277 vēsturiskās monētas aizņem vien nelielu daļu no parastas kurpju kastes. Nedaudz mulstot no televīzijas kamerām, Augusts bijīgi nodod vērtīgo guvumu LNVM Numismātikas nodaļas ekspertu rīcībā, pretī saņemot atzinības rakstu no Latvijas Arheologu biedrības pārstāvjiem un iespēju bez maksas apmeklēt muzeju.
Kā skaidroja LNVM Numismātikas nodaļas vadītāja Anda Ozoliņa – monētas ir kaltas ārvalstīs, bet bijušas apgrozībā arī šeit, kā rezultātā ir iespēja pētīt šī laika naudas apgrozību Latvijas teritorijā, precizēt dažādas vēstures liecības.
"Strādājot no mājām, bija vairāk laiks, lai pastaigātos ar suni, un uz bijušā purva atrast šo te depozītu. Bija nedaudz grūti visu šo apjēgt un salikt vienkopus, bet, jā, noteikti bija satraukums, bet tajā pašā brīdī bija ļoti liela atbildības sajūta – kā ne kā ļoti vēsturisks priekšmets. Cik es zinu, citi cilvēki ļoti ilgu laiku staigā ar metāla detektoriem, un neviens tuvu tam neko tādu nav atradis, tāpēc es domāju, ka man nav vairāk lielas izredzes kaut ko līdzīgu atrast arī pat tuvākajā laikā, vai pat sava mūža laikā," atzina depozīta atradējs.
Arheologi lēš, ka, ņemot vērā atrastā depozīta sastāvā esošo monētu datējumu, visticamāk, to kāds vidēji turīgs iedzīvotājs noslēpis Lielā Ziemeļu kara sākumā, ap 1700. gadu.
Ozoliņa skaidroja – izskatās, ka monētu atjaunošanai būs nepieciešams liels restauratoru darbs, tomēr notikums ir unikāls, jo reti kad privātpersona atradumu nesadala kolekcionāriem, bet uztic muzejam.
“Muzejā ir diezgan unikāls gadījums, rets piedāvājums. No tā, ko stāsta, tur ir Spānijas, Nīderlandes un Nīderlandes savienoto provinču dālderi. Par tām sīknaudas monētiņām tur pētniekiem vēl nāksies pastrādāt. Vispirms jau restauratoriem, lai tās kļūtu redzamas, jo, kā var spriest no attēliem, tās vēl ir ļoti nosūbējušas un klātas netīrumiem,” norāda Anda Ozoliņa.
“Unikālais ir tas, ka šis atradums nonāk muzejā, ka cilvēks labprātīgi ir no tā šķīries, ļoti pareizā veidā, darot to zināmu kultūras mantojuma pārvaldei un caur to šis atradums netiek sadalīts kolekcionāriem, nenonāk interneta pārdotuvē, bet nonāk Latvijas Vēstures muzejā. Var jau būt, ka starp tām būs arī kāds ārkārtīgi rets eksemplārs, bet, pagaidām skatoties, šķiet, ka tās būs mūsu teritorijai tipiskas tam laikam, un lielākā nozīme varbūt ir tā, ka to izpēte varēs sniegt lielāku pienesumu zinātnes, vēstures attīstībai nekā varbūt materiālo labumu šo monētu atradējam.”
