Kultūras ziņas

Latviešu sakta – beļģu dizaina jostas sprādzē

Kultūras ziņas

Artis Bute – "ArtisCool"

Liepājas teātra krīze. Citu teātru vadītāju komentāri

Profesionālo teātru vadītāji: Liepājas teātra krīze jārisina valstiskā mērogā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Otrdien Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins sabiedrisko mediju portālam LSM.lv norādīja, ka viņa vadītais teātris ir vienīgais Latvijā, kas nav saņēmis kompensācijas par krīzes radīto dīkstāvi un zaudējumiem. Atbalstu kolēģim izteikuši visu profesionālo Latvijas teātru vadītāji, savukārt Liepājas pašvaldība risinājumu sola meklēt augustā.

ĪSUMĀ

  • Ar pašreizējo finansējumu Liepājas teātris var izdzīvot līdz septembrim.
  • Juris Žagars: Liepājas teātris ir Kurzemes reģiona teātris, tāpēc problēma būtu jārisina valstiskā līmenī.
  • Valmieras Drāmas teātra vadītāja Ašeradena uzskata – ja nav atbalsta, teātra procesus nav iespējams uzturēt.
  • Liepājas pašvaldība sola risinājumu meklēt augustā.

 

Tāpat kā citas kultūras iestādes, kas ārkārtas situācijas laikā cieta zaudējumus, arī Liepājas teātris lūdzis tos kompensēt Kultūras ministrijai, taču saņēmis atteikumu. Teātris kopš 2009. gada ir pašvaldības pārziņā.

Mēs uz dīkstāves pabalstiem neesam pat mēģinājuši pieteikties, zinot, ka mēs neatbilstam dīkstāves pabalstam. Tas, ko mēs esam darījuši – mēs esam brīdinājuši savu kapitāldaļu turētāju par to, ka mums ir iespējams izdzīvot ar esošo finansējumu līdz septembrim,” maija beigās Latvijas Televīzijai pauda vecākā Latvijas profesionālā teātra direktors Herberts Laukšteins.

Liepājas teātris iepriekšējās krīzes laikā kļuva par pašvaldības uzņēmumu un tā kapitāldaļas pilnībā pieder Liepājas pilsētas domei. Tieši pašvaldības teātra statuss liedzis tam saņemt ārkārtas stāvokļa kompensācijas, un otrdien teātris paziņojis, ka būs spiests pārtraukt darbību. Dailes teātra un Vidzemes koncertzāles “Cēsis” direktors Juris Žagars Liepājas teātra gadījumā saredz, ka atkārtojas situācija, ko pavasarī piedzīvoja reģionālās koncertzāles.

“Arī bija identiska situācija, ka pašvaldības iestādes, kuras ir praktiski jāslēdz, nesaņēma valsts atbalstu. Es domāju, ka šajā gadījumā Liepājas teātrim pilnīgi noteikti vajadzētu vērst uzmanību uz to, ka tas nav Liepājas pilsētas teātris, bet Kurzemes reģiona teātris.

Vai nu ir kāds mehānisms, kā visas Kurzemes pašvaldības apvienojas un atbalsta šo teātri, lai teātris varētu eksistēt, vai valstiskā līmenī tas ir jārisina,

kā tas tika vismaz pavirzīts uz priekšu ar koncertzālēm. Protams, ir dīvaina situācija, ka Daugavpils teātris ir valsts teātris, Valmieras teātris ir valsts teātris, savukārt – Liepājas – pašvaldības,” komentēja Žagars.

Skarbi par notiekošo jeb nenotiekošo Liepājas teātrī telefona sarunā izsakās Latvijas Nacionālā teātra direktors Jānis Vimba. Viņa vadītais teātris kompensācijās saņēma 950 tūkstošus eiro, taču ar to pietiekot vien krīzes radīto zaudējumu dzēšanai.

“Manuprāt,

tā ir tikai valsts nesakārtotība, un lieta, kas šobrīd Covid-19 laikā ir izlīdusi ārā kā nesakārtota, ir jāsakārto.

Ko darīt šādās krīzes situācijās – vai pašvaldībai ir jāuzņemas atbildība par šāda veida finansējumu, ka teātris pats nespēj sev nodrošināt, vai tomēr šeit ir jānāk palīgā valstij. Es domāju, ka neviens teātra direktors pareizo formulu nepateiks, tas ir jārisina citu līmeņu cilvēkiem, bet tas ir jāatrisina, kam šī atbildība ir, jo nevar būt tā, ka atbildība pašvaldībai ir tikai tad, kad viss ir labi. Tad, kad ir slikti, ir tikai valsts pienākums. Un otrādi,”  uzskata Vimba.

Ir pilnīgi skaidrs, ka bez atbalsta ir ļoti grūti pārlaist šo krīzi

apgalvoja Valmieras Drāmas teātra vadītāja Evita Ašeradena.

Man liekas, ka Liepājas teātris ir nokļuvis ļoti nepatīkamā un nepateicīgā situācijā tāpēc, ka tas ir profesionāls teātris, kurš ir pierādījis, ka viņam ir ļoti labi rezultāti gan skatītāju acīs, gan arī balvu ziņā. Un vienam pašam izkulties ir ļoti grūti, neiespējami, tāpēc es ļoti saprotu teātra direktora Herberta Laukšteina bažas par to, ka būs septembrī jāpāriet uz citu režīmu teātrī, jo fiziski vairs neienāk nauda,” pauda Ašeradena.

Viņa piebilda – ja nav atbalsta, procesu nav iespējams uzturēt. “Ja nebūtu valsts atbalsta arī Valmieras teātrim, mums kaut kādā brīdī būtu jāapstājas darbībā, mēs noteikti nevarētu ekspluatēt izrādes un veidot kaut ko jaunu,” piebilda Ašeradena.

Valmieras teātris kompensācijās saņēma 200 tūkstošus eiro. Par teju 100 tūkstošiem vairāk piešķīra Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrim, un tas kultūras iestādei ļaujot darboties līdz decembrim. Taču arī šis glābšanas plāns ir pagaidu plāksteris – tas nav ilgtermiņa risinājums. Par Liepājas kolēģu situāciju Rīgas Krievu teātra vadītāja Dana Bjorka izsakās – tā jārisina ļoti konstruktīvi.

“Es ļoti ceru un esmu pārliecināta, ka mūsu valsts nepieļaus visbēdīgāko variantu, jo Liepājas teātris ir ļoti spēcīgs teātris, un šim teātrim jāpastāv, cik pasaule pastāv, jo tieši Liepāja rūpējas par teātra kultūru savā reģionā,” uzskata Bjorka.

Savukārt Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks kultūras un sporta jautājumos Atis Deksnis norādīja, ka pašvaldībā teātrim paredzēts tāds pats finansējums kā iepriekš.

Augustā gan vēl tikšot izvērtēta reālā situācija un naudas plūsma teātrī, un tad meklēts risinājums.

Liepājas pašvaldība pati nedomā pieteikties Eiropas kompensācijām un vēl cer, ka saņems finansiālu atbalstu no valsts puses.

“Veids kā valdība ierosina mūs risināt šo situāciju, ir ņemt aizņēmumu Valsts kasē ar samazinātiem procentiem, bet mēs to neredzam kā risinājumu šobrīd. Ceram, ka veselais saprāts uzvarēs,” skaidroja Deksnis.

Kultūras ministrija: Nevaram tieši atbalstīt Liepājas teātri

Kultūras ministrija kā valsts pārstāvis atzīst, ka diemžēl pašvaldības kapitālsabiedrībai tiešā veidā sniegt līdzvērtīgu atbalstu kā valsts iestādēm nemaz nedrīkst. Liepājas teātrim, tāpat kā neatkarīgajiem teātriem un citām privātām vai nevalstiskām kultūras organizācijām, ir iespēja pieteikties konkursā uz valsts atbalstu Kultūrkapitāla fonda jaunajās mērķprogrammās.     

Kultūras ministrija tiešām ieteikusi Liepājas pašvaldībai vērsties pēc aizdevuma Valsts kasē, jo uzskata – katram kapitāldaļu turētājam jārūpējas par savu institūciju atalgojumu.   

“Pēc Finanšu ministrijas sniegtās informācijas arī pašvaldību ieņēmumi no ienākumu nodokļa nav mazinājušies, no citiem nodokļu veidiem, līdz ar to pašvaldībai ir iespēja risināt savas dibinātās institūcijas problemātiku,” pauda Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone.

Lai stabilizētu finanšu situāciju Kultūras ministrijas pārvaldības iestādēm, divu gadu laikā valsts tām piešķirs 21 miljonu eiro. Tostarp šogad septiņiem valsts teātriem piešķirti 3 miljoni eiro.

Valsts koncertorganizācijas, Latvijas Nacionālā opera un balets, kā arī Rīgas cirks kopā saņems 2,9 miljonu eiro atbalstu. Valsts muzejiem tiks 2 miljonu eiro finanšu palīdzība, savukārt Nacionālajai bibliotēkai un Valsts arhīvam kopā būs pieejams vairāk nekā 600 tūkstošu eiro atbalsts.

“Mēs esam rūpējušies par to, lai attīstības līdzekļi būtu pieejami ikvienai kultūras institūcijai, un šim mērķim VKKF ir piešķirti līdzekļi 4,7 miljonu apmērā, kas paredzēti dažādām mērķprogrammām,” norādīja Vilsone.

Viena no šādām mērķprogrammām ir kopumā 1,8 miljonu eiro atbalsts jauna kultūras piedāvājuma attīstībai.

Šai programmai var pieteikties ikviena kultūras organizācija, arī Liepājas teātris vai neatkarīgie teātri, kas pagaidām nav saņēmuši nekādu atbalstu Covid-19 krīzes seku mazināšanai.

KONTEKSTS:

Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai investīcijām kultūrā tika lemts piešķirt 32 miljonus eiro: 10,6 miljonus eiro Covid-19 pandēmijas radīto seku mazināšanai valsts kultūras iestādēs un radošo personu atbalstam; 10,4 miljonus eiro modernizācijas pasākumiem kultūras nozarē – valsts pasūtījumiem jaunu kultūras vērtību radīšanā, kā arī 11 miljonus eiro kultūras infrastruktūrai. Par naudas sadali Covid-19 krīzes seku mazināšanai trauksmi ceļ arī Laikmetīgo nevalstisko organizāciju asociācija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti