Kultūras rondo

LALIGABA: Prozas darbus vērtē lasītājas Jelgavā un eksperts Jānis Ozoliņš

Kultūras rondo

LNSO sezonas izskaņas koncerts "Šišona un Šimkus paralēles"

Krišjāņa Valdemāra Ēdoles bibliotēka svin 170. jubileju

Pirmā latviešu organizētā bibliotēka svin 170. jubileju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

26. aprīlī Ēdolē svētku diena – Krišjāņa Valdemāra vārdā nosauktā Ēdoles bibliotēka atzīmē 170 gadu jubileju. Tieši viņa aizrautība un vēlēšanās izglītot turienes iedzīvotājus, pašam strādājot par skrīveri pie vietējā barona, bija par pamatu pirmās latviešu organizētās un latviešiem domātās bibliotēkas dibināšanai Ēdoles baznīcā.

"1848. gada 23. aprīlī Ēdoles baznīcas ģērbkambarī tika atvērta pašu latviešu dibinātā brīvbibliotēka laukos,” Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" stāsta Krišjāņa Valdemāra Ēdoles bibliotēkas direktore Aira Celma.

"Bibliotēkas skapī bija novietotas pirmās 200 grāmatas. Par vienas grāmatas lasīšanu bija jāmaksā 1 kapeika, kam tās nebija, varēja dabūt arī par velti,” turpina Celma.

Bibliotēkas vadītāja stāsta, ka grāmatu krātuves atvēršana pirms 170 gadiem apkārtējos raisījusi sajūsmu, Valdemārs pats teicis, ka "cilvēki kā bites uz medu krita uz grāmatām”, neskatoties uz to, ka tajā laikā visi neprata lasīt, jo muižkungs uzskatīja, ka labāk latvietim būt bez izglītības un kopt zemi.

Ēdoles luterāņu baznīcas draudzes locekle Aira Preisa  piebilst, ka toreiz Ēdolē mācītājs bijis Kārlis Šmits, brīvdomātājs, Krišjāņa Valdemāra draugs, kas atļāvis taisīt bibliotēku. Grāmatu maiņa notikusi svētdienā pēc dievkalpojuma. Celma norāda, ka "tālus kilometrus cilvēki nāca, lai grāmatas varētu samainīt”.

"Valdemārs ieradās Ēdolē 1847. gadā un uzsāka strādāt par rakstvedi. Drīz iemantoja apkārtējo ļaužu uzmanību, jo viņam bija līdzi grāmatu plaukts ar grāmatām, kuras deva lasīt kalpu jaunatnei,” atklāj Celma. Grāmatu lasīšana notikusi Krišjāņa Valdemārā mājās, turpat arī pārspriests izlasītais un pārrunāti laicīgi jautājumi. Drīz vien barona ausīs nonāca ziņas par pulcēšanos pie Valdemāra, un ka Valdemārs ar saviem biedriem kaļot sazvērestības plānu pret baroniem.

"Lai sevi un savus pulciņa biedrus aizsargātu, Valdemārs nodibināja Baltijas jūras izsmelšanas biedrību, kuras mērķis būtu izsmelt Baltijas jūru un apūdeņot Sahāras tuksnesi. Biedrībai bija savi statūti, zīmogs ar Āfrikas lauvu, kas pa tuksnesi nes ūdenspumpja plānu. Tāpat biedriem bija pamatīgi dzelzs gredzeni,” skaidro Celma.

Kad pulciņa dalībnieki jau bija izlasījuši Krišjāņa Valdemāra personīgās grāmatas, viņam ienākusi prātā doma dibināt bibliotēku. Pārējie šo domu atbalstījuši.

"Īsā laikā tika savākti 70 rubļi,  kas tam laikam bija liela nauda. Par savāktajiem līdzekļiem nopirka 200 zinātniska, laicīga satura grāmatas,” stāsta Celma.

Taču Ēdoles muižas baronam fon Bēram nav patikusi Krišjāņa Valdemāra un viņa dibinātās biedrības darbība, turklāt jaunais rakstvedis arī tīšām kaitinājis baronu. Nesaskaņas noveda pie tā, ka biedrību slēdza un Valdemārs bija spiests aiziet no Ēdoles. Bet palika viņa darbs – izveidotā bibliotēka.

"Pēc Valdemāra aiziešanas bibliotēku pārvietoja uz māju, kur viņš dzīvoja. Svinot bibliotēkas simtgadi 1948. gadā, tai piešķīra Krišjāņa Valdemāra vārdu,” min bibliotēkas vadītāja.

170 gadu darbības laikā bibliotēka atradusies septiņās mājvietās, bet visas bijušas Ēdoles pagasta centrā.

26. aprīlī, svinību dienā, līdztekus apsveikumiem, Alsungas mūzikas skolas audzēkņu un Ēdoles pamatskolas folkloras kopas koncertiem notiks arī izstādes atklāšana, kas veltīta Krišjāņa Valdemāra dzīves gājumam un Ēdolē pavadītajam laikam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti