No 17. līdz 21. augustam "Re Rīga!" priecēs skatītājus divās Rīgas lokācijās – Āgenskalna tirgū, Rīgas cirka pagaidu mājās Zeļļu ielā 25 un ''Sporta 2'' kvartālā, Sporta ielā 2.
Festivāls būs bagātīgs un daudzveidīgs, jo programmā iekļauti gan Baltijas cirka mākslinieki, gan tālāki viesi, gan ārtelpu, gan klasiskāka formāta izrādes, gan maksas, gan bezmaksas izrādes, izrādes, ko var vērot sēžot, stāvot un pat pilsētvidē sekojot cirka māksliniekiem.
2022. gada festivāls būs pirmais no "Re Rīga!" festivālu tematiskās triloģijas, kas simboliski iezīmēs jaunu attiecību veidošanos starp skatītāju un mākslinieku. 2022. gada festivāla tēma būs "Nejaušā satikšanās / Seko man"; 2023. gadā – "Aicinājums uz sālsmaizi" – un 2024. gadā – "Dārgie draugi". 2022. gadā festivāla mākslinieciskā programma veidota ap vietai pielāgotām (site-specific) izrādēm un aicinās skatītāju uz nejaušu tikšanos un iepazīšanos.
Beidzot Rīgā viesosies daudzās valstīs iemīļotie cirka mākslinieki "Be Flat" no Beļģijas, kurus Rīgā cerējām redzēt jau pirms diviem gadiem, taču pandēmijas dēļ plāni tika mainīti. Viņu parkūriskā izrāde "Follow Me" ir pārsteigusi skatītājus daudzviet pasaulē – tā ir elpu aizraujoša izrāde, kurā mākslinieki pārvietojas pa ēkām un to jumtiem, kamēr skatītāji, kā jau vēsta izrādes nosaukums, seko māksliniekiem.
Vaicāts, kas šajos desmit gados sasniegts un vai plāni, veidojot šādu festivālu, ir īstenojušies, Mārtiņš Ķibers atklāj: "Pašā sākumā iecerot festivālu, kas būtu daļa no Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas [kultūras programmas], varbūt tā vīzija bija mazliet savādāka, bet, pētot šo žanru [tuvāk] un arvien vairāk tajā klātesot, drusku mainījās arī vīzija par festivālu. Brīdī, kad bija beigusies kultūras galvaspilsētas programma, izšķirošā bija tieši skatītāju atsaucība un tas, ka cilvēki ļoti gribēja, lai tas turpinās... Mēs gājām cauri diezgan grūtiem laikiem, lai atjaunotu finansējumu.
Sasniegts un mainījies ir tas, ka festivāls noteikti ir izaudzinājis savu auditoriju, bet festivāla komanda ir cilvēki, kas izstrādājuši arī Rīgas cirka jauno vīziju un stratēģiju.
Esam laimīgi, ka jau tagad strādājam kopā ar Rīgas cirku, kas arī savā ziņā ir viens no festivāla organizatoriem. Bet ir vēl liels darbs darāms: galu galā laikmetīgais cirks ir salīdzinoši jauna mākslas forma, un to vajag cilvēkiem rādīt, tāpēc
mana pārliecība ir tāda: ja cilvēks redz kādu izrādi, viņš jau ir aizķēries – viņš gribēs nākt atkal. Tāpēc jāmēģina arvien vairāk un vairāk cilvēkiem parādīt, kas ir laikmetīgais cirks un ka cirkam var būt ne tikai izklaides forma, bet arī pievienotā vērtība – māksla."
Pirms desmit gadiem laikmetīgais cirks bija visai jauna, skatītājiem neierasta mākslas forma. Mārtiņš Ķibers stāsta, ka šo ideju noskatījis, savulaik piecus gadus dzīvojot Kanādā, kur apmeklējis arī slavenā Monreālas cirka "Cirque du Soleil" izrādes. "Bet tā principiāli [laikmetīgā cirka] īsto sajūtu dabūju tepat Skandināvijā, Zviedrijā, kur ir ļoti slavena cirka skola. Tur mums bija pirmais festivāls, uz kuru aizbraucu un apskatījos, kā tas notiek.
Sākot ar cilvēkiem un beidzot ar mākslas formu – mani tas viss tā fascinēja, ka tagad turpinu šajā žanrā darboties, un esmu priecīgs, ka bez kompromisiem, ar neverbālu mākslas formu tu vari uzrunāt gan lielus, gan mazus cilvēkus."
Desmitā festivāla moto skan "Sveiks un seko man". "Seko man – tas ir domāts kā "seko cirkam", un tas ir par tikšanos ar dažādiem māksliniekiem – gan Baltijas māksliniekiem, gan ārzemju zvaigznēm," atzīmē Ķibers. "Savukārt formas ziņā festivālā ir gan iekštelpu izrādes, gan tādas, kas domātas izrādīšanai ārpus telpām. Šogad festivālā ir ļoti daudz mākslinieku no Beļģijas. Tas ir tā simboliski, jo Beļģijā pēdējo desmit gadu laikā šis žanrs ir ļoti attīstījies, un tas noticis, pateicoties lielam valsts finansējumam. Attīstījušās daudzas kompānijas, un savā ziņā daļa no "beļģu viļņa" būs redzama arī Rīgā," stāsta "Re Rīga!" producents Mārtiņš Ķibers un aicina plašāku informāciju par festivāla izrādēm meklēt tā mājaslapā.
Taujāts, kas notiek šobrīd Rīgas cirka ēkā Merķeļa ielā, Ķibers stāsta: "Rīdzinieki jau būs ievērojuši, ka fasāde ir mazliet nomainījusies. Uz beigām iet rekonstrukcijas pirmais posms, kas veltīts energoefektivitātei, bet tas sevī iekļauj arī daudzas izmaiņas, kas nepieciešamas tālākai projekta attīstībai jau nākamajās fāzēs."
Pirmām kārtām Ķibers min izmaiņas Rīgas cirka fasādē:
"Fasāde "iet atpakaļ" uz [arhitekta] Jāņa Fridriha Baumaņa sākotnēji izveidoto fasādi, kas 1954. gadā tika mainīta – ieguva melna izskata formu un kļuva par stāvu augstāka. Šobrīd ēka iegūst veco, pirmatnējo fasādes formu,
savukārt jumts ir jauns, tāpat ieviesta siltumizolācija, kuras sākotnēji vispār nebija. Bija tikai kaut kāds mazs voiloka slānītis, jo bija paredzēts, ka cirks strādās tikai vasaras periodā. Tagad šis darbs ir paveikts, un paliek tikai iekārtošanas darbi."
Ķibers arī atzīmē, ka, veicot rekonstrukciju, atradušās daudzas interesantas lietas: "Telpas interjerā izmantojam vecos apstrādātos koka dēļus, kas ir ar savu ornamentu vēl no pašiem pirmsākumiem. (..) Ideja ir arī tāda, ka cilvēkiem būs iespēja [cauri cirka ēkai] tikt no Merķeļa ielas līdz Alfrēda Kalniņa ielai. Kā mēs sakām, tā būtu tāda jauka vieta, kur Alfrēds Kalniņš satiek Garlību Merķeli. Tā būs publiskā zona, kur varēs iziet cauri ēkai.
Uz nākamo sezonu skatāmies kā uz Rīgas cirka "iesildīšanas" laiku, jo vēl joprojām tur ir elementi, kas ienāks tikai nākamajā gadā – krēslu sistēmas, skatuves aprīkojumu lietas, kas tiks piegādātas nākamā gada laikā, un tad jau būs lielā atklāšana.
Sākotnēji būs mazākas izrādes, tāpat būs ne tikai cirks, bet arī koncerti, deja, teātris. Jau šīgada beigās plānojam atdzīvināt Ziemassvētku eglītes tradīciju, kas adresēta ģimenēm ar bērniem. Tā būs ar cirka elementiem kopā ar teātra trupu "Kvadrifrons", kas mūsu cirkā ir pastāvīgā rezidencē. Gribas, lai skatītājiem katrs Rīgas cirka apmeklējums būtu pilns ar piedzīvojumiem. Mēs noteikti leposimies ar vēsturi, kas mums ir, – esam atraduši daudz plakātu, arī dažādas formas stikla taru – nemaz nezināju, ka tāda vispār var būt. (smejas) Ir atrastas [senas] pases, personīgās lietas. Dažas lietas noteikti tiks izstādītas, jo ideja ir savilkt kopā moderno ar vēsturi."
