par “zūmēšanos”, uzsverot šī vārda papildu semantiku – latviešu vārds “nozūmēt” netieši saistās ar “zūmēšanas” jēdzienu. Tā ir pašironija un sava veida protests pret pašreizējiem apstākļiem. “Šis ir ļoti jauks piemērs, lai parādītu, kā citas valodas vārds vispirms tiek adaptēts latviešu valodas sistēmā un pēc tam apaug ar interesantām nozīmes niansēm,” paskaidro Ina Druviete.
Vai latviešu valodas alfabētu papildināt ar burtu, kas apzīmētu skaņu “uo”?
Nesen portālā "Manabalss.lv" uzsākta parakstu vākšana, lai latviešu valodas alfabētu papildinātu ar burtu, kas apzīmētu skaņu “uo”. Ina Druviete atgādina, ka latviešu ortogrāfija nu jau gandrīz divus gadsimtus ir nepārtrauktu diskusiju objekts un tās vēsturiskajai attīstībai iespējams izsekot vairākās monogrāfijās. Latviešu rakstībā ar burtu “o” apzīmē trīs skaņas: “o”, “ō” un “uo”, un tā tas oficiāli ir no 1921. gada.
Kā norāda profesore, primārā valodā ir izruna, nevis rakstība. Lai gan lietojums it kā ir noteikts, bieži vien vārdiem mēdz pastāvēt paralēlformas, piemēram, “barons” vai “baruons” un tās abas tiek oficiāli atzītas. “Nez vai vispār ir iespējams nošķirt šos gadījums pilnīgi katru reizi.
Par to ir daudzkārt diskutēts – lēmums vienmēr bijis negatīvs. Man šķiet, ka tā tas būs arī šoreiz,” ar savu viedokli dalās Druviete.
Viņa vēl piebilst, ka valodā, protams, nav mazu problēmu, bet šobrīd ir vēl aktuālāki jautājumi, kas būtu jārisina.
Latviešu valodas nākotne
Valodas speciālisti nepārtraukti atgādina, ka ir jāšķir valodas eksistence no valodas kvalitātes. Ina Druviete uzsver, ka nebūs nekādas nozīmes valodas attīstībai un izkoptībai, ja tā gluži vienkārši netiks lietota. “Joprojām latviešu valodas pozīcijas, īpaši neformālajā vidē, nav tik stabilas, lai mēs varētu runāt par netraucētu citu valodu funkcionēšanu latviešu valodas telpā,” atklāj profesore.
Bieži vien neformālajā saziņā parādās citu valodu vārdi oriģinālrakstībā. “Te ir jābūt ļoti uzmanīgiem, lai nošķirtu valodas spēli, valodas ekspresiju no nezināšanas vai paviršības.
Daudzos gadījumos tā gluži vienkārši būs valodas rotaļa, kādā teikumā iesaistīt nepārgrozītu angļu vai citas valodas vārdu, ietvert slēptos citātus.
Tas drīzāk ir cilvēka pašizpausmes elements, un, ja viņš prot arī citādi, tad par to nebūtu īpaši jāuztraucas,” secina profesore. Katrā ziņā cilvēkam jāapzinās, ka, runājot publiskajā telpā, savas domas jāprot izteikt skaidri, visiem saprotamā veidā.
