Labrīt

Valdībā skatīs atkritumu apsaimniekošanas plānu. Skaidro Artūrs Toms Plešs

Labrīt

Nacionālā apvienība ar Satversmes grozījumiem vēlas norādīt, ka ST pārkāpa pilnvaras

Plāno piešķirt 3 miljonus VKKF kultūras nozares uzņēmumu ilgtspējas programmai

Plāno piešķirt 3 miljonus VKKF kultūras nozares uzņēmumu ilgtspējas programmai; top atbalsts nākotnes saturam

Valdība ceturtdien, 14. janvārī, lems, vai piešķirt trīs miljonus eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai līdz jūlijam pagarinātu atbalstu Covid-19 ietekmētajām kultūras institūcijām. Tas palīdzētu nozares uzņēmumiem segt ar uzturēšanu saistītos ikdienas izdevumus laikā, kad nav iespējams strādāt. Top arī jauna atbalsta programma nākotnes satura radīšanai, ko atzinīgi vērtē pasākumu nozarē. Taču Pašnodarbināto mūziķu biedrībā atzīst – pandēmijai ievelkoties, arvien vairāk mākslinieku vairs netiek galā ar saistībām, ko bija uzņēmušies laikā, kad varēja brīvi uzstāties.

Vēl pērn decembrī nozares uzņēmēji cēla trauksmi: skaidrs, ka pasākumus tik drīz atsākt nevarēs, bet skaidrības par turpmāko atbalstu nav.

“Šobrīd situācija, manuprāt, virzās pozitīvi. Nozarei ir aktīvas diskusijas gan ar Kultūras, gan ar Finanšu ministriju,” tagad saka Latvijas Pasākumu rīkotāju un pasākumu producentu padomes priekšsēdētājs, “Positivus Music” vadītājs Ģirts Majors. Īpaši pēdējā laikā esot uzlabojies dialogs ar Finanšu ministriju.

Lai gan atbalsta mehānismi ne tuvu neatrisina visas problēmas, arī daļēja palīdzība esot labs atspaids, lai uzņēmumi nebankrotētu.

Majors atzīmē: “Protams, vienmēr būs kaut kādi atsevišķi gadījumi, kuros kāds būs ar kaut ko neapmierināts, bet, manuprāt, nevajadzētu zaudēt fokusu no tās lielās bildes, ka tomēr eksistē šie palīdzības mehānismi, nāk klāt jauni. Un, katrā mēģinot ar kaut ko kvalificēties, kopā tomēr ir iespējams šo laiku pārdzīvot. Tas ir pats svarīgākais.”

Majors atzinīgi vērtē gan ieceri piešķirt trīs miljonus eiro Valsts kultūrkapitāla fondam nozares uzņēmumu ilgtspējas programmas turpināšanai, gan jaunu programmu, ko vēlējās nozares uzņēmumi – nākotnes kultūras satura radīšanai. To plānots īstenot caur finanšu institūciju “Altum”.

“Tā ir jauna programma, kam līdzīgas darbojas daudzās Eiropas valstīs. Ja līdzšinējās atbalsta programmas ir tā saucamās “dzīvotspējas” programmas, kas palīdz uzņēmumiem daļēji segt fiksētos izdevumus, lai varētu izdzīvot, tad šīs jaunās programmas ideja ir iepludināt investīcijas nākotnes projektos daļēja aizdevuma formā. Ideja ir tāda, ka valsts iepludina naudu tajā, lai uzņēmumi gatavotu nākotnes projektus,” skaidro Majors.

“Es varētu teikt tā, ka no pēdējā laika programmām, ko es redzu, tā ir tāda viena reāla palīdzības forma. Jo bezprocentu aizdevums, protams, tev dod iespēju noorganizēt pasākumu, neriskējot, ka tu aizņemsies no bankas un iekritīsi vēl dziļākos parādos,” nākotnes satura atbalsta programmas ieceri raksturo Guntars Račs, viens no pērn dibinātās Pašnodarbināto mūziķu biedrības padomes locekļiem. Tas ļautu mūziķiem saņemt pasūtījumus šajā dīkstāves laikā, kas vairumam ir smagi iedragājis dzīves līmeni – lai arī ir pieejams krīzes atbalsts, tas nereti nespēj segt saistības, ko daudzi bija uzņēmušies, rēķinoties ar pavisam citiem ieņēmumiem. Producents Juris Millers nesen sociālajā tīklā “Facebook” rakstīja, ka viņam pasludināts maksātnespējas process. Guntars Račs zina arī citus līdzīgus gadījumus: “Nesaukšu nevienu konkrēti, tikai varu pateikt tendences – Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA), vismaz tā man ziņoja, saņem arvien vairāk izpildrakstu no bankām par to, ka

muzikanti nespēj segt savas saistības un viņu ienākumi no blakustiesībām tiek apķīlāti. Tur jau joki vairs nekādi nav, tās ir dzīvesvietas un viss pārējais.”

Tāpēc Račs ir kritisks par nesen grozīto nodokļu sistēmu, kas šajos krīzes apstākļos nekādi neuzlabos radošo personu šā brīža dzīves apstākļus. Kad rudenī valdība apstiprināja izmaiņas autoratlīdzību sistēmā, nozare uzstāja – nodokļu pieaugums ir jākompensē, atgādina Radošo savienību padomes ģenerālsekretārs Haralds Matulis. Tika nolemts papildus piešķirt vairāk nekā miljonu eiro Valsts kultūrkapitāla fondam. Kā to sadalīt, vēl lems fonda padome.

“Mūsu argumentācija bija tāda: ok, notiek nodokļu pārdale par labu sociālajām iemaksām, radošie kļūst sociāli aizsargāti. Labs pussolītis, bet šajā brīdī celt reālos nodokļus par 5–10%... Ko nozīmē šī autoratlīdzību reforma? Plus liela daļa strādā šajā mikrouzņēmumu režīmā; ir vajadzīgs kaut kāds kompensējošs mehānisms. Diskutējot, vai tas varētu būt tā, ka VID skaita atpakaļ kaut kādas summas katram izpildītājam... Labāk šo kompensējošo mehānismu, šo finansējumu iedot VKKF. No sarunām esmu dzirdējis, ka tiek apspriests variants, ka to varētu proporcionāli sadalīt starp šīm kultūras apakšnozarēm, palielinot regulāro projektu konkursu finansējumu,” norāda Matulis.

Matulis prognozē, ka par atbalstu būs jārunā arī nākotnē, jo Covid-19 ietekme nebeigsies līdz ar masku noņemšanu, un kultūras un radošajai industrijai ļoti grūti varētu būt pat nākamie divi līdz trīs gadi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt