Popes muižā kupli svinēs popiņu dzimtu svētkus

Sestdien, 13. augustā, Popes muižā svinēs popiņu dzimtu svētkus. Šodien no malu malām sabrauks popiņu pēcteči, lai kopīgi veidotu dzimtas koku mežu, saklausītu senču valodu, pētītu dzimtas un senās kartēs atrastu senču mājvietas. Popes muižas vēsturiskā teritorija aptver tagadējos Popes un Ances pagastus, kā arī piekrastes ciemus – Lielirbi, Miķeļtorni un Lūžņu. Tās lepnums ir Popes muiža – Latvijā lielākā valsts nozīmes kultūrvēsturiskās muižas apbūve.

Popes muižā kupli svinēs popiņu dzimtu svētkus
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Nu jau vairāku gadu garumā Popiņu muižas vērtības godā ceļ izveidotā biedrība "Popes muiža". Popiņu dzimtu svētku laikā gaidāmi vairāki notikumi, taču īpaša uzmanība tiks pievērsta valodai un tam, kā runājuši popiņi – tā sevi dēvē popenieki.

Par vienu no svētku notikumiem biedrības "Popes muiža" valdes loceklis Roberts Grinbergs stāstīja: "Popē ir sava specifiskā valoda – tā ir lībiskā dialekta Popes izloksne jeb popiņu valoda. Mēs aicinājām Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta pētnieci Dairu Vēveri, kura pastāstīs par dialekta specifiku, kā popiņi savulaik runājuši, un dažādus uzskatāmus audio ierakstus atskaņos šajā pasākumā. Mums ir pieejams viens ieraksts – Rasma Jāne, dzimusi 1923. gadā Popē. Tas ir kolorīts stāstījums."

Kolorīti būs arī citi ieraksti, kas tapuši šajās dienās, gatavojoties  popiņu dzimtu svētkiem.

Kroju ģimene no Popes muižas.

Grinbergs skaidroja: "Uzrunāju Latvijā zināmus cilvēkus, kuri ir ar dzimtas saknēm Popē un no Popes nākuši viņu senči. Biju pārsteigts, ka visi ir atsaukušies un iesūtījuši nelielus video fragmentus, kur viņi atzīst piederību muižas dzimtām. Nu, piemēram, Guntars Račs, Baiba Sipeniece, Ivars Kalniņš u.c. Var just, ka visiem šiem uzrunātajiem ir ļoti dziļa saikne un piederības sajūta popiņu senču radu rakstiem. Ar milzu sirsnību un patriotismu to atzīst."

Biedrības "Popes muiža" pārstāvis Grinbergs pats ir Popes muižas zemnieku dzimtu pēctecis devītajā paaudzē. Tas reizē ir arī viņa paša stāsts par dzimtu un veikto pētījumu, pandēmijas laikā attālināti studējot vēsturi.

Padziļinātās zināšanas ļauj pašam jēgpilni īstenot dažādas ieceres. Viņš skaidroja: "Maģistra darba tēma nebija nekas cits kā tikai un vienīgi Pope, Popes muiža un fon Bēru dzimtas mantojums Kurzemē. Līdz ar to varēju tematiski iedziļināties šajā jomā. Tas palīdz izvērst šīs tēmas dažādos virzienos; ne tikai vēsture, bet arī valoda, ainava, māksla – viss vienuviet, Popē."

Izveidojot biedrību 2016. gadā, popiņi sāka padziļināti pētīt un apzināt dzimtas un radu rakstus.

Par godu Latvijas simtgadei notika Popes dzimtļaužu svētki.

"Tas bija ar ievirzi vēsturiskajā kontekstā, kad mēs pētījām dzimtu saknes un popiņu izcelsmi, no kurienes viņi nākuši, pieaicinājām vēsturniekus. Šajā reizē mēs esam izveidojuši projektu, kas ļautu atrast savas dzimtas saknes pavisam vienkāršākā formātā, excel tabulā ir savadīti uzvārdi, visas digitalizētas baznīcas grāmatas ir pārrakstītas. Interneta vietnē, ko esam izveidojuši, var atrast visus savus senčus līdz pat 19. gadsimta sākumam vai 18. gadsimta beigām," skaidroja Grinbergs.

Popes muižas 1834. gada dvēseļu revīzijā reģistrētas 472 dzimtas ar katrai raksturīgu uzvārdu, piemēram, Billeskalns, Jorniņš, Nabels, Vičaks un daudzi citi.

Popiņu dzimtas svētkos par Popes muižas baznīcgrāmatām un mācītāju dzimtām izstāstīs Ances novadpētniece Selga Puriņa, bet par popiņu agrāko laiku netikumiem apkopojumu no preses ir veikusi Ventspils apkārtnes dzimtu pētniece Agate Lūse, savukārt Dr.philol. Juris Millers iepazīstinās ar zinātniskās monogrāfijas "Manas dzimtas vēsture" pirmās daļas pētījuma rezultātiem, kas saistīta ar Popes muižu un Knautu (fon Knautu) dzimtu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt