Sadaļas Sadaļas

Panorāma

VK pieļauj, ka braukšanas maksu Rīgā varēja necelt

Panorāma

Piemin 1991. gada barikādes

Prezidentūras laikā – miljonus vērts kultūras eksports

Prezidentūras laikā – miljonus vērts kultūras eksports

Izsakot līdzjūtību Francijai saistībā ar traģiskajiem notikumiem žurnāla “Charlie Hebdo” redakcijā un uzsverot mākslas un izteiksmes brīvību, Latvijas kultūras ministre Dace Melbārde pirmdien Eiropas Parlamenta Izglītības un kultūras komitejā Briselē iepazīstināja ar Latvijas prezidentūras prioritātēm kultūras un audiovizuālajā jomā. Paralēli dažādām sanāksmēm un konferencēm, ko Latvija turpmākajos mēnešos rīkos kultūras jomā, prezidentūras laikā plānots arī ievērojams koncertu un viesizrāžu skaits.

ES prezidentūras kultūras programma ir vērienīga, un arī tās izmaksas par pieticīgām nevar nosaukt. Tiek prognozēts, ka kultūras un reprezentācijas pasākumiem tiks izlietoti ap deviņiem miljoniem eiro.

Savu artavu Latvijas popularizēšanā ieguldīs Ārlietu ministrija, kas kultūras un reprezentācijas pasākumiem rezervējusi 3,6 miljonus eiro.

Taču galvenais kultūras programmas kūrētājs ir īpašs departaments prezidentūras sekretariātā. Budžets – vairāk nekā pieci miljoni eiro. Par tiem jau tapuši vai tuvākā pusgada laikā vēl norisināsies kopumā 200 pasākumu. Rupji rēķinot, viens pasākums - vidēji 25 000. Protams, ir tādi, kas prasījuši daudz mazāk naudas, bet ir arī notikumi ar vairāku simtu tūkstošu vērienu.

Numur viens ir Artura Maskata operas “Valentīna” viesizrāde Berlīnē, kas prasīs 405 000 eiro. Saturiski un finansiāli iespaidīgi solās būt arī, piemēram, Nacionālā simfoniskā orķestra koncerts “Verdi Rekviēms” Elizejas lauku teātrī Parīzē, baleta “Apburtā princese” viesizrāde Pekinā, bet tepat Latvijā, Rīgas Biržā par 198 000 tiks izstādīta itāļu renesanses un baroka portretu kolekcija. Skaidrojām, kā veidojās pasākumu izmaksas.

Lielākā daļa pasākumu norisināsies ārpus Latvijas. Daudzi no tiem nebūtu iespējami bez sadarbības ar ārzemju partneriem. Ir daudzi gadījumi, kad viņi apmaksā, piemēram, telpas un tehnisko personālu.

"Koncerts Verdi rekviēms Parīzē izmaksā aptuveni 220 000 eiro. Šajā gadījumā mēs nosedzam visus izdevumus, kas saistīti ar ceļošanu uz Parīzi, viesnīcu izdevumus un dienasnaudas. Sadarbības partneris Parīzē nodrošina zāles īri, reklāmas, mārketinga izdevumus un arī pusi no solistu honorāriem," saka Prezidentūras publiskās diplomātijas un kultūras programmas departamenta vadītāja Selga Laizāne.

Operas “Valentīna” viesizrāde Berlīnē ir viens no gadījumiem, kad partneri atrast nav izdevies un par visu – tostarp, dekorāciju pārvešanu, 205 cilvēku lielās trupas izmitināšanu, telpām - jāmaksā Latvijas pusei. Tas arī veido vairāk nekā 400 000 eiro lielās izmaksas. Neskatoties uz to, nolemts pasākumu tomēr rīkot. Laizāne pārliecināta – šī cena par vienu Latvijas reprezentācijas pasākumu ir adekvāta un atmaksāsies. "Šīs viesizrādes patroni ir abu valstu ārlietu ministri, kas ir ļoti augsta līmeņa amatpersonas savās valstīs. Un es domāju, ka šeit ir gan šī politiskā dimensija, gan kultūras dimensija, gan arī informācijas apmaiņas dimensija. Manuprāt, tas ir labs sākums, kuru varēs turpināt arī pēc prezidentūras beigām," saka Laizāne.

Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte vērtē, ka viesizrāžu, koncertu un izstāžu tāmēs katrs cents ir pamatots. Bet to, kādu atdevi dod šādi pasākumi, pierādījis Rīgas kā kultūras galvaspilsētas gads. "Izvērtējums no rīkotājiem un iesaistītajām pusēm – es saprotu, ka tas ir ar pozitīvu ietekmi attiecībā uz to, ka Rīga kļūst atpazīstama un pievilcīga. Gan kā pilsēta, gan Latvija kā valsts tūristiem (..) Es esmu pārliecināta, ka arī Latvijas jaundarba – šīs operas Valentīna parādīšana Eiropai par nozīmīgām vēsturiskām tēmām, es domāju, ka tas atmaksāsies ilgtermiņā noteikti," norāda Pujāte.

Par Latvijas reprezentācijai paredzēto naudu pie mums tiek vesta Itālijas gleznu kolekcija. Laizāne to skaidro ar Trio prezidentūru, kurā esam kopā ar Itāliju un Luksemburgu. "Prezidentūras kultūras programmā lielākā daļa projektu tiek vesta ārā no Latvijas. Mēs savus māksliniekus prezentējam ārzemēs. Bet mums likās ļoti svarīgi arī Latvijas auditorijai parādīt kaut ko izcilu un retākas iespējas sagādāt nekā tas ir parasti,"  norāda Laizāne.

Kultūras pasākuma noorganizēšana ārvalstīs ir krietni sālītāks prieks nekā līdzvērtīga notikuma radīšana Latvijā. Un runa nav tikai par trupu ceļošanas un uzturēšanās izmaksām vai dekorāciju transportēšanu. Algas tiem pašiem skatuves tehniskajiem darbiniekiem un citu pakalpojumu sniedzējiem ārzemēs ir krietni vien lielākas. Arī daļai pašmāju zvaigžņu  par uzstāšanos šajos koncertos ir cienījami honorāri. Cik tieši tie ir lieli gan netiek atklāts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt